MAIKLS KRAITONS - ANDROMĒDAS CELMS

Brīžiem viņam šķita, ka cilvēks ar savām gigan­tiskajām smadzenēm atgādina dinozauru. Katram sko­lēnam bija zināms, ka dinozauri pārauga paši sevi, kļuva tik lieli un smagnēji, ka vairs nebija dzīvotspē­jīgi. Bet nevienam vēl nebija ienācis prātā padomāt, vai cilvēka smadzenes, vissarežģītākais veidojums pa­zīstamajā Visumā, uzstādīdamas organismam fantas­tiskas prasības pēc barības vielām un asinsapgādes, nepadara cilvēku par dinozaura analogu. Varbūt tās jau ir padarījušas viņu par sava veida dinozauru un beigu beigās viņu pazudinās?

Jau tagad smadzenes izmanto ceturto daļu no orga­nisma asins plūsmas. Ceturtā daļa no visām asinīm, ko pārsūknē sirds, plūst uz smadzenēm — orgānu, kura masa ir tikai maza daļa no ķermeņa masas. Ja sma­dzenes kļūs vēl lielākas un vēl pilnīgākas, droši vien vēl lielākas kļūs arī to prasības, un varbūt pienāks brīdis, kad tās būs kļuvušas tik lielas, ka, līdzīgi infek­cijai, nomāks un nogalinās savu saimniekorganismu, kas tās uztur un nēsā.

Varbūt arī, kļuvušas neierobežoti gudras, tās atradīs līdzekli, kā sevi iznīcināt. Reizēm, sēdēdams apspriedēs Valsts departamentā un Aizsardzības ministrijā un vērodams apkārtsēdošos, Stouns redzēja pie galda nevis cilvēkus, bet tikai duci pelēku, rievotu smadzeņu. Ne miesas, ne asiņu, ne roku, ne acu, ne pirkstu, ne lūpu, ne dzimumorgānu — tas viss bija lieks.

Tikai smadzenes. Sēž ap galdu un domā, kā pār­spēt viltībā citas smadzenes, kas sēž pie citiem gal­diem.

Idiotiski.

Stouns papurināja galvu un nodomāja, ka sāk kļūt līdzīgs Līvitam, izfantazē trakas un neticamas shē­mas.

Tomēr Stouna iedomām bija zināma loģika. Ja tu bīsties savu smadzeņu, ja tu tās nīsti, tad agri vai vēlu mēģināsi tās iznīcināt. Iznīcināt gan savējās, gan citu smadzenes.

— Esmu paguris, — Stouns teica balsī un paskatī­jās sienas pulkstenī. Bija 23.40 — drīz vajadzēja sāk­ties pusnakts apspriedei.

Un atkal viņi pulcējās tai pašā istabā, pie tā paša galda. Uzmetis acis pārējiem, Stouns saprata, ka arī viņi ir noguruši. Neviens nebija izgulējies.

— Mēs raujamies pārāk dedzīgi, — viņš teica. — Mums nav nekādas vajadzības strādāt cauru dien­nakti, un mēs arī nemaz nedrīkstam to darīt. Nogu­rums radīs kļūdas — gan domāšanā, gan darbībā. Mums sāks krist zemē piederumi, mēs sāksim ar tiem neuzmanīgi apieties, strādāsim pavirši, izdarīsim ap­lamus pieņēmumus, nepareizus secinājumus. Tas ne­drīkst notikt.

Grupa vienojās miegam atvēlēt vismaz sešas stun­das diennaktī. Tas šķita loģiski, jo tur augšā, virs­zemē, nekas nedega; infekcijai Pīdmontā bija darījusi galu atombumba.

Droši vien viņi vēl ilgi dzīvotu šādā pārliecībā, ja Līvits nebūtu licis priekšā reģistrēt sīkbūtnei kodēto nosaukumu. Viņš paziņoja, ka jaunatklātajam orga­nismam jādod vārds. Pārējie tam piekrita.

Kaktā stāvēja šifrēto sakaru teletaips, kas klakšķēja visu diennakti, drukādams ziņojumus no ārienes. Tas bija divpusēju sakaru aparāts; • nosūtāmie ziņojumi tika iespiesti ar mazajiem burtiem, saņemtie — ar lie­lajiem.

Taču kopš grupas ierašanās V līmenī neviens šajā korespondencē nebija ielūkojies. Visi bija pārāk aiz­ņemti; turklāt lielākā daļa no pienākošajām tele­grammām bija ikdienišķi militāri paziņojumi, kuriem ar bāzi «Meža ugunsgrēks» nebija nekāda sakara. Tie šurp tika sūtīti tāpēc , ka bāze «Meža ugunsgrēks» bija viena no tīkla «Cooler» apakšstacijām. Plašāk šis tīkls bija pazīstams kā «Pirmais divdesmitnieks». Tā divdesmit apakšstacijas bija tieši saistītas ar Baltā nama apakšzemi; tie bija divdesmit svarīgākie stratē­ģiskie objekti valstī. Starp tīkla apakšstacijām bija Vandenberga, Kenedija zemesrags, Pretgaisa aizsar­dzības apvienotā pavēlniecība, «Wright Patterson», Fortdetrika un «Virginia Key».

Stouns piegāja pie teletaipa un izsita īsu ziņojumu. ESM to nosūtīja centrālajam kodēšanas birojam, kas piešķīra un reģistrēja kodētos nosaukumus visiem pa­sākumiem, kuri tika rīkoti tīkla «Cooler» sistēmā. Teletaipa lente fiksēja šādu dialogu:

lūdzu līniju pārraidei

saprasts līniju ziņojiet no kurienes

stouns programma meža ugunsgrēks

ziņojiet kurp

centrālais kodēšanas birojs

saprasts kodēsanas birojs

seko ziņojums

raidiet

izdalīts ārpuszemes organisms ko pārvedis pava­donis smeltnis septiņi lūdzu organismam kodētu nosaukumu ziņojuma beigas

pārraidīts

Sekoja ilga pauze. Teletaips dūca un klakšķēja, bet neko nedrukāja. Pēc tam sāka dot ārā ziņojumu uz garas papīra lentes.

seko ziņojums no centrāla kodēsanas biroja saprasts izdalīts jauns organisms ludzu rak­sturot

ziņojuma beigas

Stouns sarauca pieri. — Bet mēs vēl pārāk maz zinām. Taču teletaips bija nepacietīgs:

raidiet atbildi kodēsanas birojam

Vēl mazliet padomājis, Stouns izsita tekstu:

seko ziņojums centrālajam kodēšanas birojam pašlaik raksturot nevaru bet lieku priekšā provizo­riski klasificēt kā bakteriālu celmu ziņojuma beigas

seko ziņojums no centrālā kodēšanas biroja saprasts pieprasāt klasificēt baktēriju kas atver jaunu klasifikācijas kategoriju saskaņā ar pie­ņemto sistēmu

jūsu organisma kods būs andromēda pilns kodētais nosaukums andromēdas celms katalogā reģistrēts ar numuru 053.9 (nespecificēts organisms)

papildu numurs E866 (avioizcelsmes)

sāds reģistrejums vispilnīgāk atbilst pastā­vošajām kategorijām

šāds reģistrējuffis vispilnīgāk atbilst pastāvošajām kategorijām

Stouns pasmaidīja.

— Laikam mēs ne visai labi iederamies pastāvoša­jās kategorijās.

Viņš salika atbildi:

saprasts kodētais nosaukums andromēdas celms piekrītam ziņojuma beigas p ā rr a i d ī t s

— Tā, — Stouns teica. — Tas nu ir izdarīts. Bārtons pa to laiku izskatīja papīra kalnus, kas bija

sakrājušies aiz teletaipa. Teletaips savus ziņojumus iespieda uz papīra lentes, kas ritinādamās iegūla kastē. Tur jau bija desmitiem metru lentes, ko neviens vēl nebija caurskatījis.

Izlasījis pie sevis vienu ziņojumu, viņš izplēsa to no lentes un pasniedza Stounam.

1134/443/kk/y-u/9 informatīvais ziņojums parraidit visām apakšvienībām pilnīgi slepeni

šodien prezidents un nacionālās drosibas padome kobra

saņēmusi pieprasījumu pielietot direktīvu 7-12 pieprasītājs vandenberga/meza ugunsgrēks apstiprinātājs nasa/armijas medicīnas dienests

pirmais ierosinātājs majors menčiks arturs slēgta sēde lēmums pielietot so direktīvu nav pieņemts

jautājuma galīgā izlemšana atlikta uz divdesmit četrām līdz četrdesmit astoņām stundām

pēc tam atkārtota izskatīšana

tiek realizēts alternatīvs variants karaspēka

ielenkums saskaņā ar direktīvu 7-11

vairāk nevienu neinformēt

ziņojuma beigas

pārraidīt visām apakšvienībām pilnīgi slepeni pārraides beigas

Grupas «Meža ugunsgrēks» locekļi skatījās šajā lapiņā, neticēdami savām acīm. Ilgāku laiku neviens neteica ne vārda. Beidzot Stouns pārbrauca ar pirkstu pār lapas augšējo stūri un klusi sacīja:

— Te ir indekss 443. Tātad pārraide notikusi pa speciālo tīklu. Vajadzēja būt bijušam zvanam.

— Šim teletaipam zvana nav, — Līvits teica. — Zvana tikai pirmā līmeņa piektajā sektorā. Bet viņu pienākums ir mums ziņot, ja kas …

— Izsauciet pa skaļsakariem piekto sektoru, — sa­cīja Stouns.