Aleksandrs Šaļimovs - LOGS UZ BEZGALĪBU

Ksanta smiedamās aizskrēja. Viņas smiekli skanēja kā sudraba zvārgulītis.

Īstenībā izrādījās, ka viss ir sasodīti vienkārši…

— Darbs gan ir trakoti laba būšana, — teicu saviem jaunajiem draugiem.

Foma pamāja ar pinkaino galvu un apmierināts kaut ko norūca. Būks neatbildēja. Taču pēc viņa skatiena sa­pratu, ka viņš man pilnīgi piekrīt.

Bet kibers gulēja stiklotajā mājiņā uz grīdas un rau­dzījās uz mums cerību pilnām acīm.

— Profesor, kā jums izdevās uzņemt šo filmu? Daudzi kadri šķiet tik dabiski .. . Tādu ilūziju rada kaut vai tā baismīgā aina, kad nakts briesmonis aprij mazo mežoni…

Profesors Satajana nolieca galvu un pieklājīgi pasmai­dīja.

— Valona kungs, jūsu jautājums skanēja kā glaimojošs kompliments. Tomēr esmu spiests mazliet precizēt. Tas viss patiešām ir dabiski, kā jums labpatikās izteikties. Nav nekādu .. .ē.. .ē … triku. Viss tieši tā bija.

— Bet tas taču nav iespējams!

— Piedodiet! Centīšos jūs pārliecināt, ka ir iespējams. Neslēpšu arī to, ka ceru uz jūsu palīdzību.

— Ko jūs vēlētos? Reklamēt filmu?

Satajana nevērīgi atmeta ar mazo, tuklo roku.

— Ai nē, pagaidām nedomāju darīt to zināmu atklā­tībai …

— Velti! Filmai varētu būt pārsteidzoši panākumi. Tā atnestu slavu un naudu.

— Pateicos. Taču runa būs nar ko citu. Pavisam par ko citu. Man ir nepieciešams izdarīt aparatūrā dažus kon­

struktīvus labojumus. Es runāju par videomagnētisko ierakstu aparatūru. Nepieciešams sasniegt ļoti lielu ātrumu …

— Tā nav problēma.

— Man tā diemžēl ir problēma. Ierakstiem nepiecie­šams ārkārtīgi liels ātrums.

— Piemēram?

— Simtiem tūkstošu kadru sekundē.

— Simtiem tūkstošu?

— Vēl labāk būtu — miljoniem, pat simtiem miljonu.

— Oho, profesor, tas ir fantastiski!

— Daudzi inženieri uzskata, ka tāds ātrums ir fantas­tisks. Pagaidām uzskata … Taču vienā no jūsu televīzi­jas studijām, Valona kungs, ir lielisks konstruktoru bi­rojs, un, pēc manām domām, piemēram, inženieris Žaks Estergoms …

— Vai jūs viņu pazīstat?

— Esmu dzirdējis … par viņa darbiem.

Fransuā Valons — viens no lielākajiem Rietumu kino- televīzijas magnātiem — uzmeta sarunu biedram pētošu skatienu. Profesora Satajanas apaļajā, brūngani dzeltenajā sejā nepakņstējās ne vaibsts. Tajā bija tas pats sastingu­šais, laipnais smaids, vienīgi dziļi acīs aiz biezajiem briļļu stikliem bija vērojama saspringta cerība.

«Mana atbilde viņam, bez šaubām, ir ļoti svarīga,» Va­lons prātoja. «Savādi gan — bioķīmiķis un slavens psi­hiatrs interesējas par kino un televīzijas tehniku. Bet viņa filma ir drausmīga murgu vīzija, salīdzinājumā ar to ikviena moderna šausmu filma — grāvējs — ir naiva bērnu pasaciņa. Četrdesmit gadus esmu saistīts ar televī­ziju un kino, taču pat man nebija ne jausmas, ka iespē­jams uzņemt kaut ko tādu… Neticama realitāte … Kā viņš to filmējis? …»

— Žaks Estergoms ir talantīgs konstruktors, — kino- rūpnieks beidzot sacīja. — Es viņu augstu vērtēju. Viņš daudz ko darījis, lai pilnveidotu aparatūru, it īpaši tel­piskā attēla jomā . . . Taču jūsu prasības, profesor … Pat 2akam tas būs ciets rieksts.

— Telpiskais attēls — tas ir tieši tas, kas man nepie­ciešams, — Satajana ātri ieminējās. — Telpiskais attēls un ātrums … Ļoti liels ātrums … Piedodiet, ka jūs pār­traucu.

Fransuā Valons paraustīja masīvos plecus.

— Es jau teicu… Turklāt, profesora kungs, būšu at­klāts: ja es tomēr uzskatītu par iespējamu atļaut Zakam Estergomam nodarboties ar to uzdevumu, kurš jūs inte­resē, — protams, ar tā daļēju risināšanu, jo runa var būt vienīgi par videoierakstu jau sasniegto ātrumu zināmu palielināšanu, — tādā gadījumā man jāzina, »kāds ir šī darba mērķis: jūsu mērķis, profesor, un … mans mērķis. Citiem vārdiem sakot — ko tas dos Fransuā Valona firmai?

— Es gaidīju šo jautājumu. — Satajana, joprojām laipni smaidīdams, pamāja ar galvu. — Atbilde ir filma, kuru jūs nupat noskatījāties. Ļoti liels uzņemšanas ātrums dos jums iespēju, — protams, es jums zināmā mērā palī­dzēšu, — bez lielām pūlēm un izdevumiem radīt filmas, kas būs līdzīgas redzētajai. Varu jums apgalvot, ka stila un sižeta ziņā tās būs neizmērojami daudzveidīgākas, nekā jums varētu uzrakstīt miljons talantīgu scenāristu. Jums vispār vairs nebūs vajadzīgi scenāristi, režisori, operatori, pat aktieri ne, nebūs vajadzīgi statisti, deko­rācijas, izbraukumi dabas filmēšanai, kas tik dārgi iz­maksā. Jūs uzņemsiet savas filmas nelielā, mājīgā labo­ratorijā, un štatos jums būs tikai daži cilvēki. Pēc tam pieredzējis montāžists, ieskaņošana — un varēsiet ķer­ties pie kopēšanas. Lai gan, manuprāt, arī ieskaņošanas problēmu vēlāk izdotos ievērojami pilnveidot, tas ir, pa- lētināt, izsakoties komerciālā valodā.

«Šķiet, esmu velti zaudējis laiku,» Fransuā Valons no­domāja. «Tūlīt viņš palūgs man naudu, lai pilnveidotu viņa paša aparatūru, un es pavēlēšu, lai sekretārs viņu izvada … Cik reižu neesmu sev solījies neielaisties ne­kādās darīšanās ar maniakiem … Taču filma ir intere­santa … Varbūt viņš to gribēs pārdot? … Par šo filmu viņam varētu samaksāt…»

Valons pacēla acis pret griestiem, apsvērdams, cik irarēlu maksāt par profesora Satajanas filmu.

— Protams, — īsu brīdi klusējis, profesors turpināja, — vienošanās mums būs jāpatur slepenībā. Visstingrā­kajā slepenībā . . . Pat no Zaķa Estergoma …

— Cik es saprotu, — Valons, nedaudz aizkaitināts, viņu pārtrauca, — mēs vēl neko neesam norunājuši. Turklāt jūs neesat pilnīgi atbildējis uz manu jautājumu. Jūs aiz­mirsāt pateikt par sevi. Kāds ir jūsu mērķis?

Satajanas zobi paspīdēja žilbinošā smaidā.

— Cienījamais Valona kungs, mēs, zinātnieki, esam

loti kautrīgi. Ceru, ka mans pieticīgais mērķis neizraisīs jūsu interesi.

— Hm … Bet kādi ir jūsu noteikumi?

— Nav nekādu noteikumu, Valona kungs. Ir tikai lū­gums, lai Zaks Estergoms pilnveidotu aparatūru, par kuru es interesējos,

— Bet citi noteikumi?

— Pilnīgi nekādi…

— Tātad, ja esmu pareizi sapratis, jūs gatavojaties pasniegt dāvanu firmai «Valons un Ko»?

— Jūs esat pārāk laipns, Valona kungs, tādā veidā no­vērtēdams manu pieticīgo priekšlikumu. Tas, ko jums labpatika nosaukt par dāvanu, — ir «ražošanas atlikumi», nekas cits.

— «Ražošanas atlikumi»?

— Jā … Uzņemto materiālu, no kura jūsu studijās tiks montētas filmas, es nodošu jums pēc atbilstošas … izpē­tes. Citiem vārdiem, jums derīgos kadrus jūs saņemsiet pēc tam, kad būs izrādījies, ka man tie nav vajadzīgi. Ja būs nepieciešams, atstāšu sev kopijas.

— Es nesaprotu …

— Valona kungs, jūs gribat teikt, ka jums nav skaidrs materiālu iegūšanas avots… Filma, kura nupat šeit tika demonstrēta, ir kāda cilvēka … smadzeņu biostrāvu vi­deoieraksts. Tas ir loti slims cilvēks. Viņš sen atrodas manā klīnikā ārstu uzraudzībā. Pirms dažiem gadiem sa­jucis prātā … Parastā ģimenes traģēdija. Kopš tā laika viņš atrodas pie manis. Diezgan interesants gadījums. Personības divējādošanās, pareizāk sakot, «trejādošanās». Mēs mēģinājām viņam palīdzēt, izmantodami augstfrek­vences strāvu, un negaidot ieguvām izteiktus viņa paša biostrāvu videosignālus. Tos izdevās ierakstīt, un jūs tos redzējāt.