Staņislavs Lems - PETAURA medības

Здесь есть возможность читать онлайн «Staņislavs Lems - PETAURA medības» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Город: RĪGĀ, Год выпуска: 1966, Издательство: IZDEVNIECĪBA «ZINĀTNE», Жанр: Фантастика и фэнтези, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

PETAURA medības: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «PETAURA medības»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

PETAURA medības
Staņislavs Lems
IZDEVNIECĪBA «ZINĀTNE» RĪGĀ 1966
Pārbaudījums………………………………………….. 11
Nosacītais reflekss………………………………………… 60
Patruļa …………………………………………………….. 16G
«Albatross»………………………………………………… 202
Terminuss…………………………………………………. 225
Petaura medības . •………………………………………. 291 A(Poļu)
OXOTA HA CЭTABPA No poļu valodas tulkojusi IRĒNA JUHŅEVIČA Izdots saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un Izdevumu padomes 1966. g. 16. Jūnija lēmumu 7—3—4
RAKSTNIEKS, ZINĀTNIEKS, FILOZOFS
Neliela auguma cilvēks vasarīgā kreklā ar vaļēju apkakli stāv pie grāmatplaukta. Aiz lielām brillēm gaišā plastmasas ietvarā dzirkstī gudras, jautras acis. Lūpās iegūlis viegls, mazliet ironisks smaids. Rokās viņam atvērta grāmata, bet aiz muguras uz vien­kārša plaukta stāv desmitiem citu grāmatu. Tās iespiestas ar dažādiem burtiem, dažādās valodās, bet uz visām muguriņām viens un tas pats vārds: Staņislavs Lems.
Tāds vienā no pēdējām fotogrāfijām re­dzams pazīstamais poļu rakstnieks, zinātniski fantastisko romānu un stāstu autors, kura darbi tulkoti daudzu pasaules tautu valodās. Viņa darbu plašā popularitāte ir labi sapro­tama. Staņislavs Lems raksta par to, kas
mūsu laikmetā saviļņo visus domājošos cil­vēkus — par kosmosa dzīļu noslēpumiem, par zinātnes progresa milzīgajām iespējām un šī progresa pretrunīgo lomu mūsdienu sa­biedrībā. Lems ir zinātniski fantastiskā žanra meistars. Aizraudams ar nākotnes tehnikas brīnumu aprakstiem, valdzinādams ar dros­mīgu un neizsmeļamu «zvaigžņu» fantāziju un izvadīdams lasītāju caur neskaitāmiem satraucošiem piedzīvojumiem, viņš nekad neizvirza par pašmērķi ne tehniku, ne fantā­ziju, ne piedzīvojumus. Galvenais rakstnie­kam ir cilvēks, tā triumfējošais prāts.
Staņislavs Lems pieder pie vidējās pa­audzes rakstniekiem — dzimis 1921. gadā. Lems ir ārsts, taču viņa interešu loks ir ār­kārtīgi plašs. Viņu interesē absolūti viss: filozofija, kibernētika, astronomija, bioloģija, fizika, ķīmija, astronautika. Viņa pirmais zi­nātniski fantastiskais romāns «Astronauti» iznāk 1950. gadā. Tam seko utopiskais ro­māns «Magelāna mākonis», kas pārtulkots un izdots arī latviešu valodā, stāstu krājumi «Sezams», «Iebrukums no Aldebarana», «Ēdene». 1961. gadā klajā nāk veseli trīs ro­māni — problemātikas un stila ziņā visai atšķirīgi darbi — «Solaris», «Atgriešanās no zvaigznēm» un «Vannā atrastā dienasgrā­mata», kā arī stāstu krājums «Robotu grā­mata». 1965. gadā iznāk stāstu krājums «Me­dības» un pasaku cikls «Kiberiada». Bez tam rakstnieks darbojas arī kritikas laukā un raksta visai interesantus filozofiskos darbus.
Gandrīz visi Staņislava Lema ievērojamākie darbi tulkoti krievu valodā, viņa stāsti pie mums parādās žurnālos un laikrakstos.
Vielu saviem daiļdarbiem Staņislavs Lems smeļ fantastiski straujajā zinātnes attīstībā, taču ne visos viņa romānos, stāstos un no­velēs sižets balstās uz stingri zinātniska pa­mata. Visbiežāk sižets ir tīra izdoma, dros­mīgs pieņēmums, kas ļauj rakstniekam pa­rādīt savus varoņus neparastos apstākļos — tālā nākotnē, uz citām planētām vai arī pasaulē, kas izmainījusi savas ierastās pro­porcijas. Šāds paņēmiens zinātniskajā fantas­tikā ir pilnīgi likumsakarīgs. Jebkurš fantasts, cenšoties ielūkoties nākotnē, vienmēr apiet kaut kādas starpstadijas, izmanto dažreiz ne tikai stingri zinātniskus, bet arī pavisam nezinātniskus pieļāvumus, lai aizsteigtos priekšā savu laikabiedru domām un ierau­dzītu nākotni tādu, kādu viņš to vēlas vai arī baidās redzēt.
Lema noveles un stāsti parasti ir varoņ­darba romantikas caurstrāvoti, dzirkstoša hu­mora pilni. Tie vienmēr lasāmi ar kāpinātu interesi un aizrautību. Taču šos darbus nevar saukt par izklaidējošu lasāmvielu: rakst­nieks allaž tā vai citādi ieved lasītāju sa­režģītu zinātnes, filozofijas un morāles prob­lēmu lokā. Viņa grāmatas māca dziļāk domāt, liek lasītājam apsvērt, cik sarežģīta ir dabas un cilvēces attīstības vēsture.
Lema grāmatas lasītāju saista arī no cita viedokļa: viņa varoņi ir cilvēki, kuriem piemit. dažādas aizraušanas, vājības un kļū­das, tie ir ļoti cilvēciski, tāpēc lasītājam tuvi un saprotami. Lema nākotnes cilvēkiem rakstu­rīga saasināta emocionālā uztvere. Tādējādi rakstnieks polemizē ar mūsdienu Rietumu fantastiku, kuras nākotnes cilvēki lielākoties attēloti kā bezsirdīgas, nejūtīgas bioloģiskas mašīnas, kurām prāts nomācis jūtas. Te gan jāpiebilst, ka arī Lema daiļrades ceļš nav bijis taisns un gluds. Rakstnieks kādu laiku atradies Rietumu fantastikas ietekmē, taču pēc tam viņš nikni sacēlies pret to un sācis uzbrukumu, bruņojies ar nākotnes sapņiem un pareizu sabiedrības attīstības likumu iz­pratni. Literatūras kritiķi Lemu bieži vien raksturo kā rakstnieku, kas atrodas starp pe­simisma piesātināto mūsdienu Rietumu fan­tastiku un padomju zinātniski fantastiskās literatūras nākotni apliecinošajām tenden­cēm.
Staņislavu Lemu kā savdabīgu, ar smalku humoru apveltītu fantastu, dziļu filozofu un meistarisku savu varoņu raksturu veidotāju iepazīstam arī krājumā «Petaura medības», kurā apkopoti seši stāsti par zvaigžņu navi­gatoru Pirkšu. Pirmie šā cikla stāsti sarak­stīti pirms septiņiem gadiem (tie ietilpst krā­jumā «Iebrukums no Aldebarana»), bet pē­dējais — «Petaura medības» — pabeigts 1964. gada decembrī. Šo stāstu ciklu var uz­skatīt par unikālu parādību pasaules zināt­niski fantastiskajā literatūrā. Lems šeit pilnīgi izvairījies no kādas zinātniski fantastiskās literatūras nelaimes, no šabloniskiem, shema­tiskiem varoņiem, kuri lasītāju tikai izvada pa kosmosu.
Stāstā «Pārbaudījums» parādīta kāda epi­zode no kosmosa ikdienas — kursanta izmē­ģinājuma lidojums. Ārkārtīgi reāli un taus­tāmi rakstnieks attēlo situāciju lidojuma laikā. Reālistiski ir pilota Pirksa pārdzīvo­jumi un rīcība. Bīstamās situācijās sviedri uz pieres izspiežas ne tikai varonim, bet arī lasītājam. Beidzot, kad, liekas, varēs brīvi atelpot, izrādās, ka tas viss bijis māns, misti­fikācija, augsti organizēta kosmiskā lidojuma imitācija. Raķete nav izkustējusies no vie­tas, pilots un lasītājs pārdzīvojuši veltīgi. Taču pārbaudījumu pilots ir izturējis.
Bet stāstā «Albatross» lasītājs sastapsies ar to pašu pilotu, kas nu jau ir daudzos lido­jumos norūdījies zvaigžņu navigators. Taču šoreiz viņš ceļo kā parasts pasažieris uz lie­liska kosmiskā lainera, kurš saviem klien­tiem nodrošina vislielāko komfortu. Gluži tāpat kā parastajā amerikāņu fantastiskajā literatūrā, Lems šajā darbā notēlo kapitālis­tiskajai pasaulei tipiskas attiecības un situā­cijas. Taču Lems to dara tāpēc, lai atmaskotu kapitālistisko sabiedrību. Dīko pārsmalcināto ceļotāju labklājībai tiek nostādīta pretī kāda cita kosmosa kuģa bojā ejas traģēdija, par kuras aculiecinieku kļūst pilots Pirkss.
Pirksa raksturs ir ne vien daudzšķautņains, bet arī atklāts attīstības un veidošanās pro­cesā, kas zinātniski fantastiskajā literatūrā ir visai reta parādība. Krājuma beidzamajos stāstos «Terminuss» un «Petaura medības» Pirkss parādās kā pilnīgi nobriedis cilvēks, īsts «kosmosa vilks», kurš tāpat kā agrāk rī­kojas strauji un enerģiski, taču prot ari apvaldīt sevi. Vienīgi cilvēks ar ļoti nosvērtu psihi var pārdzīvot šais stāstos tēlotās sa­dursmes ar robotiem, kuras slēpj sevī dziļu cilvēcisku traģēdiju. Pirkss saskata parādību dziļāko jēgu un izdara filozofisku secinā­jumu, ka cilvēkiem, kuri radījuši mašīnas, arī jāuzņemas pilnīga atbildība par tām.
Šā cikla stāstos lasītājs pārliecināsies par Lema spēju attēlot nereālo pasauli ar nepa­rastu tiešamības spēku. Rakstnieks prot pa­darīt taustāmu ikvienu detaļu, ikvienu viņa varoņiem nepieciešamo rekvizītu. Mēness ainavu apraksti, patruļlidojums kosmosā, vecās raķetes attēlojums, divkauja uz Mē­ness — viss kļuvis apbrīnojami ticams. Un paldies par to jāsaka meistarībai, kas darītu godu jebkuram lielam reālistiskās vārda mākslas meistaram.
Visā savā daiļradē Staņislavs Lems ir ne­nogurstošs eksperimentators. Bieži vien viņa noveles ietver kādu hipotēzi vai teorētisku vispārinājumu. Šai ziņā rakstnieks paceļas līdz filozofa un zinātnieka līmenim. Lema stāsti liek domāt ne vien par zinātnes turp­mākajiem ceļiem, bet arī par šodienas un rītdienas cilvēku likteņiem un mērķiem.
Tulkotāja

PETAURA medības — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «PETAURA medības», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

— Jā, vari. Tādēļ ka uzdevums ir bīstams. Precīzāk izsakoties, var izrādīties bīstams . ..

Šefs dzīrās vēl kaut ko sacīt, taču neva­rēja. Viņš apklusa, lai labāk ielūkotos Pirksā; tas blenza viņā plati ieplestām acīm, tad lēni, godbijīgi nopūtās — un pamira, it kā aizmirsis, ka ir jāelpo. Nosarcis kā meitene, kuras priekšā nostājies princis, viņš gaidīja jaunus, prātu reibinošus vārdus. Šefs iekle­pojās.

— Nu, nu, — viņš atskurbinoši ierunā­jās. — Es pārspīlēju. Vismaz tu maldies.

— Kā tā? — Pirkss nomurmināja.

— Es gribu sacīt, ka tu neesi vienīgais cilvēks uz Zemes, no kura viss atkarīgs… Cilvēce negaida, ka tu to izglābsi. Pagaidām vēl negaida.

Sarkans kā vēzis Pirkss trinās uz sēdekļa, nezinādams, kur likt rokas. Šefs, pazīstams kā liels zobgalis, vēl pirms mirkļa pavēra viņam paradīzes vārtus: varonis Pirkss pēc paveiktā varoņdarba soļo pa kosmodromu caur apbrīnā sastingušu pūli un dzird jūsmī­gus čukstus: «Tas ir viņš! Tas ir viņš!», bet tagad, it kā nemaz nesaprazdams, ko dara, sāka noniecināt uzdevumu, pielīdzināt viņa misiju parastajai praksei pirms diploma aiz­stāvēšanas un beidzot paskaidroja:

— Stacijas personālu komplektē no astro­nomiem, tos aizved uz «to pusi», lai tie nosē­dētu tur paredzēto mēnesi, un tas ir viss. Normāls darbs tur neprasa nekādas izcilas spējas. Tādēļ kandidātiem vajadzēja izturēt parastos pirmās un otrās grūtības pakāpes pārbaudījumus. Bet tagad, pēc tā gadījuma vajadzīgi cilvēki, kas būtu vēl rūpīgāk pār­baudīti. Vispiemērotākie, protams, būtu piloti, bet pats saproti, nevar taču pilotus turēt parastā novērošanas stacijā …

Pirkss to saprata. Ne tikai Mēnesim, bet visai Saules sistēmai bija vajadzīgi piloti, navigatori un citi speciālisti — to aizvien vēl bija pārāk maz. Bet kas tas par gadījumu, ko minēja Šefs? Pirkss tālredzīgi klusēja.

— Stacija ir ļoti maza. Uzbūvēta muļķīgi: nevis krātera dibenā, bet ziemeļu virsotnes pakājē. Izvēloties vietu stacijas celšanai, norisa lieli strīdi, lai saglabātu prestižu, tika upurēti selenodēzisko pētījumu rezultāti. Bet ar visu to tu iepazīsies vēlāk. Pateikšu tikai, ka pagājušajā gadā nobruka daļa no kalna un aizbēra vienīgo ceļu. Tagad aizkļūt līdz turienei var tikai dienā un arī tad ar grūtī­bām. Sāka projektēt uzkarinātu ceļu, bet pēc tam darbus pārtrauca, jo pieņemts jau lēmums nākamgad pārvietot staciju lejā. Praktiski stacija naktī ir atgriezta no ārpa­saules. Pārtrūkst radiosakari. Kādēļ?

— Piedodiet — kas?

— Kādēļ, es jautāju, pārtrūkst radiosa­kari?

Tāds viņš bija, šis Šefs. Augstsirdīgi pie­dāvāja misiju, ievadīja nevainīgu sarunu - un pēkšņi pārvērta to visu eksāmenā. Pirkss sāka svīst.

— Tā kā uz Mēness nav ne atmosfēras, ne jonosfēras, radiosakari tiek uzturēti ar ultraīsviļņiem … Šai nolūkā tur uzceltas ra- dioreleju līnijas, kas līdzīgas televīzijas līnijām …

Šefs, atspiedies ar elkoņiem uz rakstām­galda, grozīja pirkstos pildspalvu, likdams saprast, ka būs pacietīgs un noklausīsies līdz galam. Pirkss tīšām plaši stāstīja par lietām, kas zināmas katram skolniekam, lai attāli­nātu to brīdi, kad vajadzēs skart nozari, kur viņa zināšanas nebija nemaz tik spožas.

— Šādas raidlīnijas atrodas kā šajā, tā arī «tajā pusē», — tad Pirkss uzņēma ātrumu kā kuģis, kas iepeld dzimtajos ūdeņos. — «Tajā pusē» ir astoņas. Tās savieno Galveno Lunu ar stacijām Centrālais Līcis, Miegainais Purvs, Lietus Jūra …

— To tu vari izlaist — Šefs augstsirdīgi atļāva. — Un hipotēzi par Mēness izcelša­nos arī. Es klausos …

Pirkss sāka mirkšķināt acis.

— Traucējumi sakaros rodas tad, kad līnija nokļūst terminatora zonā. Kad daži retranslatori vēl atrodas ēnā, bet virs pārē­jiem jau aust Saule . . .

— Kas ir terminators, es zinu. Nevajag skaidrot, — Šefs sirsnīgi noteica.

Pirkss ilgi klepoja. Tad izšņauca degunu. Bet nevar taču stiept garumā līdz bezgalībai.

— Sakarā ar atmosfēras trūkumu Saules korpuskulārie izstarojumi, bombardēdami Mēness virsmu, raida .. . ē-ē-ē … traucēju­mus radiosakaros. Tieši šie šķēršļi rada šķēr­šļus …

— Šķēršļi rada šķēršļus — pilnīgi pa­reizi, — Šefs piebalsoja. — Bet kas tad ir šie šķēršļi?

— Tas ir otrreizēji izraisīts izstarojums. No… no …

— No? … — Šefs labvēlīgi atkārtoja.

— Novinska efekts! — Pirkss izkliedza. Tomēr atcerējās. Bet arī ar to vēl nepietika.

— Kā izpaužas šis efekts?

To Pirkss nezināja. Pareizāk sakot, agrāk zināja, bet bija aizmirsis. Kādreiz iekaltās zināšanas viņš bija aiznesis līdz eksaminā­cijas zāles slieksnim, kā žonglieris uz galvas nes veselu piramīdu visneiedomājamāko priekšmetu, bet tagad eksāmens palicis aiz muguras … Šefs līdzjūtīgi pašūpoja galvu, pārtraukdams bezjēdzīgos izdomājumus par elektroniem, piespiedu izstaro jumu un rezo- nanci.

— M-jā, — noteica šis nežēlīgais cil­vēks, — bet profesors Merinnuss ielicis tev četrinieku .. . Vai tiešām viņš būtu kļūdījies?

Krēsls, uz kura Pirkss sēdēja, sāka atgādināt kaut ko līdzīgu koniskai vulkānā vir sotnei.

— Man negribētos viņu apbēdināt, — Šefs turpināja, — labāk, lai viņš neko nedabū zināt. ..

Pirkss atviegloti nopūtās.

— … Bet es palūgšu profesoru Lābu, lai izlaiduma eksāmenā …

Šefs daudznozīmīgi apklusa. Pirkss sastinga. Ne jau no šī drauda: Šefa roka lēnām atbī­dīja dokumentus, kurus Pirksam vajadzēja saņemt reizē ar savu misiju.

— Kādēļ nenodibina sakarus ar kabeļa palīdzību? — Šefs jautāja, neskatīdamies uz viņu.

— Tādēļ, ka tas ir dārgi. Koaksiālais ka­belis savieno pagaidām tikai Galveno Lunu ar Arhimēdu. Taču tuvākajos piecos gados paredzēts visu radioreleju tīklu pārveidot par kabeļu tīklu.

Joprojām raukdams pieri, Šefs atgriezās pie sākotnējā temata.

— Nu, labi. Praktiski katru nakti Mende- ļejeva stacija uz Mēness ir nogriezta no visas pārējās pasaules divi simti stundu. Līdz šim darbs tur ritēja normāli. Pagājušajā mēnesī pēc parastā sakaru pārtraukuma stacija ne­atsaucās uz Ciolkovska signāliem. Rītausmā no Ciolkovska stacijas izsūtīja speciālu ko­mandu. Atklājās, ka galvenā lūka ir atvērta, bet slūžu kamerā guļ cilvēks. Dežurēja ka­nādieši Šaljē un Sevidžs. Kamerā gulēja Se- vidžs. Viņa ķiveres stikls bija ieplīsis. Viņš bija nosmacis. Šaljē izdevās atrast tikai pec divdesmit četrām stundām dziļā aizā zem Saules vārtiem. Nāves cēlonis — kritiens. Citādi stacijā viss bija pilnīgā kārtībā: apa­ratūra strādāja normāli, bija vēl neskarti pārtikas krājumi, un neizdevās konstatēt arī nekādas avārijas pazīmes. Vai esi lasījis par to?

— Lasīju. Bet avīzē bija rakstīts, ka noti­cis nelaimes gadījums. Psihoze … divkārša pašnāvība ārprāta lēkmē .. .

— Blēņas, — Šefs pārtrauca. — Es pazinu Sevidžu. Vēl no Alpiem. Tādi ļaudis nemai­nās. Nu, labi. Avīzēs rakstīja muļķības. Iz­lasi jauktās komisijas ziņojumu. Paklausies! Tādi puiši kā tu principā pārbaudīti ne slik­tāk par pilotiem, bet diplomu tiem nav, tā­tad lidot tie nevar. Bet prakse tev tā kā tā jāiziet. Ja piekritīsi — rīt varēsi izlidot.

— Bet kurš būs otrs?

— Nezinu. Kāds astrofiziķis. Vispār tur vajadzīgi astrofiziķi. Baidos, ka viņam no tevis būs maz labuma, toties tu varbūt maz­liet apgūsi astrogrāfiju! Tu saproti, par ko ir runa? Komisija secinājusi, ka noticis ne­laimes gadījums, taču palikušas zināmas šau­bas, nu, sacīsim, neskaidrības. Tur noticis kaut kas neizprotams. Kas īsti — nav zināms. Tādēļ arī nolēmuši, ka būtu svētīgi aizsūtīt tur nākamajā maiņā kaut vienu cilvēku ar pilota psihisko sagatavotību. Es neredzu iemesla viņiem atteikt. Tur droši vien nekas sevišķs nenotiks. Protams, jābūt piesardzī­gam, bet nekādu detektīva misiju mēs tev neuzticam, neviens necer, ka tu atklāsi kaut kādas papildu detaļas, kas visu šo notikumu parādītu jaunā gaismā, un tas arī nav tavs uzdevums. Tev kļūst slikti?

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «PETAURA medības»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «PETAURA medības» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «PETAURA medības»

Обсуждение, отзывы о книге «PETAURA medības» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x