Lato Lapsa - Kampējs

Par Annas Borises tiesībām uz zemi Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 167–173

Informācijas lapā, kura ir sagatavota 1993. gada 25. jūlijā, par bijušo īpašnieku zemi ir teikts, ka bijušie īpašnieki uz 1993. gada 5. martu nav pieteikušies.

Starp dokumentiem, kuri nodoti izpētīšanai, ir atrodams vienīgi viens dokuments, kurā apstiprina, ka Annai Borisei ir tiesības uz zemi Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 167–173 — Rēzeknes pilsētas valdes 1993. gada 1. decembra lēmums Nr. 116–1 par īpašuma tiesību atjaunošanu un lietošanas tiesību piešķiršanu uz zemi.

Rēzeknes pilsētas valde 1993. gada 1. decembrī pieņēma lēmumu Nr. 116–1 "Par īpašuma tiesību atjaunošanu un lietošanas tiesību piešķiršanu uz zemi". Pamatojoties uz zemes un namīpašumu denacionalizācijas komisijas 1993. gada 24. novembra sēdes protokolu pilsētas valde nolēma atjaunot Jāņa Širina mantiniecei Annai Borisei, dzīvojošai Rēzeknes rajonā Vēremu pagastā "Lejas Ančupānos", īpašuma tiesības uz zemi Makašenu pagastā "Lejas Ančupānu" sādžas viensētā Nr. 13 (agrākā adrese) 99 950 kvadrātmetru platībā. Valde nolēma nodot Annai Borisei īpašumā zemi Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 167–173, 25 270 kvadrātmetru platībā. Par ceļu joslas aizņemtajiem 4680 kvadrātmetriem paredzēja kompensāciju.

Valsts firmas Rēzeknes maiznieks privatizācijas lietai nav pievienoti nekādi citi dokumenti, kuri apliecinātu, ka Anna Borise ir šīs zemes bijušā īpašnieka mantiniece. Lietai arī nav pievienoti dokumenti par zemi, uz kuras atrodas valsts firma Rēzeknes maiznieks .

Šī slēdziena uzdevumā neietilpst noskaidrot Annas Borises īpašumtiesību uz zemes gabalu Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 167–173, pamatotību.

Secinājums

Zemes gabals, uz kura atrodas valsts firma Rēzeknes maiznieks 4300 kvadrātmetru platībā tika nodots Annai Borisei ar Rēzeknes pilsētas valdes 1993. gada 1. decembra lēmumu Nr. 116–1.

Likumu noteikumi un Maizes pārstrādes valsts uzņēmumu privatizācijas komisijas darbības, privatizējot valsts firmu Rēzeknes maiznieks

Likuma prasības

Privatizācijas komisijas darbības reglamentēja likums "Par gaļas pārstrādes valsts uzņēmumu privatizāciju", kura 3. pants noteica sekojošu uzņēmumu privatizācijas kārtību.

Pirmais solis ir uzņēmumu privatizācijas komisijas izveidošana.

Nākošais solis ir privatizējamā objekta novērtēšana saskaņā ar likumu "Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) un to mantas novērtēšanas kārtību".

Trešais solis ir privatizējamā valsts uzņēmuma pārveidošana par valsts akciju sabiedrību saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās".

Ceturtais solis ir privatizācijas noteikumu sagatavošana un to apstiprināšana Zemkopības ministrijā.

Piektais solis ir privatizācijas konkursa sarīkošana un valstij piederošo akciju pārdošana un nodošana.

Sestais solis ir akcionāru sapulces sasaukšana.

Septītais solis ir valsts akciju sabiedrības juridiskā statusa maiņa.

Astotais solis ir lietu nodošana un pieņemšana.

Maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju veica maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizācijas komisija, un par privatizācijas procesu atbildēja un to koordinēja Zemkopības ministrija.

Saskaņā ar minētā likuma 4. pantu Zemkopības ministrija veica arī sekojošas funkcijas:

1) izveidoja maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizācijas komisiju;

2) apstiprināja objekta privatizācijas konkursa noteikumus;

3) apstiprināja uz valsts uzņēmuma bāzes izveidotās uzņēmējsabiedrības valstij piederošo daļu privatizācijas projektus;

4) izskatīja strīdus, kas saistīti ar maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju.

Likuma "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju" 11. pants noteica valsts akciju sabiedrības pamatkapitāla veidošanas kārtību un akciju sadalījumu. Novērtētā objekta vērtība veidoja valsts akciju sabiedrības pamatkapitālu. Akciju skaitu, to nominālvērtību un konkrēto sadalījumu katrā privatizējamā objektā noteica privatizācijas komisija, ievērojot šādas proporcijas:

1) uzņēmuma darbiniekiem — līdz 10% akciju;

2) lauksaimniecības produkcijas ražotājiem — 10—40% akciju;

3) citām personām — 51—70% akciju.

Likuma 14. pants noteica akciju realizācijas kārtību citām personām. Citām personām rezervētās akcijas realizējamas tikai konkursa kārtībā kā nedalāma pakete. Konkursā varēja piedalīties atsevišķas fiziskas un juridiskas personas vai to grupas, kas izveidotas uz savstarpēja līguma pamata. Akcijas varēja iegādāties arī par sertifikātiem.

Likuma 15. pants noteica privatizācijas konkursa noteikumu saturu, tai skaitā citu personu akciju apmaksas termiņus, kas nebija ilgāki par trijiem gadiem un nebija maināmi. Citu personu pirmajai iemaksai jābūt vismaz 50% apmērā no akciju paketes nominālvērtības, kas jāizdara divu mēnešu laikā pēc konkursa rezultātu noteikšanas.

Šis likums neparedzēja citu iespēju privatizēt gaļas pārstrādes uzņēmumu, kā tikai pārveidojot valsts uzņēmumu par valsts akciju sabiedrību un tālāk privatizējot akcijas.

Secinājums

Tātad var secināt, ka likumi, kuri reglamentē maizes ražošanas uzņēmumu privatizāciju, neparedz citu iespēju, kā pārveidot šo uzņēmumu akciju sabiedrībā un realizēt akcijas. Akcijas varēja pārdot arī par sertifikātiem.

Likuma izpilde

Valsts uzņēmuma Rēzeknes maiznieks privatizācijas projektā, kuru SIA Grifs sastādīja 1993. gada 25. augustā, ir norādīts, ka uzņēmuma nosacītā cena pēc firmas Grifs aprēķiniem sastādīja 246 300 latu.

Saskaņā ar projektu uzņēmumu vajadzēja pārveidot valsts akciju sabiedrībā un akcijas privatizēt, nododot 10% pensiju fondam, 25% privatizējot darbiniekiem un 65% citām fiziskām un juridiskām personām.

Šis projekts netika realizēts.

Maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizācijas komisija 1993. gada 20. oktobra sēdē (protokols Nr. 16) deva uzdevumu valsts firmai Rēzeknes maiznieks līdz 1993. gada 17. no-vembrim iesniegt privatizācijas komisijai uzņēmuma inventarizācijas aktus pēc stāvokļa uz 01.10.1993. Komisija arī nolēma lūgt Zemkopības ministriju vienoties ar firmu Coopers& Lybrand par valsts firmas Rēzeknes maiznieks novērtēšanu un nosacītās cenas noteikšanu, kā arī par starptautiskas izsoles rīkošanu. Šajā sēdē arī tika atzīmēts, ka valsts fabrika Rēzeknes maiznieks ir orientēta uz lielu jaudu izmantošanu un tas ir republikas jaunākais maizes ražošanas uzņēmums.

Maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizācijas komisija savā sēdē 1994. gada 23. februārī (protokols Nr. 31) apstiprināja privatizējamās valsts firmas Rēzeknes maiznieks galīgo nosacīto cenu 680 000 latu, kā arī noteica akciju skaitu 27 200 parastās akcijas, vienas akcijas nominālvērtība 25 lati. Valsts firmas Rēzeknes maiznieks direktoram tika uzdots reģistrēt valsts akciju sabiedrību.

Ir nepieciešams komentēt šo komisijas lēmumu, jo novērtēt uzņēmumu tika pieaicināta konsultantu firma Coopers&Lybrand , kura to novērtēja pēc dažādām metodēm. Uzņēmuma mantas kopējā vērtība tirgus cena sastādīja 981 313 latus, pamatlīdzekļu kopējā vērtība sastādīja 830 000 latu. Komisija izmantoja savas tiesības piemērot koeficientus un to piemērošanas rezultātā uzņēmuma nosacītā pēc mantas vērtības sastādīja 706 545 latus, pēc peļņas diskonta metodes uzņēmuma vērtība bija 278 000 latu, pēc naudas kustības diskonta metodes uzņēmuma vērtība bija 419 000 latu. Komisija nolēma noteikt uzņēmuma galīgo cenu 680 000 latu. Tātad tika novērtēts uzņēmums, nevis uzņēmuma manta.