Lato Lapsa - Kampējs

Noslēdzot šo līgumu, Zemkopības ministrija ignorēja minēto likumu prasības:

1) līgumu vajadzēja parakstīt privatizācijas komisijas priekšsēdētājam;

2) pirkuma objektam bija jābūt akcijām, nevis uzņēmumam;

3) noteikumi par sertifikātu izmantošanu bija piemērojami uz akciju pārdošanu;

4) nomaksas termiņa noteikšana trīs gadu laikā tika paredzēta attiecībā uz akcijām.

Pirkuma līguma 3. punktā norādītais līguma noslēgšanas tiesiskais pamats, t. i. LR Augstākās padomes 1992. gada 7. jūlija lēmums "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 14. pants, LR Ekonomikas ministrijas 1994. gada 6. janvāra izskaidrojums Nr. 3–10, pilsones Borises 1994. gada 12. aprīļa iesniegums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu uzņēmuma privatizācijas procesā, ir apstrīdams, jo atsauce uz lēmumu ir nepamatota un kļūdaina — šis likums piešķīra bijušajiem zemes īpašniekiem un to mantiniekiem pirmpirkuma tiesības nevis uz uzņēmumu, bet uz ēkām un būvēm. LR Ekonomikas ministrijas izskaidrojuma juridiskais spēks ir apstrīdams, jo ministrija tolaik darbojās bez apstiprināta nolikuma, likums nepiešķir ministrijām tiesības sniegt likuma paplašinātu iztulkojumu, kā tas tika izdarīts minētajā izskaidrojumā, kurā uzņēmums pielīdzināts ēkām un būvēm. Annas Borises iesniegumam likums valsts firmas Rēzeknes maiznieks privatizācijas procesā nepiešķīra nekādu juridisku nozīmi.

Par pirkuma līgumā noteiktās pirkuma maksas samaksu1

994. gada 22. jūlijā Anna Borise nodibināja SIA Lejas Ančupāni . Sabiedrības darbības virzieni bija maizes un maizes izstrādājumu ražošana un realizācija, tirdzniecība un starpniecība, tai skaitā tirdzniecība ar alkoholiskiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pašražotās un iepirktās produkcijas realizācija un citas darbības. Sabiedrības statūtu fonds bija noteikts 100 lati. Sabiedrība tika reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 1994. gada 26. jūlijā ar Nr. 000320742.

1994. gada 29. jūlijā LR Uzņēmumu reģistrā tika reģistrētas izmaiņas SIA Lejas Ančupāni statūtos. Tika mainīts sabiedrības nosaukums, sabiedrība tika pārdēvēta par SIA firma Rēzeknes maiznieks . Tika mainīta sabiedrības adrese. Sabiedrības adrese bija noteikta Rēzekne, atbrīvošanas aleja 173. Tika palielināts statūtu fonds, kurš sastādīja 680 100 latus.

LR Zemkopības ministrija 1994. gada 9. augustā ar vēstuli Nr. 3–698 informēja LR Uzņēmumu reģistru, ka valsts uzņēmums Rēzeknes maiznieks ir pārgājis Annas Borises īpašumā un sācis veikt saimniecisko darbību kā viena īpašnieka sabiedrība ar ierobežotu atbildību, un sakarā ar šo lūdza izslēgt no Uzņēmumu reģistra valsts uzņēmumu Rēzeknes maiznieks .

1994. gada 15. septembrī valsts uzņēmuma Rēzeknes maiznieks mantas un saistību nodošanas–pieņemšanas komisija parakstīja aktu, kurā vienojās ar Annu Borisi par mantas, naudas un saistību nodošanu–pieņemšanu, pamatojoties uz inventarizāciju par valsts uzņēmuma Rēzeknes maiznieks mantas, naudas un saistību stāvokli uz 1994. gada 1. augustu.

1994. gada 15. decembrī SIA Rēzeknes maiznieks vienīgais dalībnieks Anna Borise pārdeva no viņai piederošajām 100 kapitāla daļām 46 daļas SIA Ave Lat un 50 daļas akciju sabiedrībai Hanzas maiznīca .

1994. gada 23. decembrī SIA firmas Rēzeknes maiznieks dalībnieku pilnsapulce pieņēma lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu, pieaicinot jaunu dalībnieku — somu firmu Kultur Ltd .

1994. gada 23. decembrī LR Uzņēmumu reģistrs reģistrēja SIA firmas Rēzeknes maiznieks statūtu jauno redakciju. Saskaņā ar SIA firmas Rēzeknes maiznieks dalībnieku vienošanos par pamatkapitāla daļu sadalījumu, akciju sabiedrībai Hanzas maiznīca piederēja 50 daļas jeb 34,48% pamatkapitāla, SIA Ave Lat piederēja 46 daļas jeb 31,73% pamatkapitāla, Kultur Ltd piederēja 45 daļas jeb 31,03% pamatkapitāla, Annai Borisei piederēja 4 daļas jeb 2,76% pamatkapitāla.

Tātad tas, ka valsts firmas Rēzeknes maiznieks pircēja Anna Borise ieguldīja valsts uzņēmumu Rēzeknes maiznieks sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitālā un pēc tam atsavināja šīs sabiedrības daļas trešajām personām, nav pretrunā ar 1994. gada 7. jūnija pirkuma pārdevuma līguma noteikumiem, jo līguma 11. punktā bija ierakstīts, ka atsavinot sev piederošo uzņēmumu, pircējs apņemas nodot to jauna ieguvēja īpašumā ar nosacījumu, ka pēdējais garantē šī līguma 6. punkta izpildi, kā arī pilnībā nodrošina maksājuma saistību ar valsti izpildi šī līguma 9.3. punktā noteiktajos termiņos. Līguma 6. punkts paredzēja, ka uzņēmums tiek pārdots ar nosacījumu, ka pircējs pilnībā pārņem visas valsts uzņēmuma Rēzeknes maiznieks kreditoru saistības, kā arī ir visu pārējo uzņēmuma tiesību un saistību pārmantotājs, kuras fiksētas pieņemšanas–nodošanas aktā. 9.3. punktā tika paredzēta samaksas kārtība. Pēdējā iemaksa bija jāizdara līdz 1997. gada 1. jūlijam. Nekādu citu ierobežojumu rīkoties ar mantu 1994. gada 7. jūnija līgums neparedzēja.

1997. gada 15. maijā Maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizācijas komisija (protokols Nr. 77) konstatēja, ka SIA Rēzeknes maiznieks ir pilnībā norēķinājies.

Secinājums

1997. gada 15. maijā Maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizācijas komisija (protokols Nr. 77) konstatēja, ka SIA Rēzeknes maiznieks ir pilnībā norēķinājies par saistībām saskaņā ar 1994. gada 7. jūnija pirkuma–pārdevuma līgumu.

Par Privatizācijas aģentūras iespējamām darbībām

Likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" pārejas noteikumu 1. punkts paredz, ka līdz 1996. gada 18. aprīlim saskaņā ar likumu "Par maizes ražošanas uzņēmumu privatizāciju" izveidotās īpašuma privatizācijas komisijas darbojas tik ilgi līdz tiek likvidētas ar Zemkopības ministrijas rīkojumu un to privatizējami valsts īpašumu objekti tiek privatizēti vai nodoti Privatizācijas aģentūrai.

Likums "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju" un likums "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju" atzīti par spēku zaudējušiem ar 1997. gada 1. janvāri.

Ar kuru brīdi valsts firmas Rēzeknes maiznieks privatizācija tiek uzskatīta par pabeigtu?

Likums "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju" šo jautājumu nereglamentēja. Minētā likuma 2. pants noteica, ka ar maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju saistītajos jautājumos, kuri nav noregulēti šajā likumā, jāvadās pēc citiem Latvijas Republikas likumdošanas aktiem. Jautājumu par privatizācijas pabeigšanas kārtību nosaka likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 30. panta 2. daļa, kas paredz, ka privatizācija uzskatāma par pabeigtu ar brīdi, kad subjekts, kurš ieguvis privatizējamo objektu, ir nokārtojis visas saistības, kas tam bija jāpilda saskaņā ar objektu privatizācijas noteikumiem un pirkuma līgumu. Privatizācijas aģentūras valde pieņem lēmumu par objekta privatizācijas pabeigšanu un paziņo par to valsts īpašuma privatizācijas fonda rīkotājam un attiecīgai pašvaldībai.

Kādas tiesības ir Privatizācijas aģentūrai gadījumā, ja Privatizācijas aģentūra, veicot privatizācijas procesa pārbaudi, konstatē, ka ir pieļauti likuma pārkāpumi?

Privatizācijas aģentūrai ir tiesības saskaņā ar likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību" 53. pantu celt tiesā prasību atzīt sabiedrību par neesošu. Minētais pants paredz, ka šīs tiesības ir piešķirtas gadījumā, ja tiesiskas attiecības, uz kurām pamatojas sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibināšana, ir apstrīdamas atbilstoši likuma prasībām, ja sabiedrība izveidota, veicot privatizāciju. Privatizācijas aģentūra var celt prasību 6 gadu laikā no sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibināšanas, ja sabiedrība izveidota, veicot privatizāciju.