Lato Lapsa - Kampējs

Valsts firmas Rēzeknes maiznieks privatizācijas procesā ir pieļauti likuma pārkāpumi, vai Privatizācijas aģentūras tiesības celt tiesā prasību nav noilgušas?

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību Lejas Ančupāni , kura tika pārdēvēta par SIA firmu Rēzeknes maiznieks , nodibināta 1994. gada 26. jūlijā, tātad Privatizācijas aģentūras tiesības nav noilgušas.

Vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību Lejas Ančupāni ir izveidota, veicot privatizāciju? Uz šo jautājumu nevar atbildēt viennozīmīgi. No vienas puses maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizācijas komisija 1994. gada 4. maijā (protokols Nr. 33) ir pieņēmusi lēmumu par valsts uzņēmuma Rēzeknes maiznieks privatizācijas pārtraukšanu pirms sabiedrības ar ierobežotu atbildību Lejas Ančupāni dibināšanas (reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 1994. gada 26. jūnijā). No otras puses likums "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju" un likums "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju" neparedz, ka privatizācijas komisija var pieņemt lēmumu par privatizācijas procesa pārtraukšanu, tātad minētais lēmums būtu jāapstrīd. Taču pēc pirkuma līguma noslēgšanas spriest par iepriekšējiem privatizācijas komisijas likuma pārkāpumiem nav juridiskas nozīmes, jo šo pirkuma līgumu atcelt varēja tikai Civillikuma noteiktajā kārtībā. Šīs pārdevēja tiesības ir notecējušas, jo Civillikuma 1633. pants paredz, ka tiesība celt līguma atcēluma prasību noilgst, notekot sešiem mēnešiem no līguma noslēgšanas dienas. Civillikuma 2046. pants paredz, ka tiesība prasīt līguma atcelšanu pārmērīga zaudējuma dēļ atkrīt, ja prasība nav celta viena gada laikā no līguma noslēgšanas.

Tātad, neskatoties uz to, ka privatizācijas procesā tika pieļauti likuma pārkāpumi, nav saskatāms pamats apstrīdēt tiesiskas attiecības, uz kurām pamatojas SIA Lejas Ančupāni dibināšana. Šo sabiedrību nodibināja Anna Borise ar pamatkapitālu LVL 100, sabiedrība tika reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Valsts firmu Rēzeknes maiznieks Anna Borise ieguldīja SIA Lejas Ančupāni 1994. gada 29. jūlijā, paaugstinot statūtu fondu un vienlaikus arī mainot SIA nosaukumu un pārdēvējot to par SIA firmu Rēzeknes maiznieks . Šīs izmaiņas tika reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 1994. gada 29. jūlijā. 1994. gada 7. jūnijā noslēgtais pirkuma līgums neaizliedz pircējai Annai Borisei ieguldīt valsts firmu Rēzeknes maiznieks uzņēmējsabiedrībā.

Lemjot jautājumu par minēto tiesību izmantošanu Privatizācijas aģentūrai būtu jāņem vērā, ka pārkāpumus pieļāva pārdevēja — valsts centrālizpildvaras iestādē . Privatizācijas aģentūrai, kura ir valsts pilnvarnieks, šī iespējamā prasība ir arī jāpamato. Ja Privatizācijas aģen-tūra mēģinās pamatot to ar Zemkopības ministrijas maldību, tad saskaņā ar CL 1443. pantu šī maldība savā paša darījumā nav atvainojama. Nav saskatāms arī cits pamatojums Privatizācijas aģentūras tiesību izmantošanai.

Lemjot šo jautājumu Privatizācijas aģentūrai jāņem vērā arī tas, ka apstrīdams ir jautājums, vai valsts ir cietusi materiālus zaudējumus šajā sakarā, jo:

1) Šī uzņēmuma nosacīto cenu maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizācijas komisija noteica pasaulē atzītas firmas Cooper&Lybrand izdarīto novērtējumu robežās;

2) Likums neparedzēja striktus noteikumus par LVL un sertifikātu attiecību maksājumos;

3) Likums neparedzēja, ka vienīgie izmantojamie maksāšanas līdzekļi, pārdodot valsts firmu Rēzeknes maiznieks , varēja būt tikai LVL;

4) Visus paredzētos maksājumus valsts firmas Rēzeknes maiznieks un tā tiesību pārņēmēji ir veikuši, par ko liecina maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizācijas komisijas 1997. gada 15. maija protokols Nr. 77.

Stipri apšaubāma būtu Privatizācijas aģentūras iesaistīšanās tiesas procesā, kura rezultātā tiktu konstatēts, ka valstij nav nodarīti nekādi materiāli zaudējumi valsts firmas Rēzeknes maiznieks pārdošanas rezultātā.

1998. gada 27. oktobrī

Valentīna Elksne"

"Termiņā nav noticis neviens maksājums..."

"Atzinums

Rīgā, 1998. gada 4. janvārī

Par valsts firmas Baltmaiznieks 3. maizes rūpnīcas Rīgā, Mūkusalas ielā 51, privatizācijas procesa likumību

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Valsts kontroles privatizācijas procesa revīzijas departamenta 1998. gada 28. janvāra revīzijas uzdevumu Nr.5.1–2–26/98, valsts revidents G. Poišs veica revīziju par valsts firmas Baltmaiznieks 3. maizes rūpnīcas Rīgā, Mūkusalas ielā 51 privatizācijas procesa likumību.

Paskaidrojumus un izziņas sniedza LR Zemkopības ministrijas, LR Ekonomikas ministrijas, LR Bezpeļņas organizācijas valsts AS Privatizācijas aģentūra (PA), AS Rīgas maiznieks un SIA Baltmaiznieks atbildīgie darbinieki.

LR Zemkopības ministrijas un PA 1997. gada 3. decembra noformētais akts, ko parakstījuši LR Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks V. Elksnis no vienas puses un PA juridiskais direktors V. Šadinovs no otras puses liecina, ka PA pieņēmusi Rīgas valsts firmas Baltmaiznieks Maizes rūpnīcas Nr. 3 privatizācijas dokumentus kopskaitā uz 304 lpp. Iepazīstoties ar šiem dokumentiem, Valsts kontrole konstatēja, ka privatizācijas projekts vairākos eksemplāros ar pielikumiem uz 257 lpp., un ievērojama daļa pievienoto dokumentu, nav uzskatāmi kā privatizācijas procesu apstiprinoši un pamatojoši. Privatizācijas lietā nav dokumentu oriģināli vai arī oriģinālu apstiprinātas kopijas, kā arī uz tiem nav visi nepieciešamie paraksti. Daļa privatizācijas dokumentu, pēc kuriem varētu apzināt privatizācijas procesu, nav pievienoti lietai. Privatizācijas procesa likumību apstiprinošus dokumentus uz pieprasījumu bijušā valsts uzņēmumā Baltmaiznieks un no tā atdalītajā uzņēmumā 3. maizes rūpnīca un tās vietā izveidotajā AS Rīgas maiznieks neuzrādīja. Tos uzrādīt nevarēja arī LR Zemkopības ministrija, kuras valdījumā atradās privatizējamais valsts uzņēmums 3. maizes rūpnīca un LR Ekonomikas ministrija (Ekonomisko reformu ministrijas funkciju pārņēmēja), kurai bija jākontrolē privatizācijas atbilstība tiesību aktu normām.

Valsts kontrole noskaidroja, ka PA rīcībā jau kopš 1995. gada atradušies valsts firmas Baltmaiznieks , Maizes rūpnīca Nr. 3 privatizācijas dokumenti (lieta 3 sējumos uz 193 lapām, 80 lapām un 10 lapām), kuru izmantoja LR Iekšlietu ministrijas Drošības policija, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departaments un kuri 1996. gada 30. aprīlī atgriezti Privatizācijas aģentūrai. Neskatoties uz iepriekšminēto visus dokumentus PA neuzrādīja.

Ņemot vērā iepriekš konstatēto, atzinums sagatavots, pamatojoties uz LR likuma "Valsts kontroles revīzijas reglaments" 7. pantu, kurš nosaka: ja pieprasītie revīzijas materiāli un ziņas nav iesniegtas, revīzijas atzinumu dod uz esošo materiālu pamata.

Revīzijā konstatēts:

Īss privatizējamā objekta (uzņēmuma) raksturojums

Rīgas valsts firma Baltmaiznieks (turpmāk tekstā Baltmaiznieks ) LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēta 1991. gada 25. septembrī, reģistrācijas Nr. 000302517. Uzņēmuma juridiskā adrese: Rīgā, Ventspils ielā 51, kopš tā reģistrācijas direktors I. Volčeks, galvenā grāmatvede S. No-sireva.