Lato Lapsa - Kampējs

Objekta novērtēšana

Privatizācijas komisija pirmajā sēdē 1993. gada 6. augustā (protokols Nr. 1), pamatojoties uz SIA Invest–Rīga sastādītajiem inventarizācijas sarakstiem un, ņemot vērā SIA Invest–Rīga 1993. gada maijā doto slēdzienu par pamatlīdzekļu tirgus un pamatfondu kopējo nosacīto vērtību 37 750 tūkstoši LVR (Ls 188 750), koriģēja pamatlīdzekļu vērtību un pieņēma lēmumu, apstiprināt privatizējamā objekta pamatlīdzekļu vērtību tirgus cenās LS 150 000. Tomēr privatizācijas lietai pievienotās 3. maizes rūpnīcas nosacītās cenas kopsavilkuma akta norakstā, ko apstiprinājis A. Bērziņš, pamatlīdzekļu vērtība tirgus cenās noteikta Ls 219 305. Privatizācijas lietai nav pievienoti un Valsts kontrolei neizdevās iegūt LR likumam "Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) un to mantas novērtēšanu" noteiktām prasībām atbilstošus pamatlīdzekļu inventarizācijas un novērtēšanas aktus.

Pamatlīdzekļu novērtēšanas aktu nav parakstījuši privatizācijas komisijas locekļi, bet to parakstījuši tikai privatizācijas komisijas priekšsēdētājs A. Bērziņš un inventarizācijas komisijas vietā SIA Invest–Rīga darbinieki: A. Deniņš, komisijas locekļi P. Tunsts u. c.

Privatizācijas lietai pievienotie dokumenti pretrunīgi.

Privatizācijas komisija, organizējot valsts uzņēmuma 3. maizes rūpnīca novērtēšanu, nav rīkojusies atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) un to mantas novērtēšanas kārtību" 3. punkta prasībām, kurš nosaka, ka pirms privatizējamā objekta (uzņēmuma) nosacītās cenas noteikšanas veicama šī objekta (uzņēmuma) mantas inventarizācija, un, ka privatizācijas komisija pārbauda un, ja nepieciešams, koriģē inventarizācijas rezultātus atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Par SIA Invest–Rīga veiktās inventarizācijas neatbilstību faktiskajam stāvoklim liecina arī v/u 3. maizes rūpnīca pieņemšanas–nodošanas akti (28.10.1993. apstiprinājis privatizācijas komisijas priekšsēdētājs A. Bērziņš), kuri apstiprina valsts uzņēmuma mantas nodošanu AS Rīgas maiznieks . Valsts uzņēmuma 3. maizes rūpnīca pamatlīdzekļu novērtēšanas saskaņošanas akta 3. punkts norāda uz atšķirībām pamatlīdzekļu nosaukumos starp SIA Invest–Rīga un valsts uzņēmuma 3. maizes rūpnīca grāmatvedības uzskaiti, kā arī norāda uz to, ka virkne pamatlīdzekļu, kas uzskaitīti uzņēmuma grāmatvedībā ar atsevišķiem inventarizācijas numu-riem pamatlīdzekļu novērtēšanas aktā (2. aile), nav uzskaitīti. Piemēram, aktā 106. pozīcijā norādīts "Teritorijas labiekārtojums (ceļi, ķieģeļu žogs)", bet nav norādīts, vai šajā pozīcijā tiek ietvertas arī grāmatvedības uzskaites pozīcijas "Elektromehāniskie vārti" (inventāra Nr. 32000005) un "laukuma segumi" (inventāra Nr. 32000002) un šāda veida nesaderības ir bijušas vēl vismaz 20 pozīcijās, kuras pie nodošanas papildinātas ar pamatlīdzekļu inventarizāciju un novērtējuma aktā neuzskaitītiem pamatlīdzekļiem.

Lai gan LR Uzņēmumu reģistrā iesniegtā LR Lauksaimniecības ministrijas Agrārās reformas pārvaldes priekšnieka vietnieces I. Mārtinsones parakstītajā dokumentā "Valsts uzņēmuma firmas Baltmaiznieks statūtu fonda sadales aprēķins, veicot uzņēmuma reorganizāciju" norādīts, ka no Baltmaiznieks nodalīta arī nepabeigtā celtniecība 3 752 tūkst LVR (Ls 18 760), un arī aktā, ar kuru Baltmaiznieks nodod mantu valsts uzņēmumam 3. maizes rūpnīca nodota nepabeigtā celtniecība (neuzrādītās iekārtas) Ls 1 980,10 vērtībā, tomēr privatizācijas komisija 1993. gada 6. augustā (protokols Nr. 1) nolemj, ka nepabeigtās celtniecības nav. Nepabeigtās celtniecības objektu novērtēšanas aktu nav parakstījuši privatizācijas komisijas locekļi, bet tikai komisijas priekšsēdētājs un iepriekšminētie SIA Invest–Rīga darbinieki (reorganizācija praktiski notika vienlaicīgi ar privatizācijas komisijas darbību un saskaņā ar privatizācijas komisijas lēmumiem). Nepabeigtā celtniecība Ls 1 980,10 vērtībā, kura netika uzrādīta privatizējamā valsts uzņēmuma 3. maizes rūpnīca novērtētās mantas sastāvā, tomēr nonākusi privatizētās AS "Rīgas maiznieks" mantas sastāvā bez izpirkšanas.

Privatizācijas komisija nolēma novērtēt apgrozāmos līdzekļus Ls 40 000 apmērā pēc stāvokļa uz 01.09.1993., šo summu iekļaujot privatizācijas objekta galīgajā nosacītajā cenā. Apgrozāmo līdzekļu apjomu virs Ls 40 000 nolēma nodot valsts firmai Baltmaiznieks vai pārdot reālajās tirgus cenās.

Privatizācijas komisija savā pirmajā sēdē nolēma apstiprināt arī korekcijas koeficientu, saskaņā ar SIA Invest–Rīga vērtējumu (SIA Invest–Rīga vērtējumā pielietojusi koeficientu 0,6156) un apstiprināt privatizējamā objekta nosacīto cenu Ls 190 000. Sēdē nolemts, ka privatizācijas procesa rezultātā izveidotās akciju sabiedrības pamatkapitāls būs Ls 190 000.

Privatizācijas komisijas rīcība, realizējot privatizācijas projektusPrivatizācijas komisija nav rīkojusies atbilstoši 17.03.1992. likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām" 7. panta prasībām, kurš nosaka, ka privatizācijas komisijas patstāvīgi vada attiecīgo projektu privatizāciju saskaņā ar likumdošanas aktiem, kuri regulē tautsaimniecības objektu privatizācijas kārtību. Privatizācijas komisija nav ievērojusi 16.06.1992. likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību" 8. panta prasības, kuras nosaka, ka īpašuma objekts (uzņēmums) privatizējams tikai atbilstoši apstiprinātajam privatizācijas projektam un saskaņā ar LR likumiem, LR Augstākās Padomes un valdības lēmumiem.

Valsts uzņēmumam 3. maizes rūpnīca noteiktā privatizācijas metode — pārveidošana statūtsabiedrībā. Ņemot vērā, ka pielietojot privatizācijas metodi "pārveidojot uzņēmējsabiedrībā" v/u 3. maizes rūpnīca tiek pārveidots par akciju sabiedrību, bet pārdošanas (privatizācijas) priekšmets — kapitāla daļas (akcijas) ir valsts īpašums un 07.07.1992. likuma "Par valsts un pašvaldības uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" 18. pantā noteikts, ka kapitāla daļas pārdodamas atbilstoši apstiprinātajā privatizācijas projektā noteiktajam kapitāla sadalījumam, bet parakstīšanās uz kapitāla daļām (akcijām) tiek organizēta likumā noteiktajā kārtībā, tad privatizācijas komisijai bija jāpielieto kādu no tiesību normām, kas nosaka pārdošanu.

Privatizācijas komisija, vadot v/u 3. maizes rūpnīca privatizāciju, t. i., organizējot parakstīšanos uz akcijām (akciju pārdošanu), pircēja noteikšanai nav izmantojusi 16.06.1992. likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību" 2. pantā noteiktās pārdošanas metodes. 2. pants nosaka, ka nevienu īpašuma objektu (uzņēmumu), kam piemērojams šis likums, nevar privatizēt citādi, kā tikai pēc vienas vai vairākām privatizācijas metodēm, četras no kurām nosaka pārdošanu:

— pārdodot atklātā izsolē ar pretendentu atlasi;

— pārdodot atklātā izsolē vai izsolē ar pretendentu atlasi tikai par sertifikātiem;

— pārdodot aizklātu piedāvājumu konkursā;

— pārdodot atklātā izsolē, izsolē ar pretendentu atlasi vai aizklātu piedāvājumu konkursā bez sertifikātu izmantošanas.

Neviena no metodēm neparedz tiesības valsts īpašuma (akciju) pircēju noteikt privatizācijas komisijai bez izsoles vai konkursa. Privatizācijas komisija pieļāvusi valsts kapitāla daļu (akciju) pārdošanu privatizācijas projektā minētajiem "iespējamajiem pircējiem" — SIA LIZE 70% un SIA LIZE dibinātājiem: SIA Ave Lat fiziskajām personām 12,5%, SIA Hanzas maiznīca 1,9% (SIA Hanzas maiznīca nav minēta arī privatizācijas projektā), neorganizējot izsoli vai piedāvājumu konkursu, kā tas noteikts iepriekšminētajā likumā par pārdošanu.