Lato Lapsa - Kampējs

"Zemkopības ministrija ļoti riskēja..."

"Zvērinātu advokātu birojs Bluķis, Elksne & Rozentāls

Konfidenciāli

Slēdziens par valsts firmas Rēzeknes maiznieks privatizāciju

Šajā slēdzienā ietvertā informācija ir paredzēta tikai Privatizācijas aģentūras valdei lēmuma pieņemšanai par valsts firmas Rēzeknes maiznieks privatizācijas pabeigšanu. Šī slēdziena publicēšana, izplatīšana vai parādīšana jebkurai trešajai personai ir pieļaujama tikai ar slēdziena autora rakstisku piekrišanu.

Šī slēdziena uzdevums ir izvērtēt firmas Rēzeknes maiznieks privatizācijas atbilstību likuma prasībām un atbildēt uz jautājumu, vai bijušajam zemes īpašniekam likums piešķīra pirmpirkuma tiesības uz privatizējamo valsts uzņēmumu. Izskatīšanai tika nodoti Maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizācijas komisijas valsts firmas Rēzeknes maiznieks privatizācijas materiāli uz 228 lapām un turpmākie secinājumi ir pamatoti un izriet no šo materiālu analīzes.

Valsts firmas Rēzeknes maiznieks privatizācijas hronoloģija

1992. gada 10. augustā valsts firma Rēzeknes maiznieks tika nodota privatizācijai ar Ministru padomes lēmumu Nr. 317 "Par privatizējamo valsts īpašuma objektu (uzņēmumu) sarakstiem", ar izmaiņām, kas izdarītas ar Ministru padomes 1993. gada 22. februāra lēmumu Nr. 91 un Ekonomikas ministrijas 1994. gada 24. februāra rīkojumu Nr. 93. Valsts firma Rēzeknes maiznieks ir nosaukta Lauksaimniecības produkcijas pārstrādes un agroservisa uzņēmumu sarakstā, kuri privatizējami saskaņā ar īpašu likumu. Saskaņā ar minētajiem lēmumiem, šie uzņēmumi bija jāprivatizē 1993. un 1994. gadā.

1993. gada 9. jūlijā LR Lauksaimniecības ministrija ar pavēli Nr. 349 "par maizes ražošanas uzņēmumu privatizācijas komisiju" izveidoja maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizācijas komisiju.

1993. gada 29. jūlijā maizes ražošanas uzņēmumu privatizācijas komisija ar protokolu Nr. 1 apstiprināja privatizējamo valsts maizes ražošanas uzņēmumu sarakstu, kurā bija nosaukta arī valsts firma Rēzeknes maiznieks .

1993. gada 16. septembrī ap pavēli Nr. 14 LR Zemkopības ministrija pavēlēja pārveidot valsts firmu Rēzeknes maiznieks par valsts akciju sabiedrību un iecelt valsts firmā Rēzeknes maiznieks par valsts pilnvarnieku I. Skudru — Rēzeknes rajona lauksaimniecības departamenta direktoru.

1993. gada 1. decembrī Rēzeknes pilsētas valde ar lēmumu Nr. 116–1 nodeva bijušā zemes īpašnieka mantiniecei Annai Borisei īpašumā zemi Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 167–173, platība 25 270 kvadrātmetri.

1994. gada 23. februārī Maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizācijas komisijas sēdē ar protokolu Nr. 31 tika noteikta valsts firmas Rēzeknes maiznieks galīgā nosacītā cena un uzdots direktoram reģistrēt valsts akciju sabiedrību.

1994. gada 12. aprīlī Anna Borise, zemes gabala Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 167–173, bijušā īpašnieka mantiniece, iesniedza Zemkopības ministrijai, Maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizācijas komisijai un valsts firmai Rēzeknes maiznieks iesniegumu ar lūgumu noslēgt ar viņu valsts firmas Rēzeknes maiznieks pirkuma–pārdevuma līgumu.

1994. gada 4. maijā Maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizācijas komisija ar protokolu Nr. 33 nolēma akceptēt valsts firmas Rēzeknes maiznieks privatizācijas procesa pārtraukšanu un sagatavot valsts firmas Rēzeknes maiznieks pirkuma–pārdevuma līguma projektu.

1994. gada 7. jūnijā LR Zemkopības ministrija parakstīja ar Annu Borisi pirkuma–pārdevuma līgumu par maizes ražošanas valsts uzņēmuma Rēzeknes maiznieks pirkšanu.

1994. gada 22. jūlijā Anna Borise nodibināja SIA Lejas Ančupāni . Sabiedrība tika reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 1994. gada 26. jūlijā ar Nr. 000320742.

1994. gada 29. jūlijā LR Uzņēmumu reģistrā tika reģistrētas izmaiņas SIA Lejas Ančupāni statūtos. Sabiedrība tika nosaukta par SIA firma Rēzeknes maiznieks .

1994. gada 9. augustā LR Zemkopības ministrija ar vēstuli Nr. 3–698 lūdza LR Uzņēmumu reģistra izslēgt no Uzņēmumu reģistra valsts uzņēmumu Rēzeknes maiznieks .

1994. gada 15. septembrī valsts uzņēmuma Rēzeknes maiznieks mantas un saistību nodošanas–pieņemšanas komisija un Anna Borise parakstīja valsts uzņēmuma Rēzeknes maiznieks mantas un saistību nodošanas–pieņemšanas aktu.

1994. gada 15. decembrī SIA Rēzeknes maiznieks vienīgais dalībnieks Anna Borise pārdeva no viņai piederošajām 100 kapitāla daļām 46 daļas SIA Ave Lat un 50 daļas akciju sabiedrībai Hanzas maiznīca .

1994. gada 23. decembrī SIA firmas Rēzeknes maiznieks dalībnieku pilnsapulce nolēma palielināt sabiedrības pamatkapitālu, pieaicinot ārvalstu investoru — somu firmu Kultur Ltd .

1994. gada 23. decembrī LR Uzņēmumu reģistrs reģistrēja SIA firmas Rēzeknes maiznieks statūtu jauno redakciju, kurā tiek nosaukti visi jaunie dalībnieki.

1997. gada 15. maijā Maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizācijas komisija savā protokolā Nr. 77 konstatēja, ka SIA Rēzeknes maiznieks īpašnieki ir pilnībā norēķinājušies par tiem piederošajām daļām, un nolēma lūgt Latvijas Krājbanku slēgt SIA Rēzeknes maiznieks privatizācijas sertifikātu uzkrāšanas kontu un dzēst sertifikātus tajā.

Privatizējamais objekts

Ar Ministru padomes 1992. gada 10. augusta lēmumu Nr. 317, ar izmaiņām, kas izdarītas ar Ministru padomes 1993. gada 22. februāra lēmumu Nr. 91 un Ekonomikas ministrijas 1994. gada 24. februāra rīkojumu Nr. 93, privatizācijai tika nodota valsts firma Rēzeknes maiznieks .

Valsts firma Rēzeknes maiznieks tika reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 1991. gada 28. novembrī ar Nr. 000303993.

Saskaņā ar valsts uzņēmuma Rēzeknes maiznieks privatizācijas projektu, kuru sagatavoja 1993. gada 25. augustā SIA Grifs un kurš ir pievienots Maizes ražošanas uzņēmumu privatizācijas komisijas 1993. gada 22. oktobra protokolam Nr. 16, var secināt, ka valsts firmas Rēzeknes maiznieks pamatkapitāls bija 15 831 000 LVR, kas pārskaitot latos sastāda 79 155 latus. Uzņēmuma statūtos noteiktie galvenie darbības veidi — maizes, maizes izstrādājumu un konditorejas izstrādājumu ražošana. Uzņēmums aizņem zemes platību kopā 2,43 hektāri.

Valsts firmas Rēzeknes maiznieks privatizācijā piemērojamā likumdošana

Maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju nosaka likums "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju", kas ir pieņemts 1993. gada 1. jūnijā. Savukārt šī likuma 2. pants nosaka, ka maizes ražošanas valsts uzņēmumu pārveidošanas un privatizācijas tiesiskais pamats ir šis likums, kā arī Latvijas Republikas 1992. gada 10. jūnija likums "Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) un to mantas novērtēšanas kārtību", Latvijas Republikas 1992. gada 7. jūlija likums "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" un Latvijas Republikas 1993. gada 18. maija likums "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju".

Ar maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju saistītos jautājumos, kuri nav noregulēti minētajos likumos, jāvadās pēc citiem LR likumdošanas aktiem.