ALEKSANDRS VOLKOVS: UGUNĪGAIS MarĀnu dievs

14: 13. Vadībā «Mērkaķi» … Sitiens! 14: 14. Šis rezultāts no­turas tikai dažas sekundes.

Izraujas «Neuzvaramie». 15:14. Bet pēc pusminūtes serve atņemta un rezultāts atkal izlīdzinās— 15: 15.

Vai gan iespejams tada bridi partraukt spēli, pat ja debess gāztos uz zemi!

Katra komanda izliek pēdējos spēkus. Spēlētāji rāda izveicī­bas brīnumus. Viņi griežas kā vilciņi, augstu palecas, pieplok pie zemes, atsit pilnīgi neiedomājamas bumbas.

Marāni bija apburti, sajūsmināti. Jā, šī spēle bija viņu gaumē! Kā viņi varētu izlēkāties, dzenoties pēc nenotveramās, izvairī­gās bumbas! Kādus satricinošus sitienus viņi varētu dot. Pa­šiem nemanot, Lecoņi jau sadalījās divās partijās: vieni juta līdzi «Mērkaķiem», citi «Neuzvaramajiem». Sākās derību no­slēgšana.

Pūļa rēcieni vienā un otrā pusē. 16:15, vadībā «Neuzva­ramie». Vēl sitiens, un čempionāts beigsies.

Bet kas tad tas? Marāni ir pārsteigti. Boiss? Vienā komandā parādās Boiss, kas nomainījis laukuma spēlētāju. Boiss — no­galinātais, gabalos sagrieztais un cūkām izlfarotais Boiss? Cik veikli viņš gremdēja bumbu tieši virs tīkla! . ..

Paga, pagaidiet! Bet ko tad stāstīja Lielais Urfins? Varbūt viņu apmānījis šis riebeklis koka cilvēķelis? Varbūt tas same­lojis arī visu pārējo? …

Lūk, vēl viens Leconis nogriež bumbu, bet pārējie jautri sme­jas skatītāju pulkā …

17:15! «Neuzvaramie» uzvarējuši, viņi kļuvuši valsts čem­pioni. Un Boiss skrien pa grāvi un jautri sasveicinās ar drau­giem, māj ar roku, aicina uz spēli!

Marānu skatieni pavēršas pret Urfinu. Samulsuši, jautājoši skatieni … Bet pēc tam nikni, šaustoši. Urfins neizturēja. Šaus­mās viņš aizklāja seju ar rokām, pēc tam pagriezās un metās bēgt.

Viņš skrēja, klupa, krita, ceļas un atkal skrēja. Džīsa sirds krūtīs mežonīgi dauzījās, viņu plosīja neizturams kauns. Bēg­lim rēgojās, ka viņam no muguras svilpdams lido akmeņu mā­konis, ka viņu tūlīt panāks saniknotie atriebēji ar smagām run­gām rokās …

Bet neviens Marāns nedzinās pakaļ gāztajai dievībai.

Kā pērkona dārdi skanēja saucieni:

— Viltnieks! Melis! Nicināmais apmelotājs! Viltus dievs! …

Visam beigas. Gudrais Karfakss savā pareģojumā nebija mal­dījies. Visi viņu pameta, pat uzticīgais Cāponis kaut kur no­zudis …

Kauns, mūžīgs kauns, par kuru vieglāka nāve . ..

Pāri grāvim pārsvieda laipas, un nesenie ienaidnieki savie­nojās nevaldāmā brālīgu jūtu brāzmā. Tūlīt sāka grupēties jauktas volejbolistu komandas, gaisā lidoja bumbas, atskanēja saucieni:

— Gremdē!..„ Auts!… Piespēlē! …

Bet Hanibals un Cēzars saskanīgi zviedza un nepacietīgi kār­pījās, aicinādami savus saimniekus tālā ceļā, uz dzimteni.

Un likteņa nolemtaja stunda brīnišķīgie mūļi ar Ennu un Timu ieauļoja mājās.

Biju cerējis ar ugunīgā viltus dieva Urfina Džīsa piedzīvojumiem no­beigt stāstus par Burvju zemi un tās brīnišķīgajiem iemītniekiem. Bet saņemu no jums tik daudz vēstuļu, kurās izteikta vēlēšanās uzzināt iemī­ļoto varoņu tālāko likteni, ka man vajadzēja atkal ķerties pie spalvas un rakstīt par tiem piekto pasaku.

Sī pasaka sauksies «Dzeltenā Migla». Tajā jūs atkal sastapsieties ar Biedēkli, Dzelzs Malkas Cirtēju, Ennu un Timu, Carlu Bleķu, ar vārnu Kaggi-Karr, ar puķi Oiho un citiem saviem mīluļiem.

Burvju zemei uzbrucis negaidīts posts. No burvju miega, kas Pasaules Apkārtkalnu alā ildzis pieci tūkstoši gadu, pamodusies milziene Arahna. Sai burvei iegribējies pakļaut savā varā Burvju zemi, kļūt par tās vald­nieci. Un, kad brīvību mīlošās tautas Arahnas pretenzijas noraida, burve uzsūta zemei indīgo Dzelteno Miglu.

Cīņā pret milzieni palīgā dodas Enna, Tims un vienkājainais jūrnieks, kas tajā laikā nejauši atrodas Kanzasā. Lai varenajai Arahnai sūtītu pre­tim tādu pašu spēku, Carls Bleks izgatavo Dzelzs bruņinieku Tillīju-Vil- 1 īju. Cīņa ir ilga un sīva, Burvju zeme atrodas uz bojā ejas robežas, bet mūsu varoņu drošsirdība un draudzība uzvar.

Aleksandrs Volkovs

Trimdinieks………………………………………………………………. 5

PIRMĀ DAĻA MILZU PUTNS

Kauja gaisā……………………………………………………………………. 11

Karfaksa dzīves stāsts…………………………………………………….. 14

Urfina Džīsa nolūki…………………………………………………………. 16

Lecoņu sadzīve un parašas………………………………………………. 21

Neparasta parādība………………………………………………………… 23

•Carla Bleķa šķiltavas…………………………………………………….. 26

Kā dzīvo dievi……………………………………………………………….. 27

OTRA DAĻA PIE VARAS!

Biedēklis — inženieris……………………………………………………… 35

Burvju televizors………………………………………………………. 39

Laime — aiz kalniem!……………………………………………………… 42

Karagājienā…………………………………………………………………… 45

Dzelzs Malkas Cirtēja sagūstīšana……………………………………. 48

Burvju kastes pakalpojumi………………………………………………. 52

Smaragda salas sturmēšana……………………………………………… 56

Nuh-nuh koka rieksti………………………………………………………. 62

TREŠA DAĻA BRĪNUMAINIE MOĻI

Ennas un Tima sapņi…………………………………………………. 67

Freda dāvana…………………………………………………………………. 72

'Ceļojuma sākums…………………………………………………………… 75

Lielais tuksnesis……………………………………………………………… 78

Pāri kalniem…………………………………………………………….. 81

Viņa lapsība karalis Smalkodis XVI………………………………….. 85

Vērtīgais talismans…………………………………………………………. 89

Gremoņu zeme……………………………………………………………….. 95

Viesos pie kalnračiem……………………………………………………. 100

CETURTĀ DAĻA SUDRABA STFPA

DzĶB ceļš………………………………………………………………………. 107

Stīpa sāk darboties……………………………………………………….. 110

Oiho kaujas varoņdarbi…………………………………………………. 112

Urfina Džīsa jaunās rūpes……………………………………………… 115

Sastapšanās ar Kaggi-Karr…………………………………………….. 118

Lauka pe|u karaliene…………………………………………………….. 121

Jaunajā cietumā . ………………………………………… 125

Ceļojums pēc Aizmidzinošā ūdens . . . .

Atbrīvošana………………………. ……. 133

Drausmīgs maldinājums……………………………………………….. 139-

Finālspēle ……………………………………………………………………. 144

aleksandrs volkovs

UGUNĪGAIS MARANU DIEVS