Jans Flemings - PĒRKONLODE

- Jā. Kas tad būtu jādara?

Balss skanēja skarbi. Meitenes acis neganti spīdēja, cauri Bondam lūkojoties uz kādu attālu mērķi - ne uz lielo konspiratoru Largo, nodomāja Bonds, bet uz Largo, kas nogalināja viņas brāli.

- Mums jāuzzina, kad šīs bumbas nonāk Disco tilpnē. Pārējais nav svarīgi. Tad varēsim rīkoties ar visu jaudu, kas ir mūsu rīcībā. Tur­klāt mūsu pusē darbojas viens nozīmīgs apstāk­lis. Largo ir pilnīgi pārliecināts, ka viņš ir drošībā. Viņš joprojām uzskata, ka perfektais plāns, un tas nudien ir perfekts, norisinās tieši tā, kā paredzēts. Tas ir mūsu spēks, mūsu vienīgais spēks. Vai tu saproti?

- Un kā lai jūs uzzināt, kad bumbas tiek iekrautas jahtā?

- Tev mums jāpasaka.

-Jā.

Zilbe skanēja neizteiksmīgi, vienaldzīgi.

- Bet kā lai es to uzzinu? Un kā lai es tev to pasaku? Šis cilvēks nav muļķis. Vienīgā muļķība, ka viņš grib sev mīļāko, - viņa izspļāva šo vārdu caur zobiem, - kad tik daudz likts uz spēles.

Meitene mirkli klusēja.

- Šie cilvēki izdarījuši sliktu izvēli. Largo ne­spēj dzīvot, ja viņam pie rokas nav sievietes. Viņiem to vajadzēja zināt.

- Kad Largo lika tev ierasties uz kuģa?

- Piecos. Pēc manis uz Palmiru atbrauks laiva.

Bonds ieskatījās pulkstenī.

- Pašlaik ir četri. Man ir Geigera skaitītājs. Tas ir pavisam vienkāršs. Aparāts uzreiz pa­teiks, ja bumbas parādīsies kuģī. Es gribu, lai tu to paņem līdzi. Ja skaitītājs rādīs, ka uz jahtas ir bumba, es gribu, lai tu iededz gaismu savā iluminatorā - ieslēdz gaismu vairākkārt vai izda­ri ko tamlīdzīgu. Mūsu cilvēki kuģi novēro. Viņi ziņos. Pēc tam atbrīvojies no Geigera skaitītāja. Pārmet to pāri bortam.

- Tas ir muļķīgs plāns, - viņa nicīgi noteica. - Melodramatiskas blēņas, ko apraksta trilleros. Reālajā dzīvē cilvēki gaišā dienas laikā neieslēdz kajītē gaismu. Nē! Ja bumbas būs kuģī, es iz­nākšu uz klāja - parādīšos jūsu cilvēkiem. Tā ir dabiska izturēšanās. Ja bumbu kuģī nebūs, es palikšu kajītē.

- Labi. Dari pēc sava prāta. Bet vai tu to izdarīsi?

- Protams. Ja, ieraugot Largo, spēšu nepada­rīt viņam galu. Taču ar nosacījumu, ka tad, kad tu viņu dabūsi, tu parūpēsies, lai viņu nogalina.

Meitene runāja pavisam nopietni. Viņa pa­skatījās uz Bondu ar lietišķu skatienu, it kā viņš būtu tūrisma aģents, bet viņa gatavotos rezervēt vietu vilcienā.

- Šaubos, vai tas notiks. Es teiktu, ka visi, kas atrodas uz kuģa, saņems mūža ieslodzījumu cietumā.

Meitene apdomājās.

- Jā. Ar to pietiks. Tas ir ļaunāk nekā mirt. Tagad parādi man, kā darbojas aparāts.

Viņa piecēlās kājās, bet, paspērusi dažus soļus, šķiet, kaut ko atcerējās. Viņa palūkojās uz aproci, ko turēja rokā. Pagriezusies viņa piegāja pie ūdens malas un mirkli stāvēja, lūkodamās tālumā pāri klusajam ūdens klajam, tad atvēzē­jās, cik spēka, un iemeta zelta ķēdi tālu pāri seklumam tumšajā zilumā. Mirkli iemirdzējusies spožajā saulē, tā sacēla vieglus šļakstus. Meitene noskatījās, kā uz visām pusēm aizstaro sīki vilnīši, un, kad sasistais spogulis atkal sakļāvās, pagriezās un devās atpakaļ, atstājot smiltīs nevienādi dziļus mazo pēdu nospiedumus.

Bonds parādīja viņai, kā darbojas Geigera skaitītājs. Izņēmis rokaspulksteni iemontēto indikatoru, viņš lika paļauties tikai uz zīmīga­jiem klikšķiem.

- Tam vajadzētu uzrādīt radiāciju jebkurā vietā uz kuģa, - viņš paskaidroja, - taču labāk, ja izdodas tikt tilpnes tuvumā. Saki, ka gribi pafotografēt no klāja kuģa pakaļgalā vai kaut ko tamlīdzīgu! Šis aparāts ir izgatavots, lai pēc iz­skata līdzinātos Rolleiflex. Tam ir Rolleiflex objektīvs un visas fotografēšanai nepieciešanās pogas. Nav tikai filmas. Tu varētu teikt, ka gribi uz atvadām nofotografēt Naso un jahtu, vai ne?

-Jā.

Meitene, visu laiku uzmanīgi klausījusies, tagad šķita aizdomājusies. Viņa uzmanīgi pastiepa roku un pieskārās Bondam, tad ļāva tai noslīdēt. Pacēlusi skatienu, viņa steigšus novērsās.

- Es teicu, - viņa nokaunējusies ierunājās, - es teicu, ka tevi ienīstu. Tā nav patiesība. Es nesapratu. Kā es varēju - tik briesmīgs stāsts? Es vēl aizvien tam nespēju pilnībā noticēt, noticēt, ka tam kāds sakars ar Largo. Mums Kapri bija kaut kas līdzīgs romānam. Viņš ir pievilcīgs vīrietis. Visas citas gribēja viņu dabūt. Tas bija izaicinājums, nocelt viņu no deguna priekšas visām tām elegantajām sievietēm. Tad viņš pastāstīja par jahtu un šo brīnišķīgo ceļoju­mu pēc dārgumiem. Man tas šķita kā pasaka. Protams, es piekritu braukt līdzi. Kurš gan nebūtu piekritis? Pretī es biju gatava dot to, kas man bija jādod.

Uzmetusi īsu mirkli Bondam, viņa atkal novērsās.

- Atvaino! Bet tā nu tas ir. Kad nokļuvām Naso un viņš turēja mani krastā, tālāk no jahtas, es biju pārsteigta, bet ne aizvainota. Salas ir skaistas. Man bija diezgan, ko darīt. Taču tavs stāsts izskaidro daudzas nianses. Man nekad neļāva atrasties radiomezglā. Apkal­pe bija nerunīga un vēsa - viņi izturējās pret mani kā pret nevēlamu personu, un viņiem bija savādas attiecības ar Largo, drīzāk kā līdzīgiem ar līdzīgu, nevis kā ar darba devēju. Turklāt viņi bija skarbi vīri un izglītotāki, nekā jūrnieki parasti mēdz būt. Tātad viss saskan. Es pat varu atcerēties, ka visu nedēļu pirms pagājušās ceturtdienas Iorgo bija ārkārtīgi nervozs un viegli aizkaitināms. Mēs jau sākām nogurt viens no otra. Man tas šķita pietiekams izskaidro­jums. Es pat sāku domāt par atgriešanos mājās. Taču pēdējās dienās viņš kļuva mierīgāks, un, kad šovakar Largo man lika sakravāties un kāpt uz kuģa, es pat nodomāju, ka varētu viņam paklausīt. Un, protams, mani sajūsmināja gaidāmā bagātību meklēšana. Es gribēju redzēt, ko tas nozīmē. Bet tad, - viņa paskatījās uz jū­ras pusi, - ieradies tu, un pēc tā, kas šodien notika, es biju nolēmusi pateikt Largo, ka nekur neiešu. Ka palikšu šeit, paskatīšos, kurp dosies tu, un iešu tev līdzi.

Pirmo reizi visā šajā laikā Domino ieskatījās viņam tieši sejā un nenolaida skatienu.

- Vai tu man to ļausi?

Bonds pastiepa roku un piekļāva plaukstu viņas vaigam.

- Protams, ļaušu.

- Kas tagad notiks? Kad es tevi atkal redzēšu?

No šā jautājuma Bonds bija baidījies visvai­rāk. Nosūtot viņu uz jahtu, turklāt ar Geigera skaitītāju, viņš pakļāva Domino divkāršām briesmām. Largo varēja viņu atmaskot, un tādā gadījumā nekavējoties sekotu nāve. Ja vajadzēs dzīties pakaļ jahtai, kas šķita neizbēgami, Manta nogremdētu Disco ar šāviņiem vai torpēdu, iespējams, pat bez brīdinājuma. Bonds bija iedomājies abus šos variantus un noracis tos apziņas dzijumos. Viņš negribēja par to domāt.

- Tiklīdz viss beigsies, - viņš sacīja, - es tevi sameklēšu, lai kur tu būtu. Bet tagad tev draud briesmas. Tu to zini. Vai tu vēl aizvien esi gatava riskēt?

Domino ieskatījās pulkstenī.

- Puspieci, - viņa sacīja. - Man jāiet. Nenāc man līdzi uz mašīnu. Noskūpsti mani un paliec, kur esi! Neraizējies par to, kas man darāms. Es to izdarīšu labi. Vai nu tas, vai duncis šā vīrieša mugurā, citas iespējas tik un tā nav.

Viņa pastiepa rokas.

- Nāc.

Pēc dažām minūtēm Bonds dzirdēja, kā sāk rūkt MG dzinējs. Viņš nogaidīja, kamēr skaņa izdziest tālumā, mašīnai aizbraucot pa Rietumu krasta ceļu, pēc tam iekāpa savā Lanā Rover un sekoja.

Jūdzi tālāk pa piekrasti, kur divi balti obeliski iezīmēja ieeju Palmiras teritorijā, uz ceļa vēl aizvien stāvēja putekļu mākonis. Bonds pa­smīnēja par savu vēlēšanos braukt viņai pakaļ un neļaut kāpt uz jahtas. Par ko, pie velna, viņš domāja? Viņš lielā ātrumā aizbrauca tālāk pa ceļu uz Vecā torta ragu, kur pamestas villas garāžā bija apmetušies policijas novērotāji. Viņi atradās savā postenī. Viens vīrietis, sēžot audekla krēslā, lasīja grāmatu mīkstajos vākos, kamēr citi sēdēja pie tālskatiem, kas caur spraugu žalūzijās bija pievērsti Disco. Viņiem blakus uz grīdas atradās raidītājs aizsargkrāsā. Nodevis instrukcijas, Bonds apsēdās pie raidītā­ja un, sazinājies ar policijas komisāru, informēja viņu par notikumu gaitu. Komisārs nodeva viņam divas ziņas no Leitera. Viena apliecināja, ka Palmiras apciemojums nav devis nekādus rezultātus, vienīgi meitenes mantas pēcpusdie­nā aiznestas uz Disco. Laivu māja esot pilnīgi nekaitīga. Tajā atradusies laiva ar stikla dibenu un ūdens velosipēds. Droši vien tas arī atstājis no gaisa redzētās pēdas. Otrā ziņa vēstīja, ka Manta esot gaidāma pēc divdesmit minūtēm. Lai Bonds ierodoties Prinča Džordža piestātnē kopā ar Leiteru to sagaidīt.