Jans Flemings - PĒRKONLODE

-Tas ir izšķirošais faktors, Fēliks. Tātad, ko mēs tagad darām?

- Ar tavu šāvakara atklājumu es pierādīšu, ka viņi visi ir turami aizdomās. Par to nav jāšaubās.

- Par ko viņi turami aizdomās? Largo ataici­nās savu advokātu, un nepaies ne piecas minū­tes, kad viņi būs attaisnoti. Demokrātiskie jurisprudences likumi un tā tālāk. Un vai mums ir kaut viens fakts, ko Largo nevarētu apgāzt? Labi, Trauts ir Koce. Mēs meklējam dārgumus, džentlmeņi, mums ir vajadzīgs mineraloģi­jas speciālists. Šis cilvēks piedāvāja savus pakalpojumus. Teica, ka viņa vārds esot Trauts. Nav šaubu, viņš vēl aizvien baidās, ka krievi varētu viņam sekot. Nākamais jautājums? Jā, Disco ir zemūdens nodalījums. Mēs caur to domājām iziet dārgumu meklējumos. Gribat pārbaudīt? Labi, ja vajag. Lūk, džentlmeņi - ūdenslīdēju tērpi, buferi, iespējams, pat mazs batiskafs. Zemūdens sardze? Protams! Ļautiņi sešus mēnešus mēģina noskaidrot, ko mēs mek­lējam un kā domājam to atrast. Mēs esam profe­sionāļi, džentlmeņi. Mums patīk glabāt savus noslēpumus. Starp citu, ko īsti misters Bonds, šis bagātais džentlmenis, kas grib iegādāties īpašumu Naso, meklēja zem mana kuģa nakts vidū? Petači? Pirmo reizi dzirdu. Man vienalga, kāds bijis Vitāli jaunkundzes uzvārds. Vienmēr esmu pazinis viņu kā Vitāli… - Bonds atmeta ar roku. - Saprati, ko es domāju? Šis dārgumu meklēšanas aizsegs ir nevainojams. Tas izskaid­ro visu. Un kas paliek mums? Largo pieceļas pilnā augumā un saka: "Paldies, džentlmeņi! Vai varu iet? Tā es arī darīšu un stundas laikā sameklēšu citu bāzi savam darbam, bet jums vēl būs darīšana ar maniem advokātiem - par nepa­tiesu aizturēšanu un īpašuma robežu pārkāpša­nu. Un lai jums veicas ar tūrisma biznesu, džentlmeņi!" - Bonds drūmi pasmaidīja. - Vai saproti, ko domāju?

- Ko tad mēs darīsim? - Leiters nepacietīgi noprasīja. - Pieliksim magnētisko mīnu? No­gremdēsim jahtu - it kā kļūdas pēc, tā teikt?

- Nē. Mēs pagaidīsim. - Redzot Leitera sejas izteiksmi, Bonds pacēla roku. - Nosūtīsim savu ziņojumu, bet izklāstīsim informāciju uzmanīgi un piesardzīgi, lai Vindzoras laukā nenolaistos gaisa spēku divīzija. Pateiksim, ka vairāk par Mantu mums neko nevajag. Un tā būs patiesība. Ja mums būs Manta, varēsim sekot Disco bez kādām grūtībām. Mēs paliksim aizsegā, slepus novērosim jahtu un paskatīsimies, kas notiks. Pašreizējā brīdī mūs netur aizdomās. Largo plāns, ja tāds pastāv, noris pēc grafika, un neaizmirsti, ka šis dārgumu meklēšanas pasākums vēl aizvien varētu atbilst īstenībai. Viņam atliek tikai savākt bumbas un apmēram trīsdesmit stundu laikā sagatavoties, lai nomes­tu tās uz mērķi nr. 1. Mēs viņam pilnīgi neko nevaram padarīt, kamēr viena vai abas bumbas nebūs ieceltas kuģī vai ari mēs viņu pieķersim to slēptuvē. Tā nevarētu atrasties pārāk tālu. Tā­pat ari Vindicator, ja lidmašīna ir kaut kur šajā reģionā. Tāpēc rit mēs ņemsim to amfībiju, ko viņi mums sadabūjuši, un izmeklēsim tuvāko apkārtni simts jūdžu rādiusā. Mēs izpētīsim jūru, nevis sauszemi. Lidmašīnai jāatrodas kaut kur piekrastes ūdeņos un tai jābūt sasodīti labi paslēptai. Tik rāmā laikā kā tagad mums vaja­dzētu to atrast - ja pieņēmums par tās atraša­nos šajā rajonā ir pareizs. Tagad pietiek! Tiksim galā ar tiem ziņojumiem un iesim mazliet pagu­lēt. Un teiksim, ka uz desmit stundām būsim ārpus sazināšanās zonas. Un, kad nokļūsi numurā, atvieno savu telefonu. Lai cik piesar­dzīgi būsim, šis signāls sacels trauksmi gan uz

Potomakas, gan Temzas.

•••

Sešas stundas vēlāk, agra rīta kristālskaid­rajā gaismā, viņi atradās Vindzoras laukā, kur tehniskā apkalpe ar džipu vilka ārā no angāra mazu Grumman amfībiju. Viņi bija iekāpuši lidmašīnā, un Leiters darbināja dzinējus, kad pāri starta laukumam viņiem nedroši tuvojās motorizēts kurjers uniformā.

- Braucam! - sacīja Bonds. - Ātri! Redz, kur nāk skrīveru darbi!

Leiters atlaida bremzes un sāka vadīt lidma­šīnu vienīgā skrejceļa virzienā. Radio dusmīgi iesprakšķējās. Leiters uzmanīgi paskatījās debe­sīs. Tās bija skaidras. Viņš lēnām parāva uz leju vadības sviru, un lidmašīnīte ieņurdējusies sāka skriet aizvien ātrāk un ātrāk pa betona ceļu, līdz, pēdējoreiz palēkusies, pacēlās virs zema­jiem krūmājiem. Radio vēl aizvien sprakšķēja. Pastiepis roku. Leiters to izslēdza.

Bonds sēdēja ar admiralitātes karti klēpi. Lidmašīna lidoja uz ziemeļiem. Viņi bija nolēmuši sākt ar Lielo Bahamu salu grupu un vispirms pārmeklēt iespējamo mērķa nr. 1 apvidu. Lidma­šīna lidoja tūkstoš pēdu augstumā. Berijailendas zem viņiem atgādināja krējumā, smaragdā un tirkīzā iestrādātu brūnu kaklarotu.

- Saproti, ko es domāju? - ievaicājās Bonds. - Odens ir tik dzidrs, ka tajā var saskatīt itin visu piecdesmit pēdu dzijumā. Kaut ko tik lielu kā Vindicator varētu saredzēt no jebkura gaisa ceļa. Tāpēc esmu atzīmējis apgabalus, kuriem pāri neiet gandrīz nekāda gaisa satiksme. Lid­mašīnu vajadzētu nogremdēt kaut kur labi tālu no gaisa ceļiem. Ja pieņemam, un tas ir tikai pieņēmums, ka trešā datuma naktī Disco, dodoties uz dienvidaustrumiem, gribēja mūs maldināt, tad būtu prātīgi doties meklējumos uz ziemeļiem un rietumiem. Jahta bija projām astoņas stundas. Divas no šīm stundām tā varēja pavadīt noenkurojusies, veicot izcelšanas darbus. Tad kuģošanai paliek sešas stundas, braucot ar ātrumu trīsdesmit mezglu stundā. Ja atņem stundu, kas bija vajadzīga, lai slēptu pēdas, paliek piecas stundas. Esmu atzīmējis apgabalu no Lielajām Bahamu salām uz dienvi­diem līdz pat Bimini salu grupai. Viss saskan - ja vispār kaut kas saskan.

- Vai tu apspriedies ar komisāru?

- Jā. Viņš liks pāris labiem vīriem dienu un nakti paturēt acīs Disco. Ja jahta pametīs enkurvietu iepretī Palmirai, kur tai jāatgriežas ap pusdienlaiku, bet mēs vēl nebūsim atgriezu­šies, viņš liks, lai to izseko viena no Bahama Airways ēārtera lidmašīnām. Es komisāram izstāstīju vienu vai divus faktus, kas viņu ļoti satrauca. Viņš jau gribēja doties pie gubernato­ra. Es teicu, lai pagaida. Viņš ir labs cilvēks.

tikai negrib uzņemties pārāk lielu atbildību bez kāda cita piekrišanas. Es izmantoju premjermi­nistra vārdu, lai viņš klusētu, kamēr atgrieža­mies. Viņš nepārkāps norādījumus. Kad, tavu­prāt, varētu ierasties Manta?

- Šovakar, es teiktu. - Leitera balss liecināja, ka viņš jūtas neomulīgi. - Droši vien es biju piedzēries, kad vakar vakarā to izsaucu. Jēzus, Džeims, mēs saceļam ellīgu jezgu. Rīta aukstajā gaismā tas vairs nemaz tik labi neizskatās. Kas tad tas? Tieši priekšā redzamas Lielās Bahamas. Vai sazināties ar raķešu bāzi? Slēgtā gaisa zona, mēs varam ieķēpāties līdz ausīm, tikai tai tuvojo­ties vien. Paklausies, kā mums tūlīt sados!

Viņš pasniedzās un ieslēdza radio.

Lidmašīna lidoja uz austrumiem gar piecdes­mit jūdžu garu, skaistu piekrasti, tuvojoties vietai, kas atgādināja mazu alumīnija pilsētiņu, kur starp ēku zemajiem jumtiem kā debesskrāpji paceļas sarkanas, baltas un sudrabainas būves.

- Rau, kur tā ir! - sacīja Leiters. - Vai redzi tos dzeltenos brīdinājuma balonus bāzes stūros? Tas ir brīdinājums lidotājiem un zvejniekiem. Šorīt paredzēts izmēģinājuma lidojums. Labāk turēties vairāk pie jūras un uz dienvidiem. Ja tas ir gala izmēģinājums, viņi šaus raķetes uz Asensjonas salas pusi - apmēram piectūkstoš jūdžu uz austrumiem. No Āfrikas krasta. Negribētos dabūt Atlas šāviņu mugurā. Paskaties pa kreisi - rēgo­jas kā zīmulis tur starp sarkanajām un baltajām platformām! Tā ir Atlas vai Tilari - starpkontinen­tālā raķete. Varētu būt arī to prototips Polaris. Pārējās abas platformas domātas Matador un Snark, un varbūt jūsu Thunderbird. Tā lielā haubicei līdzīgā ierīce ir izsekošanas kamera. Abi šķīvjiem līdzīgie reflektori ir radara ekrāns. Šausmas! Viens no tiem pagriežas uz mūsu pusi! Tūlīt mēs dabūsim redzēt elli. Tā betona josla salas vidū. Tā ir atsaucamo šāviņu savākšanas josla. Neredzu vadības centrāli, no kuras izdara mērījumus, vada un iznīcina šāviņus, ja kaut kas noiet greizi. Droši vien tā ir pazemē - vienā no tām pieplacinātajām bloka mājām. Tur noteikti sēž kāds svarīgs ierēdnis ar savu personālu, gatavojas raķetes palaišanai vai kas nu tur paredzēts, un saka, lai taču kaut ko darot ar to sasodīto mazo lidmašīnīti, kas grasās visu sabojāt.