Karloss Kastaņeda - Dona Huana mācības

Tā nu man kļuva acīmredzams, ka dona Huana zināšanas jāap­lūko terminos, ar kuru palīdzību viņš pats tās izprot; un tikai šajā gadījumā tās būs pietiekami ticamas un pārliecinošas ari pārējiem. Mēģinot saskaņot mūsu uzskatus, sapratu, ka katrreiz, cenšoties man izskaidrot savas zināšanas, viņš izmantoja tikai sev pašsapro­tamus jēdzienus. Takā šie jēdzieni man bija absolūti sveši, tad, mēģi­not izprast viņa zināšanas tā, kā tās saprata viņš, un ieraudzīt viņa pasauli viņa acīm, piedzīvoju vēl vienu neveiksmi. Tāpēc sākumā man bija jānoskaidro viņa konceptualizācijas veids.

Strādājot tālāk šajā virzienā, ievēroju, ka pats dons Huans īpa­šu vērību veltīja tai savas mācības daļai, kas bija saistīta ar halucino­gēno augu izmantošanu. Uz to tad arī balstījos, pārskatot savas ma­ģiskās pieredzes kategoriālo sistēmu.

Dons Huans — katrreiz pēc vajadzības un vadoties no apstāk­ļiem — izmantoja trīs halucinogēnus: kaktusu peijoti {Lophophora Williamsii), velnābolu {Datura inoxiajeb D. meteloides) un sē­nes (acīmredzot, Psilocybe mexicana). Šo augu halucinogēnās īpa­šības indiāņiem bija labi zināmas jau ilgu laiku pirms eiropiešu iera­šanās. Indiāņi tās pielieto atbilstoši to īpašībām: ārstniecībā, burša­nā, ekstāzes sasniegšanai vai arī, lai vienkārši gūtu baudu. Dons Hu­ans savas mācības kontekstā Datura inoxia un Psilocybe mexi­cana pielietojumu saistīja ar īpaša spēka ieguvi, kuru viņš dēvēja par "sabiedroto".(* Ally (angļu) — sabiedrotais, līdzvērtīgs palīgs. (Red.) ) Bet eksperimentus ar Lophophora Williamsii attiecināja uz gudrības jeb pareiza dzīvesveida meklējumiem.

Dons Huans augus vērtēja pēc to spējām izsaukt cilvēkā sav­dabīgus uztveres stāvokļus. Ar to palīdzību viņš izraisīja manī šo stāvokļu secīgu pārdzīvojumu, lai atklātu man savas zināšanas un parādītu to drošumu. Es tos nosaucu par "neparastās realitātes stā­vokļiem", ar to saprotot realitāti, kas ir krasā pretrunā ar ierasto ikdienas īstenību. Šī atšķirība balstīta uz neparastās realitātes stā­vokļu iekšējo jēgu. Dona Huana zināšanu kontekstā tie bija absolūti reāli, lai gan to realitāte krasi atšķīrās no parastās realitātes.

Dons Huans uzskatīja, ka neparastās realitātes stāvokļi ir vienī­gā maģijas praktiskā apgūšanas metode un vienīgais spēka (*Šeit un turpmāk jāņem vēra angļu vārda "power" (spēks) paralēlā nozīme: tas vienlaikus ir ari "enerģija", "varenība", "vara". (Red.) ) iegu­ves veids. Radās iespaids, ka tieši šim galvenajam mērķim ir pa­kļauti visi pārējie viņa mācības komponenti. Šis uzskats tad arī no­teica dona Huana attieksmi pret visu pārējo, kas nebija tieši saistīts ar neparastās realitātes stāvokļiem. Manās lauka dienasgrāmatās patrāpījās pieraksti, ko šai sakarā domāja dons Huans. Tā, piemē­ram, vienā no sarunām viņš ieminējās, ka dažiem priekšmetiem pie­mīt noteikta spēka kvantitāte. Viņš pats šos spēka priekšmetus īpa­ši augstu nevērtēja, taču pastāstīja, ka tos bieži vien izmantojot ze­māka līmeņa burvji (bruho). Es bieži viņam jautāju par tādiem priekš­metiem, bet viņam, šķiet, tie absolūti neinteresēja, un viņš nevēlējās tos kaut kā īpaši iztirzāt. Reiz, kad šī tēma atkal kļuva aktuāla, viņš tomēr negribīgi piekrita pastāstīt.

— Ir noteikti priekšmeti, kas apveltīti ar spēku, — viņš teica. — Tādu priekšmetu ir daudz, un tos ar draudzīgu spēku palīdzību iz­manto vareni cilvēki. Šie priekšmeti ir instrumenti, taču nevis parasti instrumenti, bet nāves ieroči. Un tomēr tie ir tikai instrumenti. Vi­ņiem nav spēka mācīt. Atklāti sakot, tie pieskaitāmi kara priekšme­tiem un paredzēti kaujai. Tie radīti, lai nogalinātu.

— Kas tie par priekšmetiem, don Huan?

Tie patiesībā nav nemaz priekšmeti, drīzāk jau spēka pa­veidi.

— Kā var iegūt šos spēka paveidus?

— Tas ir atkarīgs no tā priekšmeta tipa, kuru tu gribi iegūt.

— Bet kādi tie mēdz būt?

— Kā jau es teicu, to ir ļoti daudz. Par spēka priekšmetu var būt viss, ko vien vēlies.

— Bet kuriem tad piemīt lielākais spēks?

— Priekšmeta spēks ir atkarīgs no priekšmeta īpašnieka, no tā, kas viņš par cilvēku. Spēka priekšmeti, kurus izmanto zemāko kategoriju bruho, — tīrais joks; bet spēcīgs, varens bruho, gluži otrādi, savus instrumentus apvelta ar savu spēku.

— Bet kādi spēka priekšmeti ir visierastākie?

— Šeit nav nekādu priekšrocību. Tie visi ir spēka priekšmeti, visi kā viens.

— Bet vai tev pašam ari kādi ir, donHuan?

Viņš neatbildēja, vienkārši paskatījās uz mani un iesmējās. Il­gu laiku viņš klusēja, un es jau iedomājos, ka mani jautājumi viņu kaitina.

— Šiem spēka paveidiem ir ierobežojumi,—viņš turpināja. — Bet tev gluži vienkārši tas nebūs saprotams. Man bija nepieciešama gandrīz visa dzīve, lai saprastu, ka viens pats "sabiedrotais" var at­klāt visus šos zemāko spēku bērnišķīgos noslēpumus. Savulaik, kad vēl biju pavisam jauns, man ari bija tamlīdzīgi instrumenti.

— Kādi spēka priekšmeti tev bija?

— Maiss-pinto, kristāli un spalvas.

— Kas ir maiss-pinto, don Huan?

— Mazs diedzēts kukurūzas grauds ar sarkanu asnu mēlīti vidū.

— Viens pats kukurūzas grauds?

— Nē, bruho ir četrdesmit astoņi tādi graudi.

— Bet ko dara šie diedzētie graudi, don Huan?

— Katrs no tiem var nogalināt cilvēku, ja vien ieiet cilvēka ķermenī.

— Bet kā šis diedzētais grauds ieiet ķermenī?

— Tas ir spēka priekšmets, un tā spēks, izņemot visu pārējo, slēpjas arī tai apstāklī, ka tas spēj ieiet ķermenī.

— Bet ko tas dara, kad ieiet ķermenī?

— Viņš ieiet ķermenī, tad nosēžas krūtīs vai uz zarnām. Cilvēks saslimst un — izņemot tos gadījumus, kad viņu ārstējošais bruho ir stiprāks par to, kas viņu nobūris, — nomirst pēc trim mēnešiem pēc diedzētā grauda ieiešanas viņa ķermenī.

Vai ir kāds veids, kā viņu izārstēt?

— Vienīgais veids — izsūkt graudu no ķermeņa, taču tikai ne­daudzi bruho to uzdrīkstas. Protams, bruho galu galā var izsūkt grau­du, taču, ja viņš nebūs pietiekami varens, lai izstumtu to no sevis, šis grauds iekļūs viņā pašā un viņu nogalinās.

— Bet kādā veidā tam vispār izdodas iekļūt ķermenī?

— Lai tu to saprastu, es tev pastāstīšu par buršanu ar grau­diem, kas ir viena no visspēcīgākajām man zināmajām. Buršana no­tiek ar diviem diedzētiem graudiem. Vienu no tiem ieliek svaigi griezta dzeltena zieda ziedpumpurā, ziedu tad noliek tādā vietā, kur tam noteikti būtu jāsaskaras ar upuri: tur, kur tas katru dienu iet garām, vai jebkurā vietā, kur viņš parasti mēdz uzturēties. Tiklīdz upuris uzkāps graudam vai tam pieskarsies — burvestība piepildīsies un grauds iekļūs ķermenī.

— Bet kas notiek ar diedzēto graudu pēc tam, kad tam pieska­ras cilvēks?

— Viss tā spēks ieiet cilvēkā, un grauds kļūst brīvs, tas jau ir pavisam cits grauds. To var atstāt buršanas vietā vai izmest—tam vairs nav nekādas nozīmes. Vislabāk paslaucīt zem krūmiem, kur to pievāks kāds putns.

— Vai putns var apēst graudu, pirms tam pieskāries cilvēks?

— Nē, tik stulbu putnu nemēdz būt, par to vari būt pilnīgi drošs. Putni no tā turas tālāk.

Tad dons Huans aprakstīja ļoti sarežģītu šādu graudu iegūšanas procedūru.

— Iegaumē, ka maiss-pinto ir vienkārši instruments, nevis sa­biedrotais, — viņš teica. — Tiklīdz tu to sapratīsi, tev nebūs vairs nekādu problēmu. Bet, ja tu uzskati, ka varēsi ko sasniegt ar šādu instrumentu palīdzību, tad tu gluži vienkārši esi muļķis.