Aleksandrs Dimā(Tēvs) - Grāfiene de Monsoro

Здесь есть возможность читать онлайн «Aleksandrs Dimā(Tēvs) - Grāfiene de Monsoro» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Жанр: Классическая проза, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

Grāfiene de Monsoro: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Grāfiene de Monsoro»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

Grāfiene de Monsoro
Aleksandrs Dimā(Tēvs)
Kopoti raksti piecpadsmit sējumos
2 sējums
МГП Оргтехиздат Информационно-издательское агентство «Аэроэкспресс»
Составители: Шпаков Г., Смольский С. Технические редакторы: Лаврова С.В. Издание подготовленно информационно-издательским агенством «Аэроэкспресс» МГП Оргтехиздат. 199053, Санкт-Петербург, В.О., 1 линия, 34
Сдано в набор 7.10.91. Подписано в печать 24.02.92. Формат 60*90'/|б. Бумага офсетная. Гарнитура Тайме. П. л. 23. Тираж 32 ООО экз. Заказ № 426.
Типография № 6 ордена Трудового Красного Знамени издательства Машиностроение при Министерстве печати и информации Российской Федерации. 193144, Санкт-Петербург, ул. Моисеенко, 10.
 объявления © МГП «Оргтехиздат»
Redaktors A.Mukāns Mākslinieks J. Sīmanis Korektores Dz. Auziņa un R. Janmane

Grāfiene de Monsoro — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Grāfiene de Monsoro», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

— Un tu atvēri? — karalis gandrīz izmisis vaicāja.

— Es domāju gan, — atbildēja Sentlukāss, — un pie tam visnotaļ steidzīgi.

— Vieglprātīgais!

— Jā, vieglprātīgais, sire.

— Un tad tu pamodies?

— Nē, sire, es to sargājos darīt, sapnis bija tik skaists.

— Un tu turpināsi sapņot?

— Cik ilgi vien varēšu, sire.

— Un tu ceri šonakt…

— …atkal sapņot. Majestāte, ja jūs atļaujat, es vēlētos par saviem sapņiem iegūt arī kādu taustāmu maksu.Sire, atļaujiet klāt galdu, pasaukt muzikantus…

— Diezgan, Sentlukās, diezgan, — karalis sacīja un piecēlās. — Tu tīšām ej postā un arī mani norausi līdzi, ja es vēl pie tevis palikšu. Sentlukās, es ceru, ka Dievs apžēlosies un debesis pēc šā kārdinošā sapņa sūtīs tev kādu svētu sapni, kas tevi pamudinās piebiedroties manam nodomam.

VII

Karaļa un Čiko bailes

Atgriezies pēc Sentlukāsa apmeklējuma, karalis pavēlēja visam galmam sapulcēties lielajā galerijā.

Viņš saviem draugiem piešķīra dažādus labvēlības pierādījumus, d'O, Epernonu un Šombergu aizsūtīja uz provinci, piedraudēja sodīt Možironu un Kvēlu, ja tie vēlreiz sāks ķildoties ar Busī, pasniedza Busī skūpstam savu roku un ilgi turēja apskautu brāli Fransuā.

Pret karalieni viņš izturējās tik izšķērdīgi maigi un cildeni, ka galminiekiem šķita, ka Francija var kādreiz sagaidīt mantinieku.

Tuvojās parastā stunda, kad vajadzēja doties gulēt. Varēja viegli nojaust, ka karalis šo stundu pēc iespējas centās novilcināt. Beidzot Luvras stundenis nosita desmit. Indriķis pārskatīja visu telpu, it kā kaut ko meklēdams. Likās, ka viņš starp saviem draugiem meklēja kādu, kas varētu lasīt priekšā, jo Sentlukāss bija atteicies.

Čiko paskatījās uz viņu un pēkšņi savā ķērcošā balsī teica:

— Klausies, Indriķi, šovakar tu mani ne visai laipni uzlūko. Vai tu negribi man piedāvāt kādu muižu ar desmittūkstoš livru lielu renti? Pie velna, tas tik būtu jauki! Dod, mans dēls, dod!

— Nāc man līdzi, Čiko, — sacīja karalis. — Ar labu nakti, mani kungi, es gribu iet gulēt.

Čiko pagriezās pret galminiekiem, izslēja ūsas, pasmaidīja un, karali atdarinādams, teica:

— Ar labu nakti, mani kungi, ar labu nakti! Mēs gribam iet gulēt.

Galminieki sakoda lūpas, karalis nosarka.

— Hallo, manus bārdskuvjus, — sauca Čiko, — manus apkalpotājus un sevišķi manu krēmu.

— Nē, — sacīja karalis, — šovakar man nekas nav vajadzīgs. Mēs sākam gavēt un es gribu nožēlot grēkus.

Karalis un Čiko atgriezās mums pazīstamajā istabā.

— Ak, Indriķi, — sauca Čiko, — tātad es esmu tavs mīlulis? Es tev esmu nepieciešams? Es tev esmu labāks par šo mīlas dievu Kvēlu?

— Klusu, nerr, — sacīja karalis. — Jūs, mani kungi, varat iet.

Kalpotāji paklausīja. Durvis atkal aizvērās. Indriķis un Čiko palika vieni.

Čiko uzlūkoja Indriķi visai pārsteigts.

— Kāpēc tu viņus aizraidi? — nerrs vaicāja. — Viņi mūs vēl neapkopa. Vai tu domā mani ieziest ar savām karaliskajām rokām? Pie velna, arī tā būtu grēku nožēlošana!

Indriķis neatbildēja. Visi bija aizgājuši, un divi karaļi — nerrs un īstais— uzlūkoja viens otru.

— Skaitīsim lūgšanas, — sacīja Indriķis.

— Pateicos, — Ciko iesaucās, — tas ir pārāk garlaicīgi. Ja tu mani aicināji tāpēc, tad es gribu atgriezties tai pašā bēdīgajā sabiedrībā, kurā jau biju. Dievs lai tevi svētī, mans dēls, ar labu nakti!

— Paliec! — karalis uzkliedza.

— O - o! — Čiko izslējās. — Tā jau ir patvaldība! Tu esi varmāka, Dionīs. Man šeit ir garlaicīgi. Visu dienu tu manu draugu plecus mieloji ar vēršu astēm, un liekas, ka tu to gribi sākt atkal. Diezgan, es vairs nepiedalīšos, Indriķi! Mēs esam tikai divi, un divatā ikviens sitiens trāpa mērķī.

— Klusē, mūžīgais pļāpa! — karalis uzsauca. — Padomā par saviem grēkiem un nožēlo!

— Labi! Man jānožēlo? Ko lai es nožēloju? Ka es esmu kļuvis mūka nerrs? Es nožēloju. Tas ir mans grēks, tas ir mans lielākais grēks!

— Nezaimo Dievu, nelaimīgais! Nezaimo Dievu! — karalis aizrādīja.

— Ak, es labāk vēlētos būt lauvu vai pērtiķu būrī, nevis ārprātīga karaļa istabā. Dzīvo sveiks, es eju!

Karalis izņēma durvju atslēgu.

— Indriķi, — sacīja Čiko, — es tev atgādinu, ka tu izskaties nožēlojams, un, ja tu neļausi man iet, es kliegšu, salauzīšu durvis, izdauzīšu logu. A-a!

— Čiko, — atbildēja karalis, — Čiko, mans draugs, tu niecini manu uzticību.

— Ak, es saprotu — tev bailes palikt vienam. Tādi ir varmākas. Še, ņem manu garo zobenu un atļauj maksti aiznest uz manu istabu.

Dzirdot Čiko runājam par bailēm, Indriķa acis zibenīgi iemirdzējās. Tad viņš, savādi drebēdams, piecēlās un sāka staigāt pa istabu.

' Tagad Indriķis bija tik uzbudināts, viņa seja bija tik bāla, ka Čiko sāka ticēt, ka karalis tiešām ir slims, un, kad tas vairākas reizes bija pārsoļojis pāri istabai, nerrs sacīja: *

— Runā, mans dēls, kas tev ir? Uztici savas sāpes savam draugam Čiko.

Karalis apstājās nerra priekšā un, to uzlūkodams, sacīja:

— Jā, tu esi mans draugs, mans vienīgais draugs!

— Valensijas abatija ir brīvība, — Čiko atteica.

— Klausies, Čiko, tu māki klusēt, vai ne?

— Arī Pitiveras abatija, kur var dabūt baudīt tik gardas cīruļu pastētes.

— Tu esi jūtu cilvēks, kaut gan esi tikai nerrs, — karalis turpināja.

— Tad nedod man muižu, bet karapulku.

— Tu esi pat labs padomdevējs.

— Tad nedod man karapulku, bet iecel par padomdevēju. Ak, nē, ja es apdomāju… es labāk gribu karapulku vai abatiju. Es negribu būt padom­devējs, tad man vienmēr būs jābūt karaļa tuvumā.

— Klusē, klusē, Čiko, tuvojas baismīgā stunda.

— Ak, vai tā tevi atkal satrauc?

— Gan jūs redzēsit un dzirdēsit, gan dzirdēsit.

— Ko es redzēšu? Ko es dzirdēšu?

— Pagaidiet, un paredzējums pats jums parādīs, ko jūs gribat zināt, pagaidiet!

— Nē, nē, es negaidīšu. Kāds traks suns tai naktī gan sakodis tavu tēvu un māti, kad tie iedomājušies tevi radīt?

— Čiko, vai tev ir drosme?

— Es ar to lielos, bet pie velna! Es savu drosmi negribu izmēģināt. Ja jau Francijas un Polijas karalis naktī Luvrā tik mazdūšīgi kliedz, tad man, niecīgam radījumam, var atgadīties vēl kas bēdīgāks. Ar labu nakti, Indriķi! Pasauc savu kapteini, savus kalpotājus un durvju sargus un ļauj man iet. Prom, neredzamās briesmas, prom, briesmas, ko es nepazīstu!

— Es tev pavēlu palikt! — karalis valdonīgi uzkliedza.

— Jautrs kungs, kas grib pavēlēt bailēm. Man ir bail. Es tev teicu, ka man bail. Palīgā! Uguns!

— Labi, — sacīja karalis, — lai tevi piespiestu klusēt, es tev visu izstāstīšu.

— A-a! — iesaucās Čiko, izvilkdams savu garo zobenu. — Ja jau zina lietas apstākļus, tad ir savādāk. Stāsti, stāsti, mans dēls! Vai tas attiecas uz kādu krokodilu? Pie velna! Asmens ir lielisks, jo es ar to ik nedēļas apgriežu sev nagus, bet mani nagi ir cieti. Tātad tu, Indriķi, saki, ka tas ir krokodils?

Čiko ērti apsēdās kādā atzveltnes krēslā, kailo zobenu iespiezdams starp

ceļiem. »

— Pagājušajā naktī, — sacīja Indriķis, — es gulēju…

— Es arī.

— Pēkšņi manu seju pāršalca elpa.

— Zvērs bija izsalcis un laizīja tavus taukus.

— Es biju nomodā un jutu, ka mana bārda zem maskas saslejas stāvus.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «Grāfiene de Monsoro»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Grāfiene de Monsoro» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Aleksandrs Dimā - Divas Diānas
Aleksandrs Dimā
libcat.ru: книга без обложки
Aleksandrs Dimā (tēvs)
Aleksandrs Dimā (tēvs ) - DĀMA AR SAMTA APKAKLI
Aleksandrs Dimā (tēvs )
Aleksandrs Dimā (tēvs) - TŪKSTOTS UN VIENS SPOKS
Aleksandrs Dimā (tēvs)
Aleksandrs Dimā (tēvs) - SARKANĀS MĀJAS BRUNINIEKS
Aleksandrs Dimā (tēvs)
Aleksandrs Dimā (tēvs) - PĒC DIVDESMIT GADIEM-2.DAĻA
Aleksandrs Dimā (tēvs)
Aleksandrs Dimā (tēvs) - PĒC DIVDESMIT GADIEM-1 DAĻA
Aleksandrs Dimā (tēvs)
libcat.ru: книга без обложки
Aleksandrs Dimā (tēvs)
Aleksandrs Dimā (tēvs) - ČETRDESMIT PIECI
Aleksandrs Dimā (tēvs)
Aleksandrs Dimā - Karaliene Margo
Aleksandrs Dimā
Отзывы о книге «Grāfiene de Monsoro»

Обсуждение, отзывы о книге «Grāfiene de Monsoro» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x