Aleksandrs Dima (tevs) - GRAFS MONTE-KRISTO

Morelis skaļi iekliedzās un tad, it kā debesu parādības apžilbināts un satriekts, nokrita ceļos.

…Otrā dienā agrā rītā Valentīna un Maksimiliāns gāja \iz jūras krastu. Laimīgā Valentīna stāstīja savam mīļajam, kā Monte-Kristo ienācis viņas miršanas istabā, kā viņai visu atklājis, kā iemidzinājis viņu, lai visi un arī noziedzniece pamāte uzskatītu viņu par nomirušu un pārtrauktu vajāšanu, kā viņu Haide uzmodinājusi un izvedusi no kapu velves un vēlāk atvedusi šurp.

Viņi apakšzemes alas durvis atrada vaļā un izgāja jaukajā rītā, kad pie skaidrajām debesīm vēl mirdzēja pēdējās nakts zvaigznes.

Klinšu paēnā Morelis ieraudzīja kādu vīru, kurš likās gaidām uz zīmi nākt tuvāk; viņš par to teica Valentīnai.

— Tas jau ir Džakopo, mūsu jahtas kapteinis.

Viņa tam pamāja.

— Vai jums ir kaut kas, ko mums teikt? — jautāja Morelis.

— Man jums no grāfa jānodod šī vēstule.

— No grāfa? — abi izbrīnījušies izsaucās.

— Jā, lasiet!

Morelis atplēsa vēstuli un lasīja:

„Mans mīļais Maksimiliān!

Ostā Tev noenkurots kāds kuģis. Džakopo Jūs aizvedīs uz Livorno, kur Nuartjē kungs sagaidīs savu mīļoto Valentīnu, lai viņu svētītu, pirms tā Tev sekos pie altāra. Viss, kas atrodas šinī alā, mans draugs, mans nams Elizejas laukos un mana pils Treporā ir Edmona Dantesa kāzu dāvana viņa bijušā patrona Moreļa dēlam. Vilfora jaunkundze dalīsies ar Tevi šinī bagātībā, jo es lūdzu viņu visu mantu, kas nāk no viņas tēva un no viņas brāļa Eduāra, kuri abi ir miruši, atdot nabagiem!

Lūdz to eņģeli, Maksimiliān, kurš tagad sargās Tavu dzīvību, arī mani pieminēt! Nu zini, Maksimiliān, kāpēc es pret Tevi izturējos tā, kā Tu to ne ikreiz saprati. Nav pasaulē ne laimes, ne nelaimes, tikai viens stā­voklis tiek ar otru salīdzināts. Kas augstākās sāpes izbaudījis, tas vien ir vērts un spējīgs augstākās laimības. Vajadzēja vēlēties mirt, Maksimiliān, lai zinātu, cik saldi ir dzīvot! Vajadzēja vecu ļaunumu atriebt, lai varētu izlīdzināt, vajadzēja vecu izdzīvot, lai saprastu jaunu. Vienīgā gudrība ir — neizsamist un aizvien sākt no jauna!

Tavs draugs

Edmons Dantess,

grāfs Monte-Kristo."

— Ak, — teica Morelis, — grāfs ir pārāk augstsirdīgs, vai ne, mana Valentīna, mēs būtu apmierinājušies arī ar manu mantu, lai gan tā nav liela. Bet kur tad ir mūsu tēvišķais draugs, ved mūs pie viņa, Džakopo!

Džakopo izstiepa roku pret debesīm.

— Kā? Ko jūs gribat sacīt? Kur ir grāfs? — jautāja Valentīna. — Kur ir Haide?

— Lūk, tur! — teic^ Džakopo.

Abi skatījās uz to vietu, un tumši zilajā līnijā, kura šķīra apvārsni no jūras, abi pamanīja lielas, baltas buras.

— Aizbraucis! — iesaucās Morelis — Aizbraucis, — ak, esi sveiks, mans draugs, — esi sveiks, manu tēv!

— Mana draudzene, — nopūtās Valentīna, — mana mīļā māsa, esi sveika!

— Vai mēs viņu jebkad vairs redzēsim? — teica Morelis, tik tikko valdīdams asaras.

— Mīļais Maksimiliān, — nopietni teica Valentīna, — vai grāfs mums nav teicis, ka visa cilvēcīgā gudrība ir — tikai neizsamist!

GRĀFS MONTĒ - KRISTO

OTRĀ GRĀMATA CETURTĀ DAĻA

I Nuartjē de Vilfora kungs 5

II Testaments 13

III Telegrāfs 21

IV Līdzeklis, kā dārznieku atsvabināt no 31 žurkām

V Spoki 39'

VI Dineja 46

VII Ubags 5 6 VIII Māju ķildas 63

IX Precību nolūki 71

X Karaliskā prokurora kabinets gQ

XI Balle vasaras vidū gg

XII Ziņu ievākšana 94

XIII Balle 10!

XIV Sāls ar maizi 107 XV Senmerāna kundze HQ

XVI Solījums n6

XVII Vilforu ģimenes kapu velve 133

XVIII Protokols 137

XIX Jaunā Kavalkanti panākumi 143

XX Haide 154

PIEKTĀ DAĻA

I No Janinas ziņo

II Limonāde 181

III Apsūdzība 188

IV Maiznieks, kas dzīvo no rentes

V Ielaušanās 202

VI Viens 211

VII Bošāns 215

VIIICeļojums

IXTiesa

XIzaicinājums

XIAizskartais gods

XIINakts _

XIIIDivkauja

XIVMāte un dēls

XVPašslcpkava

XVIValentīna

XVIIAtzīšanās

XVIIITēvs un meita

XIXLaulību līgums

XXCeļojums uz Beļģiju

SESTĀ DAĻA

IViesnīca «Pulkstenis un pudele"

IILikums

IiiParādība

IVLokusta

VValentīna

VIMaksimiliāns

VIIDanglāra čeks

vmPerlašēzas kapsēta

IXDalīšana

X„Lauvu bedre"

XISoģis

XIIZvērināto tiesa

XIIIApsūdzība

XIVSods

XVNams Melānas alejā

XVIPagātne

XVIIPepino

XVIIILuidži Varnpas ēdienkarte

XIXPiedošana

XXOktobra piektā diena

,.grāfs Monte-Kristo" pirmo reizi latviešu valodā parādās 1901. gadā ,.Dienas I.apa", pēc tam to vairākkārt izdod atsevišķās grāmatās. Romānu tulkojis J.Rainis. Šajā izde­vumā beidzot tomēr ir iespēju robežās rediģēta tulkojuma valoda, kas nebūt vairs neatbilst mūsdienu prasībām. Tie, kas zinātniskos nolūkos vēlas grāmatu lasīt ,.Raiņa izpildījumā", lai meklē „Dienas lapas" komplektus!

[1] civita vekija - ostas pilsēta pie Tibras upes iztekas.

[2] vājība, tavs vārds ir sieviete! (Angļu vai.)

[3] galds ir klāts! (Itāl.)

[4] Šillera «Laupītājos"

[5] neiespējamā kārotājs (latīņu vai.)

[6] izkāp!'

,.Uz priekšu!"