Mario Pjūzo - Krusttēvs

Jaunām, topošām kinozvaigznītēm šos piektdienas sarīko­jumus apmeklēt bija aizliegts. Pareizāk sakot, viņām lika manīt, ka tur nav ko meklēt. Parasti viņas mājienu saprata.

Jaunās filmas tika demonstrētas ap pusnakti, un Džonijs kopā ar Nino ieradās Makelroja namā vienpadsmitos. Rojs Makelrojs no pirmā acu uzmetiena likās ļoti simpātisks vīrietis, eleganti ģērbies, labi koptu ārieni. Viņš apsveica Džoniju Fontāni ar priecīgu pārsteiguma izsaucienu.— Pie joda, kas tad tev šeit pazudis?— neviltotā izbrīnā viņš noprasīja.

Džonijs sarokojās ar namatēvu.— Izrādu savam lauku brālēnam ievērojamākās vietas. Esiet pazīstami — Nino.Makelrojs paspieda Nino roku un atzinīgi nopētīja jaunat­nācēju.— Viņas jau to dzīvu aprīs!— viņš teica Džonijam.Namatēvs aizveda atnācējus uz galeriju ēkas dārza pusē. Tā būtībā bija milzīgu istabu virkne, kuru stiklotās durvis veda uz dārzu un baseinu. Seit pulcējās apmēram simt viesu, un visi turēja rokās glāzes. Galerijas apgaismojums prasmīgi izcēla pievilcīgākos vaibstus sieviešu sejās. Šīs sievietes Nino bija skatījis aptumšotās kinozālēs uz ekrāna, būdams vēl pusaudzis. Tās bija spēlējušas ievērojamu lomu viņa jaunības gadu erotiskajos sapņos. Taču tagad skatīt šīs zvaigznes vaigu vaigā bija tikpat kā redzēt viņas ar nepievilcīga, atbaidoša grima kārtu uz sejas. Nekas nespēja noslēpt viņu gara un miesas gurdenumu; laiks bija saēdis dievišķo oreolu. Viņu pozām un kustībām piemita tā pati agrākā pievilcība, taču pašas sievie­tes šķita līdzīgas vaska lellēm; Nino asinis viņas nespēja iekarsēt. Nino izdzēra divas glāzes, tad aizgāja un nostājās pie kāda no galdiņiem līdzās dzērienu pudelēm. Džonijs viņam sekoja. Abi tukšoja glāzes, līdz tuvumā atskanēja Diannas Dannas suģestējošā balss.

Nino, tāpat kā miljoniem citu vīriešu, šī balss uz visiem laikiem bija iespiedusies atmiņā. Dianna Danna bija divreiz guvusi Oskaru, piedalījusies ievērojamākajās Holivudas filmās. Uz ekrāna viņai piemita sievišķīga spīganas burvība, kas darīja aktrisi neatvairāmu visu vīriešu acīs. Taču tie vārdi, kurus viņa sacīja šobrīd, uz sudrabotā ekrāna nekad nebija atskanējuši:— Džonij, draņķi tāds, man atkal bija jāiet pie psihiatra, tāpēc ka tu mani aplaimoji tikai vienu nakti. Kas tā par cūcību, ka tu vairāk nepiestaigā?

Džonijs noskūpstīja viņu uz pagrieztā vaiga.

— Tu mani izpumpēji uz veselu mēnesi,— viņš teica. — Iepazīsties ar manu brālēnu Nino. Smuks un dūšīgs itāliešu puisis. Varbūt viņš spēj tev turēt līdzi.

Dianna Danna pagriezās un nomērīja Nino ar vēsu skatienu,

Vai viņam patīk skatīties pieņemšanas seansus?

Džonijs pasmējās.— Diez vai viņam ir bijusi tāda izdevība.

Tu varētu viņu paskolot.

Palicis divatā ar Diannu Dannu, Nino juta nepieciešamību iztukšot pamatīgu glāzi. Viņš centās izturēties nevērīgi, taču tas nebija tik vienkārši. Diannai Dannai bija uzrauts deguntiņš, un pareizi veidotajos vaibstos jautās anglosakšu klasiskais skaistums. Nino labi pazina šo sievieti. Viņš bija redzējis viņu vienu guļamistabā apraudam savu mirušo vīru — lidotāju, kurš atstājis viņas bērnus bez tēva. Viņš bija redzējis viņu niknu, aizvainotu, pazemotu, kad rupjais Klārks Geibls pavedis viņu un pēc tam pametis lētas seksbumbas dēļ. (Dianna Danna pati seksbumbas nekad filmās netēloja.) Viņš bija redzējis viņu lokāmies mīlas ekstāzē sava dievinātā vīrieša skaujas, redzējis viņu skaisti mirstam vismaz reizes sešas. Viņš bija redzējis viņu, dzirdējis viņu un sapņojis par viņu, un tomēr viņš nebija sagatavots pirmajiem vārdiem, kurus šī sieviete sacīja viņam vienam.— Džonijs ir viens no retajiem šajā pilsētā, kuram viss ir savā vietā,— viņa teica.— Lielākā daļa te ir tikai tādi mērgļi un vārguļi, kam nestāv pat tad, ja šiem sapumpē veselu autokravu spāņu mušiņu.

Paņēmusi Nino aiz rokas, Dianna aizveda viņu telpas stūrī, tālāk no pūļa un konkurences.

Tad, vēl aizvien saglabādama vēso šarmu, viņa izteica vēlēšanos, lai Nino pastāstītu kaut ko par sevi. Nino redzēja cauri šai sievietei. Viņš redzēja, ka aktrise tēlo bagātu sabiedrības dāmu, kura izturas laipni pret zirgu puisi vai šoferi, bet kura filmā vai nu atvēsinātu viņa maigos centienus (ja partneris būtu Spensers Treisijs), vai arī aizmirstu visu pasauli neprātīgās alkās pēc viņa (ja partneris būtu Klārks Geibls). Bet tam nebija nozīmes. Nino jau dzirdēja sevi stāstām viņai par to, kā abi ar Džoniju Ņujorkā kopā uzauguši, kā kopā dziedājuši nelielos klubu sarīkojumos. Dianna Danna šķita apbrīnojami uzmanīga un iejūtīga klausītāja. Vienreiz viņa pārtrauca Nino ar nevērīgu jautājumu:— Vai tu zini, kā Džonijs panāca, lai tas preteklis Volcs piešķir viņam lomu?

Nino sarāvās un papurināja galvu. Viņa vairs neatgriezās pie šī jautājuma.

Bija pienācis laiks sākt kārtējās Volca filmas pieņemšanas demonstrējumu. Cieši satvērusi Nino delnu savā siltajā plauk­stā, Dianna Danna aizveda Nino uz vienu no savrupnama dziļākajām istabām. Šai telpai nebija logu, un pa visu istabu bija izvietotas savas piecdesmit nelielas divvietīgas tahtas, kuru prasmīgais izkārtojums piešķīra katrai no tām šķietamas savrupības noskaņu.

Līdzās tahtai uz maza galdiņa Nino redzēja trauku ar ledu, glāzes un dzērienu pudeles, cigaretes. Viņš pasniedza Dian­nai Dannai cigareti, aizdedzināja to, tad sajauca abiem pa kokteiļa glāzei. Viņi nesarunājās. Pēc dažām minūtēm telpā nodzisa gaisma.

Nino bija gaidījis kaut ko vēl nepiedzīvotu. Viņš taču bija dzirdējis ne mazumu nostāstu par Holivudas uzdzīvi. Un tomēr viņš nebija gluži sagatavojies tam alkatīgajam tvērie­nam, ar kādu Dianna Danna steidzās nodibināt tuvību bez neviena laipna vai draudzīga ievadvārda. Nino turpināja malkot dzērienu un skatīties filmu, taču garšu nejuta un redzēto neuztvēra. Viņš bija iekarsis vairāk nekā jebkad, taču lielā mērā tāpēc, ka šī sieviete, kas viņu šobrīd aplaimoja, bija Nino jaunības sapņu mīlas objekts.

Tomēr Nino jutās aizskarts savā vīrišķībā. Un, kad pasaul­slavenā Dianna Danna, apmierinājusi savu iekāri, sakārtoja viņa apģērbu, viņš telpas tumsā ļoti atturīgi ielēja viņai jaunu glāzi, aizdedza viņas cigareti un uzsvērti nevērīgā tonī noteica:—Rādās tīri laba filma.

Viņš juta, ka Dianna līdzās uz tahtas sastingst. Vai tiešam viņa būtu gaidījusi kādu komplimentu? Nino piepildīja savu glāzi no tuvākās pudeles, ko tumsā varēja sataustīt. Rauj velns to visu! Šī dāma ar viņu bija apgājušies kā pēdējais izvirtulis no vīriešu pasaules. Pēkšņi viņš sajuta saltas dusmas pret visām šīm sievietēm. Minūtes piecpadsmit viņi vēroja ekrānu. Nino atvirzījās no aktrises, tā ka abu augumi nevarēja saskarties.

Beidzot klusā, niknā čukstā viņa teica:— Netēlo nu lecīgo, tev tas patika! Tev jau bija īsts bomis.

Nino iedzēra malciņu un savā ierasti nepiespiestajā ma­nierē atmeta:— Šitāds jau man ir vienmēr. Derētu tev redzēt, kā ir īstās reizēs.

Viņa īsi iesmējās un atlikušo filmas daļu klusēja. Beidzot nozibsnīja pēdējie, kadri un iedegās gaisma. Nino pavērās apkārt. Viņš redzēja, ka te, tumsā, risinājušās aizrautīgas izpriecas, lai gan dīvainā kārtā viņš nebija dzirdējis ne skaņas. Taču vairāku sieviešu acīs zalgoja tas stingi glāžainais spī­dums, kas liecina par godam sniegtu apmierinājumu. Viņi nesteidzīgi atstāja demonstrējumu telpu. Dianna Danna neka­vējoties pameta Nino, lai uzsāktu sarunu ar kādu vecāku kungu, kurā Nino pazina populāru kinoaktieri. Tagad, redzē­dams šo vīru vaigu vaigā, Nino saprata, ka tas ir no mīkstajiem. Domās iegrimis, viņš maziem malciņiem sūca dzērienu.