Henrijs Raiders Hegards: Montesumas meita

Tulk.

[7] peda = 30,5 cm, colla = 2,5 cm; tatad Vingfllda augums bija ap 176 cm.

[8] karamba — spāņu lamu vārds, atbilst apmēram latviešu «velns pārāvis!». — Tulk.

[9] divdesmit pieci zelta spāņu peso līdzinājās aptuveni sešdesmit trīs mārciņām sterliņu. — Autora piezīme.

[10] fērlongs — angļu garuma mera vienība (1 fērlongs — '/s jūdzes, apm. 200 m). — Tulk.

[11] lai šāda cietsirdība neliktos neticama un bez precedenta, autors var piebilst, ka Mehiko muzejā viņš redzējis sažuvušu jaunas sievietes ķermeni, kas atrasts iemūrēts klostera sienā. Turpat atrasts arī bērna līķītis. Kaut arī nav zināms, kāpēc sieviete sodīta ar nāvi, par to, ka v nelaimīgā tikusi sodīta, nav ne mazāko šaubu: bez citām zīmēm uz sievietes ķermeņa vēl līdz šim saglabājušās virves pēdas, ar kuru tā sasieta, vēl dzīva būdama. Tāda bija baznīcas žēlsirdība tajās dienās! — Autora piezīme.

[12] seit un talak runa ir par Vcstindiju.

[13] espanjola — haiti salas spāniskais nosaukums XVI gs.

[14] saskaņā ar bībeles leģendu vētras laikā kuģa ļaudis iemetuši pravieti Jonu jūrā, jo tas pār viņiem esot savilcis dieva dusmas. Jūrā Jonu norijusi dieva sūtīta liela zivs, kuras vēderā pravietis sabijis trīs dienas un trīs naktis. — Tulk.

[15] vulkāniskais stikls jeb obsidiāns — vulkānisks melns vai sarkans kalnu iezis, lūzumā asi šķautnains. Kopš aizvēsturiskiem laikiem to izmantoja bultu uzgaļiem, nažu asmeņiem, skrāpjiem utt.

[16] kesalkoatls — dievs, kas saskaņā ar teiksmu iemācījis Anavakas indiāņiem visas noderīgās zināšanas, ieskaitot valsts pārvaldīšanu un politiku. Viņa āda bijusi balta un mati tumši. Kesalkoatls čūskādas barkā atstājis Anavakas krastus un devies uz teiksmaino zemi Tlapalanu. bet pirms aizbraukšanas apsolījis atgriezties ar saviem daudzajiem pēcnācējiem. Acteki atminējās šo solījumu, un tas krietni vien palīdzēja spāņiem iekarot Anavaku, jo acteki spāņus uzskatīja par Kesalkoatla bērniem. Varbūt, ka Kesalkoatls bijis skandināvs! Atcerieties sāgas par Eiriku Sarkano un Torfinu Kari- sonu. — Autora piezīme.

[17] maiji — pēc valodas un senās kultūras radniecīga indiāņu cilšu grupa, kas apdzīvoja mūsdienu Meksikas dienviddaļu un tās kaimiņu apgabalus.

[18] acteku bruņutērps (eskaupili) īsteni bija cauršūtas kokvilnas vamži, kas iepriekš hija mērcēti sālījumā. Pēc šādas apstrādes tie kĻuva cieti un droši aizsargāja ķermeni pret bultām un šķēpu dūrieniem.

[19] pareizak «baltā sieviete», tomēr saglabajam autora sniegto tul­kojumu.

[20] sim ezeram ir vel otrs nosaukums — Hočikalko — tas saglabajies līdz musu dienām.

[21] lauta — tolaik Eiropā pazīstams strinkšķināms stīgu instruments, rada ģitā­rai, bandūrai, mandolīnai, balalaikai. Autors ar šādu nosaukumu apzīmējis acīmredzot lautai līdzīgu instrumentu, ko pazinuši acteki. — Tulk.

[22] tlačtli jeb tlačko — rituāla spēle, kuras spēlētāji centās smagu kaučuka bumbu iegrūst vertikāli nostādītos apļos, pie kam grūst bumbu drīkstēja tikai ar ķermeņa augš­daļu vai elkoņiem. Sī epizode aprakstīta acteku hronikās. Autors pieļāvis mazu nepre­cizitāti. Nesavalpilli lika savu karaļvalsti nevis pret cīņas gaiļiem, bet pret trim tītariem, kurus eiropieši toreiz vēl nepazina.

[23] nostāsts par papancinas augšāmcelšanos minēts Bernardino de Saaguna darbā Zurdanē tulkojumā (870. lpp.). — Autora piezīme.

Bernardo de Saaguns ir viens no pirmajiem spāņu Amerikas koloniju vēsture» pētniekiem. Viņš ir daudzsējumu darba «Jaunās Spānijas vispārējā vēsture» autors.

[24] pulke — brāgai līdzīgs reibinošs dzeriens no agaves parrugušas sulas; meskals — acteku degvīns.

[24] Ksoči - laikam Ksočikesala jeb Sosikesala, «zieda spalva», puķu dieve; Ksilo — Ksilonena jeb Silonena, «kukurūzas asnu māte»; Atla — laikam Tlasolteotla, «dubļu dieve», zemes māte. Pēdējo vārdu (Kliksto) noskaidrot nav izdevies, jo autora trans­kripcija, turklāt saīsināta, ļoti neprecīza.

11 — 4557

[25] konkistadori («iekarotāji») — vēsturisks termins, ar ko apzīmē spāņu algotņus un dēkaiņus, kas XVI gs. pakļāva Centrāl- un Dienvid­amerikas tautas.

[26] «bēdu naktī» (1520. gada 30. jūnija naktī) briesmīgās kaujās, atkāpjaties no Tenočtitlanas, tika sagrauts spāņu un viņu sabiedroto karaspēks.

[27] Šādu ārstēšanas paņēmienu lieto Meksikas indiāņi arī šobaltdien, bet, ja var ticēt tam, ko autors dzirdēiis šai zemē, tas diezgan bieži palīdzējis slimniekam izveseļoties. — Autora piezīme.

[28] no 1520. gada jūlija sakuma līdz oktobra beigām.

[29] brigantina — viegls, parasti divmastu buru-airu kuģis, zināmā mērā līdzīgs galerai.

[30] jūras jūdze (ljē) — sena garuma mēra vienība ( = 4,83 km). Tātad, pēc autora aprēķina, attalums no Tlakskalas līdz Tekskoko ir gandrīz 100 km.

15 - 4557

[31] daudzas amerikas indiāņu ciltis, to starpa arī acteki, pazinušas kanibalismu, bet tam bijis galvenokārt rituāla raksturs.

[32] 1521. gada 13. augustā.

[33] nesa krekls — krekls, ko Herakla sieva Dejanēra pēc kentaura Nesa padoma devusi uzvilkt vīram, lai to ciešāk piesaistītu sev. Nesa iedotās mīlas zāles, ko Dejanēra ieziedusi kreklā, izrādījušās inde, un Herakls, uzvilcis kreklu, lielās mokās gājis bojā. — Tulk.

[34] ocelots — liels plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks, izplatīts tropiskajā Amerikā.

[35] palenke — viena no senajām maiju pilsētām ar lieliskām ciklopiskām celt­nēm; iedzīvotāji to atstājuši vēl ilgi pirms spāņu ienākšanas. Tā atrodas Jukatanas pus­salā starp Grihalvas un Usumasintas upēm. Šādas mirušās pilsētas Centrālamerikā ir vairākas — Cečenica Jukatanas ziemeļos, Teotivakana Mehiko ielejā utt. Uzskata, ka milzīgās ziedošās pilsētas, kuras apdzīvojuši maiju u. c. tautu senči, panīkušas karu un sacelšanās rezultātā, bet šis noslēpums vēl joprojām pilnīgi nav atklāts.

[36] jāpiezīmē, ka arī baltā cilvēka un indiāņu princeses laulībām vēsture zina pre­cedentu. Britu enciklopēdijā rodamas ziņas par leģendāro princesi Pokahontu, varenā indiāņu virsaiša Povhatana meitu, kas dzīvojusi XVI un XVII gs. mijā. Pokahonta esot bijusi precējusies ar balto cilvēku Džonu Ralfu un bijusi pat Anglijā (skat. Encyclopaedia Britannica, XVIII, 102. lpp.). Varbūt šo nostāstu R. Hegards licis Otomi un Tomasa Ving- fīlda mīlas stāsta pamatā. — Tulk.

[37] pie šīs grupas starp citu pieder sapoteku indiāņu valoda; no sapoteku vidus cēlies arī Meksikas nacionālais varonis prezidents Benito Pablo Huaress (1806. —1872.); viņa vadībā meksikāņu patrioti laikā no 1861. līdz 1867. gadam cīnījās ar eiropiešu inter- ventiem, sakāva tos un nošāva viņu iecelto meksikāņu imperatoru Maksimiliānu Habsburgu.

123