Henrijs Raiders Hegards - Montesumas meita

«Montesumas meita» neapšaubāmi ir labākais Hegarda romāns un vienlaikus viens no labākajiem daiļdarbiem, kas veltīti vēsturiski ģeogrāfiskai tematikai.

/. MAGiDOViCS

Priekšvārds……………………………………………………………………………………….

/ nodaļa. Kāpēc Tomass Vingfīlds uzsāk savu stāstu

II nodaļa. Tomasa Vingfilda ģimene ….

III nodaļa. Spānieša parādīšanās……………………………………………..

IV nodaļa. Tomass atklāj mīlestību ….

V nodaļa. Tomass dod zvērestu……………………………………………….

VI nodaļa. Paliec sveika, dārgā!……………………………………………….

VII nodaļa. Andress de Fonseka……………………………………………..

VIII nodaļa. Otrā tikšanās………………………………………………………

IX nodaļa. Tomass kļūst bagāts……………………………………………….

X nodaļa. Izabellas de Sigvensas nāve .

XI nodaļa. Karakas bojā eja……………………………………………………..

XII nodaļa. Tomass krastā……………………………………………………….

XIII nodaļa. Ziedoklis……………………………………………………………..

XIV nodaļa. Kvautemoka izglābšana ….

XV nodaļa. Montesumas galms……………………………………………….

XVI nodaļa. Tomass — dievs………………………………………………….

XVII nodaļa. Papancinas augšāmcelšanās .

X VIII nodaļa. Līgavu izvēle…………………………………………………….

XIX nodaļa. Četras dieves………………………………………………………

XX nodaļa. Otomi padoms………………………………………………………

XXI nodaļa. Mīlas skūpsts………………………………………………………

XXII nodaļa. Krusta triumfs…………………………………………………..

XXIII nodaļa. Tomass vīra kārtā ….

XXIV nodaļa. «Bēdu nakts»……………………………………………………

XX V nodaļa. Montesumas dārgumu noglabāšana .

XXVI nodaļa. Kvautemoka kronēšana

XXVII nodaļa. Tenočtitlanas krišana ….

XXVIII nodaļa. Nāvei nolemts……………………………………………..

XXIX nodaļa. Spīdzināšana…………………………………………………..

XXX nodaļa. Bēgšana………………………………………………………………

XXXI nodaļa. Otomi runā ar savu tautu .

XXXII nodaļa. Kvautemoka bojā eja

XXXIII TOC \o "1-3" \h \z nodaļa. Izabella de Sigvensa atriebta …… 273

XXXIV nodaļa. Priežu Pilsētas aplenkums…………………………………………………………….. 280

XXXV nodaļa. Otomi tautas sieviešu pēdējais upuris …. 288

XXXVI nodaļa. Uzvarētāja žēlastībā……………………………………………………………………….. 298

XXXVII nodaļa. Atmaksa ^……………………………………….. 306

XXXVIII nodaļa. Otomi ardievas …………………………………………………………………………… 314

XXXIX nodaļa. Atkal dzimtenē……………………………………………………………………………….. 322

XL nodaļa. Noslēgums………………………………………………………………………………………………………….. 331

Raiders Hegards un viņa «Montesumas meita»……………………………………………………………………….. 336

Raiders Hegards MONTESUMAS MEITA Redaktore M. Zumberga Tehn. redaktore 2. P 11 ā d z e Korektore A. A v a

Nodota salikšanai 1966. g. 29. Jūlijā. Pa­rakstīta iespiešanai 1967. g. 15. februārī. Papīra formāts 60X84/16. 21,5 fiz. iespiedi.; 20 uzsk. iespiedi.; 23.5 izdevn. 1. Metiens 75 000 eks. Maksā 1 rbl. 36 kap. Izdevniecība «Zinātne» Rīgā, Turgeņeva ie­lā 19. Iespiesta Latvijas PSR Ministru Pa­domes Preses komitejas Poligrāfiskās rūp­niecības pārvaldes 1. tipogrāfijā «Cīna» Rīgā, Blaumaņa ielā 38/40. Pašūt. Nr. 4557. A(Angļu)

Izdots saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes 1966. gada 16. jūnija lēmumu.

** Karaka — viduslaikos līdz XVI gs. plaši izplatīts buru-airu kuģis.

* Autors te kļūdās. Grieķu dzejnieka Teokrita (3. gs. pr. m. ē.) idilēs mīts par Agavi un Penteju nav minēts. Tas izmantots citos klasiskās senatnes dzejnieku, piemēram, Eiripīda, Ovīdija darbos. — Tulk.

[1] domāta katoliskās Spānijas karaļa Fīlipa II flotes, t. s. «Neuz­varamās armādas» bojā eja 1588. gadā. «Armādas» sastāvā ietilpa 130 lielu karakuģu 58 868 tonnu koptilpumā ar 2630 lielgabaliem un 30 trans- portkuģu ar 19 300 kareivjiem. Kuģos bija 8450 matrožu un vēl ap 2100 važās iekaltu airētāju. Kareivjiem līdz devās lielinkvizitors ar 180 katoļu mūkiem, kuriem pēc Anglijas pakļaušanas vajadzēja izplatīt tur «īsto ticību». «Armādu» komandēja hercogs Medina-Sidonija, kas cerēja Flandrijā uzņemt savos kuģos papildspēkus — 4000 jātnieku un 30 000 kājnieku, kurus bija nodomāts izsēdināt Temzas grīvā. Taču angļu kuģi, ko komandēja lords Hovards un viņa admirāļi Dreiks, Hokinss un Frobišers, 1588. gada jūlijā trijās cita citai sekojošās kau­jās Padekalē rajonā nodarīja spāņiem lielus zaudējumus, tā ka tiem bija jāatmet doma par desantu Anglijā. Cenšoties izglābt savu stipri cietušo floti, Medina-Sidonija pavēlēja tai doties mājup apkārt Anglijai (Lamanšu bija aizsprostojusi angļu flote). Bet ceļā austrumos no Anglijas pēkšņi uznāca vētra, kas, dzenot «Armādu» Orkneju salu virzienā, vairākus spāņu kuģus nogremdēja, citus sadauzīja pret Nor­vēģijas un Ziemeļskotijas klinšainajiem krastiem, bet pārējos izklīdināja. «Armādas» atliekām 1588. gada septembrī sasniedzot Spāniju, tā bija zaudējusi 72 lielus karakuģus un 10 185 cilvēkus. — Tulk.

[2] anavaka — sens vietējais nosaukums acteku valstij, kas atra­dās mūsdienu Meksikas teritorijā. Visi ģeogrāfiskie nosaukumi un vēstu­riskie personvārdi, kurus autors dažkārt patvaļīgi saīsina, latviešu tul­kojumā doti nesaīsināti un saskaņā ar pieņemto transkripciju. — Tulk.

[3] frensiss dreiks (1545. —1595.) — angļu jūras braucējs un pirāts, kas piedalījies «Neuzvaramās armādas» sagrāvē un par kau­jām ar spāņiem saņēmis sera titulu. Pirmais pēc Magelāna atkārtojis pasaules ceļojumu.

[4] gravelina — neliela osta francijas piekrastē starp Kalē un Dinkerku, kuras tuvumā 1588. gada 27. jūlijā norisinājās angļu flotes trešā, izšķirošā kauja ar «Neuz­varamo armādu». •■»

[4] Patiesība Meksikas iekārotājs Ernando Kortess (1485. —1547.) līdz savas dzīves galam bija bagāts, lai gan tās pēdējos gadus bija atstumts no augstiem amatiem un pavadīja savā muižā Spānijā. — Tulk.

[5] uicilopočtli («kolibri burvis») — acteku kara un saules dievs, Teskatlipoka — («dūmojošais spogulis») — galvenais acteku dievs. Abiem dieviem tika upurēti cilvēki.

[6] gardener's lodge ('ga:dn3s bd3) — dārznieka sargmājina. —