Džeks Londons - DŽONA HARNEDA TRAKUMS

«Jūs esat atnākuši uz vēršu cīņām,» viņš kliedza, «bet, zvēru pie dieva, es parādīšu jums, kā cīnās cilvēki!»

Tā tikai bija cīņa! Kareivji, kas apsargāja prezidenta ložu, skrēja šurp, bet Džons Harneds izrāva vienam no viņiem šauteni un sāka vālēt ar to kareivjiem pa galvu. No otras ložas pulkvedis Hasinto Fjerro šāva uz viņu ar revolveri. Pirmā lode nogalināja kādu kareivi. To es re­dzēju pats savām acīm. Eet otra lode trāpīja Džonam ITarnedam sānos. Izgrūdis lāstu, viņš lēca uz priekšu un ietrieca šautenes durkli pulkvedī Fjerro. Baigi bija skatī­ties. Amerikāņi un angļi ir cietsirdīga tauta. Viņi izsmej mūsu vēršu cīņas, bet viņiem pašiem sagādā baudu asins­izliešana. Tajā dienā Džona Harneda dēļ nonāvēja vairāk cilvēku nekā visās vēršu cīņās, kas notikušas Kito, jā, arī Gvajakilā un visā Ekvadorā.

Un pie tā visa bija vainīgs zirga zviedziens. Bet kāpēc Džons Harneds netrakoja, kad nogalināja vērsi? Dzīv­nieks paliek dzīvnieks, vienalga, vērsis vai zirgs. Džons Harneds bija traks — citādi to nevar izskaidrot. Satra­kojies zvērs! Nu, spriediet paši, kas ir sliktāk — tas, ka vērsis nobada zirgu, vai tas, ka Džons Harneds ar durkli nogalina pulkvedi Hasinto Fjerro? Un ne jau viņu vie­nīgo Džons Harneds nodūra! Viņš bija kā velna pilns. Viņu bija ķērušas daudzas lodes, un tomēr viņš kāvās un nebija tik lēti nonāvējams.

Marija Valensuela parādīja drosmi. Viņa nedz spiedza, nedz ģība kā citas sievietes. Viņa klusi sēdēja ložā un raudzījās uz arēnu. Seja viņai bija bāla. Viņa tikai kus­tināja vēdekli un neskatījās apkārt.

No visām pusēm skrēja kareivji, virsnieki un drosmīgi vienkāršie ļaudis, lai savaldītu prātu zaudējušo gringo. Jāsaka, pūlī kliedza, ka jāapslāna visi gringo. Latīņame- rikas valstīs tas nav nekāds jaunais kliedziens, tas pauž nepatiku pret gringo un viņu dīvaino izturēšanos. Jā, tāds kliedziens bija dzirdams, tomēr drošsirdīgie ekvadorieši nogalināja tikai Džonu Harnedu, pēc tam kad amerikānis bija nogalinājis septiņus un ievainojis daudzus no viņiem. Esmu redzējis daudzas vēršu cīņas, bet nekad neko pre­tīgāku par skatu mūsu ložās pēc šī slaktiņa. Tas bija īsts kaujas lauks. Visapkārt gulēja nogalinātie, vaidēja ievai­notie un mirstošie. Kāds, kuram Džons Harneds bija iegrūdis durkli vēderā, piespiedis abas rokas pie ievaino­juma, kliedza. Un tas nudien izklausījās daudz briesmī­gāk nekā tūkstoš zirgu zviedzieni.

Nē, Marija Valensuela neapprecējās ar Luisu Serval- josu. Man ļoti žēl, ka tā iznāca. Viņš bija mans draugs, un es biju ieguldījis viņa darījumos daudz naudas. Tikai pēc piecām nedēļām ārsti noņēma viņam no sejas apsējus. Un vēl līdz šai dienai viņam uz vaiga zem acīm ir pali­kusi rēta. Bet Džons Harneds taču iesita viņam tikai vienu reizi, turklāt ar pliku dūri! Marija Valensuela patlaban ir Austrijā. Stāsta, ka viņa precoties ar kādu erchercogu vai kādu ievērojamu augstmani, īsti nezinu. Man liekas, viņai bija paticis Džons Harneds, iekams viņš brauca Ma­rijai līdzi uz Kito, lai redzētu vēršu cīņas.

Bet kāpēc viss sākās ar zirgu — to es gribētu zināt. Kāpēc Džons Harneds skatījās uz vērsi un teica, ka tam nav sevišķas nozīmes, bet zaudēja prātu, tiklīdz iezvie- dzās zirgs? Tie gringo ir neizprotami ļaudis. īsti barbari.