Laikazīmes

Protams, nākotnes aina būtiski atkarīga ne tikai no scenārija veidotāju metodoloģijas, bet arī no viņu ideolo­ģiskajiem uzskatiem. Tāpēc, kritiski vērtēdami šādus rietumu futurologu radītos nākotnes paternus (kopainu), padomju zinātnieki nenoliedz racionālo kodolu — pašu scenārija, paternanalīzes metodi. Līdzīgus gaidāmās situācijas scenārijus diezgan sen veido meteorologi. Tā ir sinoptiskā metode laika apstākļu prognozēšanai, kad uz vienas kartes attēlo kompleksu meteoroloģisko situā­ciju, visdažādāko meteoroloģisko datu grafisku kopsa­vilkumu. Starp šiem datiem, kurus, savāc pēc meteorolo­ģiskā dienesta standartmetodikas noteikumiem, pagaidām nav laikazīmju, taču tās dažkārt veiksmīgi izmanto meteoroloģiskās situācijas neoficiālajās prognozēs.

Jau vairākus gadus apgabala laikraksts «Kaļiņingrad- skaja pravda» regulāri publicē Kaļiņingradas universitā­tes Fiziskās ģeogrāfijas katedras docenta A. Kurkova paredzējumus par laika apstākļiem nākamajā mēnesī. So prognožu scenārijos plaši izmantotas laikazīmes. Snie­dzam lasītājam šī zinātnieka prognozi 1982. gada maijam.

«. ,.Fenoloģiskā skatījumā maijs Kaļiņingradas apga­balā pieder pie gada divām apakšsezonām. Maija pirmā dekāde noslēdz «pavasara plaukumu». Parasti šajā dekādē gaisa vidējā diennakts temperatūra jau stabili turas virs plus desmit grādiem. Pagājušajā — 1981. — gadā šāda pāreja notika 8.-9. maijā. Maija otrā un trešā dekāde jau raksturojama kā «priekšvasara» — apakšsezona ar īsti siltām dienām". Taču maija siltums vēl nav īsti drošs. Diezgan parasta parādība šajā mēnesī ir aukstuma at­griešanās, Gadās arī salnas, Aukstuma atgriešanās visbiežāk sakrīt ar ievas un zirgkastaņas ziedēšanas laiku. Maijā vērojami ari pirmie īstie pavasara negaisi "(3—4 negaisa dienas mēnesī). Tautas kalendārā ir šāda raksturīga laikazīme: «Ja pirmais pērkons dārd no dienvidiem — vasara būs silta, ja no ziemeļiem — auksta, no rietumiem — lietaina.» Parasti šī laikazīme attaisno­jas. Vispār maijs tautas kalendārā ir piesātināts ar prognozējošām dienām. 8. maijā parasti iestājas silts, saulains laiks, atlido kukaiņēdāji putni. Tas izteikts laikazīmēs: «Uz Marka dienu debesis spožas, sievām istabā karsti metas», «Uz Marka dienu atlido putnu bari». Mēneša vidū — Borisa dienā (15. maijā) sākas lakstīgalu svētki. Dabā daudz kas savstarpēji saistīts, sevišķi dzīv­nieku un augu dzīvē. To jau ievērojuši mūsu vectēvi. «Lakstīgala sāk dziedāt, kad var padzert rasu no bērza lapas.» Maija beigās jau visi koki salapojuši, zied pļa­vas, sākas «lielā» piena laiks. Par to minēts laikazīmēs: «Atnāks Fedots (31. maijā) — pēdējo ozola lapu atriti­nās», «Ozols apģērtfjas — lopiņi pieēdas».

Šogad apgabalā pavasaris sākās agri. Daudzas dabas fenoloģiskās parādības martā noritēja par 10—12 die­nām agrāk nekā parasti. Taču aprīlī atgriezās auk­stums un stingri piebremzēja pavasara procesu attīstību. Siltums pieauga lēnām, augu attīstība pagausinājās. Vēsais laiks ietekmēja arī putnus. Pilsētā, barību meklē­jot, apmetās kaijas. Kāds laiks turpmāk gaidāms maijā? Otrajā datumā sniga. Pirmajā dekādē var būt vēss laiks. Pēdējā salna vidēji vērojama 9. maijā. Taču otrajā un trešajā dekādē pavasaris atgūs savu tiesu.»

Tāpat šis autors sniedz prognozi 1983. gada decembrim, pamatojoties uz novembra laikazīmēm.

«…Šogad novembrī nomainījās veseli trīs gadalaiki. Bija gan drūms rudens, gan kailsals un sniegota ziema, gan lietains pavasaris. Pirmajā dekādē valdīja dienvidrie­tumu vēji no Atlantijas, kas atnesa miglu, smalku lietu un 6—10 grādu siltuma. Bet 11. novembrī mūs sasniedza auksti vēji no Arktikas. Uzsniga sniegs (apmēram par dekādi agrāk nekā parasti), cits aiz cita nāca lejā «put­raimu» lādiņi, Tālāk viss noritēja pēc labi zināmām tautas laikazīmēm, «Putraimi nāk — nākamnedēļ gaidi salu.» Tā arī notika. Vidējā gaisa temperatūra nākamajā nedēļā nokritās par 3—6 grādiem zem vidējās normas. Sniegs bagātīgi, līdz 30 centimetru biezā slānī klāja zemi. Radās iespaids, ka no novembra esam pārcēlušies uz jan­vāri. Taču pirmais sniegs uzkrita uz nesasalušas augsnes, kad ķiršiem vēl nebija nobirušas lapas, turklāt tas uz­sniga dienā. Un atkal attaisnojās laikazīmes: «Dienas sniegs neturas — pirmais noturīgais sniegs uzkrīt naktī», «Kamēf ķiršiem lapas nav nobirušas, lai snigtu cik snig- dams, atkusnis sniegu nodzēsīs». Sniegs kusa, radās atkala, par kuru tautas meteoroloģijā sacīts: «Pēc atkalas gaidi lietu.» Un lietus patiešām nelika sevi gaidīt. Nāka­mais šī ziemas—pavasara—rudens laika apstākļu cikla posms — no 21. līdz 28. novembrim. Tas sākās ar spēcīgu negaisu un noslēdzās ar dziļu atkusni un lietu. Biezā sniega sega nokusa vienā dienā. Temperatūra pacēlās līdz 6, pat 9 grādiem siltuma. Svētdien, 27. novembrī, med­nieki devās pīļu medībās. Makšķernieki lika lietā vasaras makšķeres. Bet uz dambja (ievērojiet — augstā vietā!) parādījās svaigi kurmju rakumi. Tur varēja uzlasīt arī sliekas. Šķita, ka iestājies ilgstošs silta laika periods. Taču naktī uz 29. novembri ziemeļu vēji atnesa aukstumu un sniegu, izraisīja atkalu. Viss atkal sākās no gala.»

Lai paredzētu laika apstākļus decembrim un visai ziemai, A. Kurkovs savā rakstā plaši izmanto laikazīmes. Atcerēsimies negaisu, viņš saka. Novembrī negaisi — mērenajā joslā tā ir diezgan reta parādība, tāpēc tautas meteoroloģijā šādai parādībai ir svarīga nozīme. «Ne­gaiss novembrī — daudz sniega ziemā, taču noturīga ziema iestāsies ne tik drīz.» Arī laikazīmes no 8. līdz 14. novembrim norādījušas uz sniegotu ziemu, bet ar atkušņiem. Un arī kurmji ne jau velti pārcēlušies uz augstākām vietām — jūt, ka ziemā un pavasarī būs daudz ūdens. Bet kad iestāsies īsta ziema? Arī uz šo jautā­jumu atbildi A. Kurkovs meklē laikazīmēs. Negaiss plosījās naktī uz 21. novembri. Tā ir diena, ar kuru sākas tā saucamie Mihaila atkušņi. Ja šie atkušņi «ragavu ceļu izposta — negaidi to līdz 19. decembrim». Kontrolei autors atgādina, ka vietējos apstākļos atstarpe starp pirmās snigšanas datumu un stabilas sniega segas iestā­šanos vidēji esot 36 dienas. Ja šīs 36 dienas pieskaita 11. novembrim, iznāk 17. decembris. Tātad nestabils laiks (te sniegs, te lietus) turpināsies vismaz līdz 16. decem­brim. Pēc tam, visticamāk, uzfrāks stabils aukstums. Nak­tīs iespējams sals līdz 20 grādiem, bet dienā no 7 līdz 12 grādiem zem nulles. Un vēl divas laikazīmes, Pirmā attiecas uz ūdensputniem — gulbjiem un pīlēm, kuri vēl novembrī nav aizlidojuši uz siltajām zemēm. Tas norāda uz iespējamu siltuma atgriešanos. Ja mežapīle arvien vēl sēž uz ūdens un neaizceļo, pat sniegam krītot, siltais laiks vēl turēsies diezgan ilgi. Otra laikazīme norāda uz nākamā pavasara iestāšanās termiņu. «Ja ru­denī agri uzsnieg — arī pavasaris sāksies agri.» Bet kāds laiks būs uz Jaungadu? Ziemas saulgriežos, vērojot sauli, mūsu senči secinājuši: «Ja saule gaiši staro — Jaungads būs skaidrs, dzestrs; ja apmākusies un uz kokiem sar­ma — silts un mākoņains.»

«Pirms divpadsmit gadiem,» 1984. gadā laikrakstā «Ļiteraturnaja gazeta» rakstīja Jurijs Rosts, «liels sau­sums nāca pār mūsu zemi. Dega meži, dūmi cēlās 'no gruzdošiem purviem, un smirdīga dūmaka ietērpa pilsē­tas. Tajā 1972. gada vasarā mēs, aizmirsuši, ka laika pa­redzēšanas nozarē darbojas divsimt zinātņu doktoru un pusotra tūkstoša kandidātu, kā arī gandrīz divdesmit tūkstoši citu speciālistu, metāmies uz Temirtau ciematu Altajā pie Anatolija Djakova. Un nebija tanī gadā ne­viena liela periodiska izdevuma, kurā nebūtu pastāstīts par to, ka viņš jau savlaicīgi paredzējis šo sausumu. Taču hidrometeoroloģiskā dienesta ilgtermiņa prognozes tanī gadā neko tādu par vasaru nebija vēstījušas.»