Laikazīmes

Ja februāri daņco odi — bitēm gaidāms posts

Ja Ģertrūdes dienā kāds ieiet bišu dārzā vai aizņemas kādu bitenieka piederumu — pie tā vasarā aiziet visas bites

Ja Zaļajā ceturtdienā kaut ko dara gar bitēm — tās labi padodas

Ja mitrs jūnijs — bites sanesīs daudz medus

Ja rūsa liesmo — viršu ziedos nav medus un bitēm nāk trūcīgs laiks.

Daudzās laikazīmēs izmantota tāda pazīme kā Zemes dabiskā pavadoņa stāvoklis. To viegli saprast, jo Mēness fāžu stingri regulārā secība deva ļaudīm stabilu laika etalonu, kas apmēram septiņas reizes garāks par dien­nakti. Cilvēki jau sen ievēroja Mēness fāžu sakritību ar dažādām norisēm dabā — ar rasas bagātām un vēsām pilnmēness naktīm, ar dzīvnieku reakcijas, sevišķi dzi- mumaktivitātes un augu augšanas īpatnībām u. tml. Laikam gan Mēness kulta periodu savā vēsturiskajā attīs­tībā ir pārdzīvojis vairums tautu. Šādam kultam rakstu­rīgi dažādi rituāli, uzskati un ticējumi, kuri izpaužas arī laikazīmēs. Sī vecu vecā tradīcija saista jauna mēness parādīšanos ar veiksmi dažādos pasākumos un darījumos, Cik te maldu un cik patiesības? Atbildēt uz šo jautājumu nav nemaz tik vienkārši. Neviena dabas faktora ietekme taču neizpaužas tīrā veidā, tie ir saistīti visai sarežģītā mijiedarbē. Arī dzīvas būtnes reakcija uz viena un tā paša faktora iedarbi mainās atkarībā no tās organisma stāvokļa. Lai pārliecinoši pierādītu Mēness fāžu ietekmi, jāizstrādā atbilstoša metodika, veiksmīgi jāizvēlas pie­mēroti modeļobjekti.

Vēl pavisam nesen valdīja uzskats, ka Mēness ietekme

uz Zemi izpaužas vienīgi tādējādi, ka izsauc paisumu un bēgumu jūrās un okeānos, bet jautājumu par Mēness ieteķmi uz dzīvības procesiem Zemes biosfērā, laika apstākļiem un citām parādībām uzskatīja par nenopietnu! Pēdējās pāris desmitgadēs nostāja šajā ziņā ir būtiski mainījusies. Strauji attīstās selenobioloģija, kas pēta Mēness iedarbību uz dzīvo dabu. Šādi pētījumi notiek daudzās valstīs, Šveices Federālajā lauksaimniecības ķimizācijas pētniecības institūtā tiek realizēta desmitgadu programma problēmas «Mēness ietekme uz augiem» risināšanai, Programma vēl nav pabeigta, taču iegūtie rezultāti jau liecina par šādu pētījumu perspektivitāti. Padomju Savienībā pētījumus par Mēness ietekmi uz cilvēka veselību veic Medicīnas zinātņu akadēmijas Vis­pārējās patoloģijas un patoloģiskās fizioloģijas institūtā un A, Višņevska Ķirurģijas institūtā. Zinātniskajā litera­tūrā parādās arvien vairāk datu par Mēness ciklu iedar­bību uz augu augšanu, ūdens un sauszemes dzīvnieku (daudzsaru tārpu, Malajas mežažurkas, Indijas bifeļu, putnu) dzimumaktivitāti, kukaiņu dzīves ritmiem.

Mūsu republikā šādus pētījumus veic pagaidām tikai amatieri vai arī zinātnieki savam vaļaspriekam. Intere­santus datus publicējis Bruno Biedriņš 1983., 1984. un 1985. gada «Dabas un vēstures kalendārā». Viņš vairākus gadus veicis eksperimentus ar auzām un citām lauksaim­niecības kultūrām, sēdams un stādīdams kā vecā, tā jaunā mēnesī, Auzas labāk padevušās, ja sētas jaunā mēnesī, bet lini un zirņi — vecā. Jaunā mēnesī sētiem zirņiem stipri aizkavējusies ziedēšana un augšana. Ja tos novāca jaunā mēnesī, tie slikti žuva un uzglabājot pelēja. Sīpoli krietni labāk padevušies, ja tos stādīja jaunā, bet novāca vecā mēnesī. Turpretim kartupeļu stādī­šanai labāks bija vecs mēnesis. Jaunā mēnesī sētām auzām cerošanas fāze dažkārt pat izpalikusi, sakņu masa bijusi vairākas reizes mazāka nekā vecā mēness sējumā.

Noskaidrots, ka Mēness stāvoklis ietekmē arī meteoro­loģiskos apstākļus uz Zemes. Mēness gravitācijas spēka iptekmē atmosfērā rodas cikloniskie zema spiediena apga­bali, kuri pārvietojas atkarībā no tā atrašanās vietas ziemeļu vai dienvidu puslodē. Meteoroloģiskie apstākļi mainās atkarībā rio Mēness kustības maiņas attiecībā pret Zemes orbītas plakni. Tieši šādos momentos notiek vislielākās pēkšņās laika apstākļu maiņas — rodas viesuļ­vētras, strauji ceļas vai krītas gaisa temperatūra u. tml,

Ne velti astronomi sistēmu Zeme—Mēness uzskata par dubultplanētu.

Mēness ietekme uz meteoroloģiskajiem apstākļiem tiek pētīta arī ilgākam periodam. Astoņdesmito gadu sākumā ASV Kosmisko lidojumu centra zinātniskais līdzstrādnieks R. Karijs (R. Currie) publicēja savūs pētījumus par nokrišņu daudzuma atkarību no Zemes un Mēness sav­starpējā stāvokļa. Viņš konstatējis nokrišņu cikliskumu ar 18,6 gadu ilgu periodu. Kā zināms, tieši tik ilgs laiks paiet, kamēr Mēness ieņem galēji ziemeļu un dienvidu stāvokli pret Zemes ekvatoru. Vēlāk šo pētījumu rezul­tātus, kas iegūti Lielo līdzenumu apgabalā, apstiprināja arī vairāku citu zemju meteorologi un klimatologi. Ķīnas Atmosfēras fizikas institūtā tika izanalizēti meteorolo­ģiskie novērojumi, kas veikti piecsimt gados, un konsta­tēts izteikts nokrišņu cikliskums ar periodu, nedaudz ilgāku par 18 gadiem.

No ļoti plašā tautas laikazīmju klāsta par jauno un veco mēnesi te apskatīsim raksturīgākās.

Ja skuju būvkokus cērt jaunā mēnesī un lapu būvkokus vecā mēnesī — ēkas ir siltas un ķirmji tajās nemetas

Ja skuju lietaskokus cērt jaunā mēnesī, bet lapu ko­kus — ozolus, ošus, liepas, bērzus, apses — sausās vecā mēneša dienās — tie ilgi stāv-

Ja cirvja kātu cērt vecā mēnesī — tas ir viegls un nemūk nost;

ja jaunā mēnesī — tas šļūk ārā un to ķirmji saēd

Ja krūmus cērt jaunā mēnesī — tie saaug atkal; ja vecā mēnesī — viss paliks tīrs

Ja sēņot iet jaunā mēnesī — būs daudz labu, tīru sēņu; ja vecā mēnesī — būs daudz vecu, tārpainu sēņu

Ja būvkokus cērt «miera mēnešos» — novembrī, decembrī, janvārī — un vēl pilnā mēness fāzē — tie labāk žūst tin neplaisā

Ja lietaskokus cērt februārī — tie iznāk sausi un stipri

Ja kokus saimniecībai — žogiem, tiltiem, zārdiem, abrām, silēm, baļļām, ratu asīm, ragavām, mucām, kas­tēm, stīpām — cērt janvārī un februārī — tie ilgāk stāv un nebojājas

Ja grib, lai malkai baltalkšņi labi ataug, — tie jācērt rudeni;

ja grib, lai grāvmalas atbrīvojas no baltalkšņiem, — tie jācērt nedēļu pirms Jāņu dienas

Ja skalu malku cērt sveču mēnesī (februārī)' — tā gaiši deg

Ja slotu griež vai kātā dzen vecā mēnesī — istabā nemetas blusas; ja jaunā mēnesī — metas

Ja slaukāmās slotas sien, kamēr bērzi nav izplau­kuši, — tās ir izturīgas

Ja peramās slotas griež no Jāņu dienas līdz Pētera dienai — tās ir īpaši labas.

Ja jumtu jumj jaunā mēnesī — salmu un skaidu gali liecas uz augšu, lūst, šķobās un naglas lien laukā;

ja vecā mēnesī — jumts apsūno un labi stāv

Ja vadzi vai ķīli sit jaunā mēnesī — tas nāk laukā; ja vecā mēnesī — turas stingri

Ja kaņepāju valgus vij vecā mēnesī, bet linu — jaunā — tie ir stipri