Laikazīmes

Ja aitas cērp vai matus un bārdu griež dilstošā mēnesī — matojums ataug daudz lēnāk, nekā augošā mēnesī cirpts vai griezts

Ja kāpostus griež un skābē vecā mēnesī — tie nepūst, ilgi stāv, mīksti vārās; ja jaunā mēnesī — tie ir cieti

Dārzā: Kad pavasarī iestājas jauns mēness — jāsteidz sēt un stādīt visus tos augus, kuriem raža ir virs ze­mes;

kad iestājas vecs mēness — tos, kuriem raža ir zemē Ja bietes stāda jaunā mēnesī — tās raženi aug, bet iziet ziedos; ja stāda vecā mēnesī — tās neizzied

Ja burkānus sēj vai stāda jaunā mēnesī — tie raženi aug, bet iziet ziedos; ja sēj vai stāda vecā mēnesī — tie neizzied

sēj pilnā mēnesī — tie zied un daudz ienā­kas;

ja tukšā jaunā mēnesī — zied līdz rudenim un maz ienākas

Ja gurķus sēj jaunā mēnesī — tie tukši vien zied; ja vecā mēnesī — to ir daudz un tie labi ienākas

Ja sīpolus vāc vecā mēnesī — tie izžūst

Ja sīpolus jaunā mēnesī stāda no rīta — tie labi izdodas;

ja vecā mēnesī uz vakaru — arī labi izdodas

Ja grib veselīgus un lielus zirņus — tad jaunā mēnesī tie jāsēj vakarā pēc saules

bet vecā mēnesī — no rīta pirms saules un bez virs­biksēm

Ja zirņus sēj jaunā vai augošā mēnesī — tie tikai aug un zied, bet nenogatavojas;ja dilstošā vai vecā mēnesī — tie nav tārpaini, ir ražīgi un labi nogatavojas

Ja grib zirņus ziediem vai lopbarībai — tie jāsēj jaunā vai augošā mēnesī; ja grib graudiem — jāsēj vecā vai dilstošā mēnesī.

Ja papuvi maisa un plēsumu plēš vecā mē­nesī — zeme labi satrup; ja jaunā mēnesī — netrup un zāles vien griežas

Ja atmatu ar jaunā mēnesī — tā zaļo; ja vecā mēnesī — labi satrup

Ja labību sēj pilnā mēnesī — ir pilnas vārpas; ja jaunā mēnesī — tā sagāžas veldrē

Ja miežus sēj jaunā mēnesī — neaug melnie graudi; ja vecā mēnesī — tiem neaug akoti, bet lūst vārpas; ja pilnā mēnesī — briest smagi graudi

Ja sienu pļauj jaunā mēnesī — tas nepūst; ja vecā mēnesī — tas ātri pūst

Ja rudzus sēj jaunos mēslos — tas jādara 3 dienas pirms pilna mēness; ja vecos mēslos — 3 dienas pēc pilna mēness

Ja pilnā mēnesī ir slikts laiks — jaunā mēnesī būs labs;ja jaunā mēnesī ir sauss laiks — pilnā mēnesī līs lietus.

Ja būvkokus cērt jaunā mē­nesī — tie nepūst

Ja peramās slotas griež jaunā mēnesī — aug blusas un niez āda, bet slotām ilgi turas lapas un tās ir mīkstas

Ja baļķus cērt decembrī jaunā mēnesī un gāž pret ziemeļiem — tie ir varen stipri un neplaisā

Ja skujkokus cērt jaunā mēnesī — baļķi neplaisā, ilgi uzglabājas, nepūst

Ja skujkokus cērt jaunā mēnesī — tie nepūst un mal­ka ir stiprāka

Ja skalus un malku cērt jaunā mēnesī līdz pilnam mēnesim — tā labi deg Ja sulas urbj jaunā mēnesī — tās labi tek.

Ja grābekļa zarus liek jaunā mēnesī — tie ātri izbirst

Ja skursteni slauka jaunā mēnesī — tas drīz aiz­degas

Ja ēku ceļ jaunā mēnesī — tajā iemetas kukaiņi, pūst koki

Ja vērpj jaunā mēnesī — veidojas stipri diegi

Ja zeķes lāpa jaunā mēnesī — tās vairs neplīst

Ja biezpienu silda jaunā mēnesī — tas nepel

Ja sviestu taisa jaunā mēnesī — tas nesaraujas

Ja aitas cērp jaunā mēnesī un ievu ziedu laikā — tās atkal labi ataug

Ja zirgam asti un krēpes griež jaunā mēnesī — tās labi, ātri un kupli ataug

Ja vistas perēt liek jaunā mēnesī — cāļi aug brangi un veselīgi.

Ja kartupeļus stāda jaunā mēnesī — tie izaug lakstos, ir ūdeņaini, tos nomāc nezāles

Ja kartupeļus sāk rakt jaunā mēnesī — tie kaudzēs nepūst

Ja kāpostus stāda augošā mēness miglainā dienā — tie nekalst

Ja saknes sēj vai stāda jaunā mēnesī — tās izaug stiebros, ziedos

Ja sīpolus stāda jaunā mēnesī — zied loki un tie neno­gatavojas līdz pat vēlam rudenim

Ja pupas stāda jaunā mēnesī un nedēļas sākumā — tām ir pilnas pākstis no viena gala līdz otram

Ja puķes vai kokus stāda jaunā mēnesī — tie labi ieaug

Ja augļu kokus vai krūmus apgriež jaunā mēnesī — tie aug kupli.

Ja labību sēj jaunā vai pilnā mēnesī — ir pilnas vārpas un smagi graudi

Ja lauki sausi — tie jāsēj augošā mēnesī Ja labību sēj jaunā mēnesī — tā nelūst, neveldrējas, nebirst

Ja labību sēj jaunā mēnesī — graudi rudenī zemē nebirst, kaut arī tā ir nodzeltējusi, stiebri salocījušies, vārpas nolīkušas

Ja auzas sēj jaunā mēnesī — tām nelūst salmi, tās nekrīt veldrē, neklēpo (nesakarīgi nesakrīt) un rudenī krusa nenosit

Ja āboliņu apsēj jaunā mēnesī — tas neizsalst Ja kviešus sēj jaunā mēnesī — tajos nemetas meln- plauka

Ja rudzus sēj jaunā mēnesī — tie neizsalst un dod lielu ražu

Ja sienu pļauj jaunā mēnesī — aug spēcīgs atāls un nākamajā gadā liela zāle Ja āboliņu pļauj jaunā mēnesī — labi aug atāls Ja Miķelis iekrīt jaunā mēnesī — ziemu būs slikta lopu barība

Ja sēklas labību pļauj un kuļ jaunā mēnesī — tā dos lielu ražu.

Ja kokus cērt dēļiem — tie jā­cērt dilstošā mēnesī, tad tie iznāk taisni

Ja skujkokus cērt ziemā pilnā mēnesī — tie neraujas un nemetas, nepārliecas

Ja ratu kokus cērt pilnā vai vecā mēnesī — rati nečīkst un riteņi nejūk

Ja ragavu slieču kokus cērt vecā mēnesī — tas izrādās sīksts koks

Ja malku cērt vecā mēnesī — tā labi izkalst

Ja pirtsslotas griež dilstošā mēnesī — tās ātri izput, nobirst lapas

Ja žagarus, krūmus, kokus cērt vecā mēnesī — ne­aug atvases

Ja žogam žagarus cērt vecā vai dilstošā mēnesī — šie žagari otrreiz vairs nezaļo

Ja ēku celšanai sūnas vāc vecā mēnesī — tās turas sausas.

Ja ēku ceļ vecā mēnesī — tā būs sausa, silta un izturīga

Ja kaļķu mūri mūrē vecā mēnesī — tas ir ciets, sauss un izturīgs

Ja ģ i p s d e ķ i sit vecā mēnesī — tas labi turas

Ja skalus plēš pilnā mēnesī — tie labi deg un nekūp