Laikazīmes

Ja augļu kokos paliek lapas — nākamgad būs maz ābolu

Ja rudenī un ziemā pūš, austrumu vēji — nāka­majā gadā būs pilni augļu koki

Ja rudenī daudz sarmu — nākamajā gadā būs daudz augļu

Ja Mārtiņos kokos ir sarma — nākamgad būs daudz dārza augļu

Ja mājas tuvumā stāda ievas un ozolus — mājā iesper pērkons un ābelēm nokrīt ziedi

Ja kokus stāda jaunā mēnesī — tie labi ieaug Ja augļu kokus vai ogulājus stāda pilnā mēnesī — tie būs auglīgi

Ja ogulājus stāda vecā mēnesī — padodas brangas ogas

Ja augļu kokus vai krūmus apgriež jaunā mēnesī — tie aug kupli

Ja augļu koki zied vecā mēnesī — nekādu augļu ne­būs

Ja augļu koki zied pilnā mēnesī — būs labi augļi Ja ābolus novāc pilnā mēnesī — tie labi stāv.

Ja martā nav ūdeņu — aprīlī nebūs zāles Ja aprīlī ir daudz ūdens — maijā būs daudz zāles

Kad ozols velk lapu mēteli — lopi jau var pieēsties zāli

Ja zāli nogana pirms pilna mēness — tā drīz ataug; ja pēc pilna mēness — gausi ataug

Ja Miķeļa naktī govīm dod salmus — tās labprāt tos ēdīs arī ziemā

Ja Sveču dienā vai Ziemsvētkos noberž govīm muguras ar sniegu — vasarā tās dunduri neaizskar

Ja sētas taisa nedēļas pirmajās dienās — kustoņi pār tām nelec

Ja starp vairākiem kucēniem grib atrast gudrāko un la­bāko ganu suni, tie jāsaliek augšpēdus: kurš pirmais uzlēks augšā — būs īstais

Ja starp kucēniem jāatrod labs ganu suns — aiz ādas vajag pacelt to gaisā: kurš nekauc — būs īstais

Ja suns negrib pie gana turēties, no astes gala tam jānogriež kušķītis vilnas, jāieliek maizē un jādod ap­ēst — tad tas nekur vairs neskries

Ja pirmās ganu dienas rīksti aizsprauž kūtī aiz sijas vai uzmet uz kūts jumta — govis ir klausīgas, neizklīst, nebizo, vienmēr godīgi nāk mājās un valgos

Ja govis pirmoreiz ganos dzen ar pīlādža rīksti — tās dos daudz piena

Ja ganam pazūd rīkste — zudīs govis Ja pirmajā ganu dienā daudz rumulējas, laistās ar ūdeni — gans ganot neiemieg

Ja Ziemsvētkos uz brīdi uzspīd saule — būs labs piena gads

Ja vecgada dienā uz brīdi uzspīd saule — govis labi dos pienu

Ja sniegs kūst putodams — vasarā būs daudz piena

Ja pavasarī sniegu nodzen lietus — govis dos daudz piena;ja saule un vējš — maz piena

Ja puteņi piedzen sniegu kūts priekšā — togad govis labi dos pienu

Ja, pirmo reizi govis ganos laižot, krietni rumulējas — govis daudz piena dod

Ja, pirmo dienu govis ārā laižot, lietus līst — tajā vasarā būs daudz piena

Ja Māras dienas rītā govīm ar ledu noberž mugu­ras — tās nebizo un dod daudz piena

Ja pirms Zaļās ceturtdienas mežā saplūc zāles un Zaļās ceturtdienas rītā pirms saules izbaro govīm — tās tajā gadā dod daudz piena

Ja Zaļās ceturtdienas rītā pirms saules sarauj ziemā palikušās ozola lapas, izvāra tēju un dod to govīm iedzert — govis dod daudz piena

Ja Zaļās ceturtdienas rītā pirms saules kuļ sviestu — vasarā būs daudz piena un sviesta

Ja pavasarī dod govīm pirmās purenes — vasarā tās dos dzeltenu pienu un sviestu

Ja, pirmoreiz lopus ganos dzenot, zīle pa ceļu lēkā — tovasar būs daudz piena

Ja saimniece pirmoreiz redz zīli ūdens malā — to­gad govis dos daudz piena

Ja pirmo reizi ierauga cielavu pie ūdens — va­sarā būs daudz piena; ja sausumā — piena būs maz

Ja ierauga pirmo vardi sausā zemē — togad govis dos maz piena; ja redz ūdenī, grāvī — būs pienīgas Ja piena traukus mazgā tekošā ūdenī — govs no­rauj pienu

Ja Zāļu vakarā uz piena traukiem samet smalkas nāt­res — raganas sadzeļas un pienu nebojā

Ja ūdeni, ar kuru mazgāta slaucene, izlej zemē un to dabū dzert varde — samaitājas piens

Ja piena slauceni apošņā govs, suns vai kaķis — go­vīm samaitājas piens

Ja tikko slauktu pienu ļauj skatīt svešiem — govs to norauj

Ja piens nolīst zemē — nedrīkst to slaucīt vai ar kāju berzēt, citādi govs noraus pienu

Ja pēc mēslu vešanas mēslus trīs reizes neiesviež atpakaļ kūts kaktos — govs norauj pienu

Ja vārna vai žagata nometas uz kūts — nobeigsies kāds lops

Ja stārķi pirmoreiz redz laižamies .— tovasar lopi daudz bizos; ja redz stāvam — mierīgi ganīsies

Ja Zaļās ceturtdienas rītā ar sniegu vai ledu nobrauka govīm muguras vai trīsreiz uz muguras uzlej aukstu ūdeni — vasarā tās nebizo

Ja Zāļu vakarā uzmet uz kūts jumta un sliekšņa aso dadzi — raganas saduras un liek govīm mieru

Ja gana rīkstei lapas un zariņi braucīti no galotnes uz resgali — govis dod maz piena, dzimst nedzīvi te­lēni

Ja govis sit ar alkšņa rīksti — govs urīns un piens kļūst sārts, ar asinīm

Ja govij pienā asinis — jāizslauc caur jaunavas gre­dzenu, un tas pāries

Ja govi skubina ar mizotu rīksti — tās norauj pienu, novājē, saslimst, kļūst negantas, tām noiet vilna, pienam maz krējuma

Ja govi per ar rīksti, kam zari rauti atpakaļ, — tai pupi sprēgā

Ja piens ielīst ugunī — vajag uzmest sāli, citādi go­vīm pupi sprēgās

Ja slaucenē nes zirņus — govīm uz pupiem metas kār­pas

Ja līdz Vītus dienai zāli nevis ar roku plūc, bet ar iz­kapti pļauj — govīm metas slimības

Ja lops stipru saēdas un saslimst ar strēlēm jeb piepū­šas — jāizrauj ar saknēm mazs alksnītis un ar to jāper pa ciskām un jātrenkā tikmēr, kamēr paliek vesels

Ja niknu vērsi ganāmpulkā vajag padarīt rāmu, tam desmit reizes jāuzsit ar sagrieztu dvieli

Ja govīm dod zirņus — tās nepieņem bulli Ja lopus lecina ziemeļu vēja laikā — nekas labi ne­izdodas

Ja Ziemsvētku naktī putina — būs slikti ar jaunlo­piem,

Ja Ziemsvētku rītā pirmais nācējs ir sieviete — govīm vairāk skries telītes; ja vīrietis — vairāk būs vērsīšu

Ja Ziemsvētku naktī govs guļ uz labajiem sāniem — tai būs gotiņa; ja uz kreisajiem sāniem — būs vērsītis

Ja vērsītis dzimis vecā mēnesī — tas vaislošanai ne­der

Ja telīte piedzimst siltā vasaras vējā — no tās iznāks laba piena govs

Ja stārķi pirmoreiz redz uz kūts jumta sēdam vai ap kūts jumtu lidojam — labi augs pavasarī dzimušie lopiņi.

Kad dzērves laižas — var aitas ganos dzīt

Ja rudenī negribas vairs lopus ganīt — vajag saņemt baltu aunu aiz ragiem un trīsreiz apvest ap bērzu, tad otrā dienā būs sniegs klāt