Laikazīmes

OSKARS GERTS, ARTURS MAURIŅŠ

LAIKAZĪMES

Ieskats tautas vērojumos un ticējumos

RĪGA

«LIESMA»

1986

STĀSTI PAR DABU

Recenzenti:

filoloģijas zinātņu kandidāte Maija Ligere

LPSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks Arvīds Pastors

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks Jānis Peters

veterinārijas zinātņu kandidāts Leo Vaiders

Mākslinieks Jāzeps Pigoznis

Izdevniecība «Liesma», 1986

Aleksandrs Puškins

LAIKAZĪMES

Draugs, pūlies vērā likt, ko laikazīmes rāda!

Tā gans vai arājs īsts, kam gaitu daudz un gāda,

Kad, saulei rietot, sāk tie blāzmu novērot,

Kāds laiks ir paredzams, jau skaidri pateikt prot:

Vai auglīgs lietus līs, kas druvas spirgtas dara,

Vai salnām agrajām būs dārzus postīt vara.

Ja rāmā vakarā kāds krastam tuvāk iet,

Kur gulbji mazgājas, un sāk tie projām skriet

Vai saule mākoņos ja pēkšņi paslēpj vaigu,

Tad zini: negaiss nest var drīz jau brīdi baigu

Un logos krusu bērt, — un čaklais laucinieks,

Kam pirmo spaili pļaut jau būtu bijis prieks,

Nu, vētru gaidīdams, vairs nedomā par sienu,

Bet laiskā snaudā grimst un gu] vai visu dienu.

Atdzejojis Kārlis Ķrūza

Imants Ziedonis

«Kad gulbji aizlaižas, tad trešā dienā snigs»

(Tautas ticējums)

Drīz upēm skaidru ledu acis liks.

Kad gulbji aizlaižas, tad trešā dienā snigs.

Bet grūtākās mums būs šīs dienas trīs

bez gulbjiem un bez sniega debesīs.

MŪŽĪGI JAUNAS VECĀS PATIESĪBAS

Kas tagad vairs pateiks, kurā brīdī «Dabas un vēstures kalendāra» redakcijas kolēģijā nobrieda doma publicēt tautas ticējumus laika paredzēšanai. Pēc tam līdzīgi iero­sinājumi sāka nākt arī .no lasītājiem. Un saistošākais šķita tas, ka sabiedrības augošo interesi par senajām tau­tas gudrībām bija izraisījusi tieši pašas meteoroloģijas straujā attīstība. Katrs taču uzmanīgi noklausās laika prognozi pa radio, bet ne vienmēr tai pilnīgi notic un grib vēl papildu informāciju, jo gaidāmie laika apstākļi jāzina ne tikai, lai izvēlētos, ko ģērbt, izejot no mājas. Vai mazums stundu nosēdēts lidostā, gaidot, kad atsāksies lido­jumi. Kad vētrainā jūrā līdz desmit metru augsti viļņi mētā kuģi, daudzi tā pasažieri labprāt gribētu būt krastā, atlikt ceļojumu līdz mierīgākam laikam. Un cik neapskau­žami jūtamies tālsatiksmes vilcienā, kurš lēnām kustas pa aizputināto ceļu… Taču vēl smagāk no nelabvēlīgiem laika apstākļiem cieš zemes kopēji. Pārmērīgā sausumā labība nokalst jau pirms graudu izveidošanās. Lietavas ražu sapūdē vai traucē novākšanu. Plūdi un viesuļvētras noposta veselus ciematus. Pēc starptautiskās organizāci­jas — Liverpūles apdrošināšanas aģentu asociācijas da­tiem, vētrainajā 1964. gadā Atlantijas okeānā un Klusajā okeānā, Vidusjūrā un Ziemeļjūrā bojā gājuši vairāk nekā divi simti kuģu un vairāki tūkstoši cilvēku. Laika apstākļi ietekmē mūsu dzīvi, visas tautsaimniecības nozares.

Sistemātiski meteoroloģiskie novērojumi pasaulē tiek veikti jau vairāk nekā trīs gadsimtus, taču sevišķi strauji šī zinātne attīstās pēdējās trīs četrās, desmitgadēs. Ievē­rojami paplašinājies laika novērojumu tīkls. Meteorolo­ģisko staciju skaits uz zemes vien sniedzas pāri piecpa­dsmit tūkstošiem. Meteorologu rīcībā ir moderna apa­ratūra, elektroniskie skaitļotāji. Jūras vago speciālie hidrometeoroloģiskā dienesta kuģi, atmosfēras augstāko slāņu pētīšanai izmanto raķetes, mākslīgos Zemes pava­doņus un kosmiskās stacijas, tāpēc laika prognozes neno­liedzami kļuvušas precīzākas.

Tomēr pēdējā laikā sabiedrības interese par «tautas me­teoroloģiju», par senajiem vērojumiem un ticējumiem krasi pieaugusi. Sai parādībai ir vairāki cēloņi. Zinātniskā me­teoroloģija ir ievērojami progresējusi īslaicīgo (1— 3 dienu) prognožu jomā. Tomēr gadās ari neveiksmes, kuras parasti ievērojam, jo pareizās prognozes pieņemam kā pašu par sevi saprotamu meteorologu sniegumu. Zvied­rijas mākslas akadēmija 1975. gadā gadskārtējo prēmiju dzejā un fantastikā piešķīra Stokholmas meteoroloģisko prognožu institūtam. Žūrijas komisija savu lēmumu pa­matoja ar to, ka Zviedrijas meteorologu prognozes šajā gadā izcēlušās ar sevišķi dzejisku fantāziju. Pēc trim ga­diem zviedru meteorologi atkal «izcēlās». 1978. gada 25. janvāra laikraksti ziņoja, ka Viduszviedriju un Dien- vidzviedriju pēkšņi piemeklējusi stihiska nelaime — vienā diennaktī sasnidzis tik daudz sniega, ka paralizēta satik­sme ne tikai starp apdzīvotajām vietām, bet arī pilsētās. Sevišķi smagi cietusi Norčēpinga (apmēram 160 kilomet­rus uz dienvidiem no Stokholmas). Un tieši šajā pilsētā ai rodas Zviedrijas meteodienests, kura darbinieki katru vakaru televīzijā sniedz gaidāmā laika prognozi. Vakarā pirms katastrofālās snieggāzes meteodienesta pārstāvis solījis zviedriem saulainu laiku, bez nokrišņiem.,,

Bet atsevišķas kļūmes dēļ jau nevaram atteikties no me­teorologu prognozēm vispār. «Varu iedomāties,» šajā sa­karībā sacīja pazīstamais hidrometeorologs Arvīds Pas- tors, «kas - notiktu, ja Zviedrijas laika dienests kādu dienu pārtrauktu sastādīt prognozes: kādas tad telegrammas tas saņemtu no tirdzniecības un zvejas flotes, diezin vai gaisā paceltos satiksmes lidmašīnas, būtu paralizēta daudzu tau­tas saimniecības nozaru darbība …»

Padomju zinātnieki B. Multanovskis, G. Vangenheims, H. Pogosjans u. c. izstrādājuši ilgtermiņa laika progno­zēšanas metodes. Taču, kā raksta meteorologs V. Samoi- ļenko, atmosfēras procesus ietekmē ļoti daudz dažādu fizi­kālo un ģeogrāfisko faktoru, kuru kombināciju skaits jau tuvāko 10—15 diennakšu periodā kļūst fantastisks. Pat visātrākie elektroniskie skaitļotāji nespēj savlaikus izana­lizēt faktoru iespējamo kombināciju milzīgo daudzumu. Vislielākās grūtības sagādā faktoru mijiedarbības efekta paredzēšana.

Jo vairāk zinām, jo plašāks neatrisināto problēmu loks atklājas, jo neatlaidīgāk meklējam jaunas pieejas, jaunu skatījumu uz it kā sen zināmām parādībām. Tā arī mēs izpratām lasītāju interesi par tautas ticējumiem laika pa­redzēšanai. Tikai vārds «ticējumi» attiecībā uz šo tautas garamantas veidu šķita nepiemērots. Mūsuprāt, piemēro­tāks ir dzejnieka Kārļa Krūzas lietotais apzīmējums — lai­kazīmes. Daudz laikazīmju atradām P. Smita «Latviešu tautas ticējumos» un citos izdevumos un ne mazumu at­sūtīja «Dabas un vēstures kalendāra» lasītāji. Izrādījās, ka laikazīmju klāsts gan mūsu, gan citās tautās ir pār­steidzoši liels. Tas liecina, ka mūsu senčiem bijusi var­būtiska izpratne par dabas procesiem un parādībām. Pa­tiesi — ja iedomāsimies, ka ikvienam cēlonim var būt tikai vienas noteiktas sekas, tad jebkuras laika parādības pare­dzēšanai pietiktu ar vienu pazīmi, vienu laikazīmi. Tomēr tā nav. Par katru parādību tauta uzkrājusi daudzas pazī­mes, kas lietotas kompleksi. Atcerēsimies, kā Viktora Igo romānā «Jūras ļaudis» vecais jūrnieks Zerfrē brīdina kap­teini Klibēnu: «Ja es būtu jūsu vietā, es gan nebrauktu. Kapteini Klibēn,. suņu āda smird pēc slapjas vilnas. Jūras putni jau divas naktis lido ap bākas uguni. Slikta zīme. Mans barometrs dzen jokus. Mēs esam mēness astotajā daļā; tā ir mitruma augstākā pakāpe. Es nupat redzēju, ka zilgalvīte sakļāva lapas un āboliņš laukā iztaisnoja stiebrus. Sliekas lien ārā, mušas kož, bites izvairās lidot, zvirbuļi it kā apspriežas savā starpā. Zvanu skaņas dzird tālu. Šovakar dzirdēju Senlinēras baznīcas zvanīšanu. Turklāt saule norietēja netīri. Rīt būs stipra migla. Es jums neieteiktu braukt. Manuprāt, migla ir bīstamāka nekā vētra …» Kā uzzinām no turpmākajām romāna lappusēm, vecā jūrasvilka paredzējums piepildās nākamās dienas pēcpusdienā.