Laikazīmes

Ja skala ogle liecas un nelūst — būs mīksts laiks; ja lūst pa gabaliņam — būs auksts laiks

Ja skals degot dūmo — būs liels vējš Ja sveču liesmas mierīgā laikā ļoti kustas — būs lietus un vējš

Ja sveces neparasti sprakšķ, ļoti kūst un ļoti tek — līs lietus

Ja svece deg vienādi, bez sprakšķa — būs jauks laiks

Ja sūrs pīpis — būs lietus Ja pīpe čurkst — būs lietus; ja švirkst — būs labs, saulains laiks

Ja pīpējot dūmi iet uz krāsni — būs auksts

Ja uz pārtikas produktiem nosēžas miklums un, pie­mēram, žāvēta gaļa vai citas lietas bēniņos vai pagrabā «raud», pil — otrā dienā būs lietus vai atkusnis

Ja milti, sāls vai cukurs kļūst mitri — būs lietus

Ja sviests kļūst mīksts, būs lietus

Ja tabaka kļūst valga — būs lietus

Ja sausā laikā ziepes kļūst slapjas — būs lietus

Ja mūri nosarmo — būs mīksts laiks Ja mūri noraso — būs lietus

Ja mūris apsvīst — būs atkusnis

Ja akmeņi un klons svīst — būs lietus

Ja logu rāmji un palodzes svīst — kļūs siltāks un slap­jāks

Ja priekšnama durvis apsarmo — gaidāma laika maiņa

Ja durvis čīkst — būs sals Ja rati čīkst — būs lietus

Ja sniegs čīkst zem ragavu sliecēm — būs aukstums

Ja sniegs zem kājām gurkst — tas drīz nokūst

Ja koka zāģējums apsarmo — būs mīksts laiks

Ja ādas zirglietas kļūst mīkstas un lokanas — būs slapjš laiks

Ja, izkapti strīķējot, roka kļūst melna — būs lietus

Ja dakšojot bieži jāsaspļauj rokās — drīz līs

Ja vasarā žogs sausi kā sudrabs vizuļo — gaidāms pēr­kons.

Laika apstākļu paredzēšanai mūsu senči izmantojuši novērojumus ne tikai par debess un atmosfēras parādībām. Bieži laikazīmes pamatojas uz pazīmēm, kas raksturo ūde­ņus un zemi.

Ja ūdeņi upē, dīķī vai ezerā kļūst duļķaini un met burbuļus — būs pērkona negaiss

Ja ūdens upē kļuvis siltāks — līs

Ja ūdens upē kļūst tumšs — būs vējš

Ja upēs ūdens strauji krīt — būs lietus

Ja upe un strauts tek burbuļodams -r- būs lietus

Ja ziemas sākumā strautos zem ūdens apsalst akmeņi — būs nepastāvīga ziema

Ja no jumta notecējušais lietus ūdens puto — lietus drīz pāries

Ja palu ūdeņi noskrien skaidrās naktīs —» būs labs ra­žas laiks

Ja sniegs ātri kūst un sniega ūdeņi strautos čakli tek — būs slapja vasara

Ja ūdenskritums skaņi krāc — nākamajā dienā būs kar­stums

Ja slūžas smagi šņāc — būs lietus

Ja ūdeņi krācēs puto — drīzumā būs lietus

Ja stāvošs ūdens sāk smirdēt — būs lietus

Ja stāvoši ūdeņi pārklājas ar gļotām — būs lietus

Ja mārki sazied, pārvelkas ar zaļumu — drīzumā būs lietus

Ja virs mārkiem ceļas migla — būs pērkona lietus

Ja peļķēs dubļi ātri nožūst — būs lietus

Ja ezers vakarā strīpains, ar tumšākām un gaišākām joslām — gaidāms lietus

Ja ezerā tumši, riņķveidīgi vilnīši — gaidāmas saulai­nas dienas

Ja ezera krastā izzūd brīzes — gaidāms nelaiks

Ja pie ezera, dīķa skan dunoņa — būs pērkons

Ja ezeros, diķos un citās ūdenskrātuvēs līmenis krīt —gaidāms lietus

Ja jūras viļņi nāk malā un sprakšķ — gaidāms pērkons ar lietu

Ja mierīgā laikā jūra šņāc — būs tomēr vējš

Ja ledus plaisa — būs atkusnis

Ja sala laikā ūdens iznāk uz ledus — būs liels siltums

Ja upe sāk ledu lauzt jaunā mēnesī — tas ilgi turas krastos

Ja purvājos parādās maldugunis — būs pērkona ne­gaiss

Ja salijusi zeme ātri kļūst sausa — būs salna

Ja aparta zeme ātri žūst — būs lietus

Ja kalni kūp — būs lietus

Ja kalnu gali ir skaidri — būs skaidrs laiks

Ja pēc lietus kūp avoti — līs vēl gan šajā, gan nāka­majā dienā

Ja no avotainām vietām ceļas migla — ilgu laiku būs lietus

Ja avoti izsīkst — būs lietus

Ja akas ūdens duļķojas vai met burbuļus — būs lietus

Ja akā ūdens kļūst silts — būs lietus

Ja akā strauji nāk ūdens — būs auksts laiks

Ne vienmēr katras laikazīmes pazīme skaidri un vien­nozīmīgi izpaužas dabā. Dažkārt tās pat liecina cita citai pretī. Tāpēc laikazīmes jālieto kompleksi — vairākas reizē un tā, lai. tās atspoguļo dažādas laika parādības. Piemē­ram, barometrs rāda gaisa spiediena palielināšanos. Vējš vairākas dienas nemaina virzienu. Mākoņi uz vakarpusi izzūd, blāzmas zeltainas. Gaisa temperatūra perioda sā­kumā pazeminās, līdz iestājas izteiktas diennakts svārstī­bas ar vēsām naktīm un siltām dienām. Vairākas laika­zīmes norāda uz gaisa mitruma samazināšanos. Visas šīs pazīmes liecina par anticiklona iestāšanos ar samērā ilg­stošu sausu un saulainu laiku. Ja tāds anticiklons pava­sarī un sevišķi rudenī saistīts ar auksta gaisa masām, sagaidāmas salnas.

Laika apstākļu drošākai paredzēšanai ieteicams likt lietā arī tādas laikazīmes, kuras pamatojas uz novēroju­miem par dzīvnieku un augu uzvedību. Rezultāti ir vēl drošāki, ja liek kopā vairākus pieredzējušus prātus, kā to

dara zvejnieks Ruodijs, gans Kuonijs un mednieks Vernijs Fridriha Sillera drāmā «Vilhelms Tells»,

Ruodijs

Jau Mituakmens uzvāž cepuri

Un auksti pūš no Veterloha aizas;

Būs auka klāt, man šķiet, pirms manīsim.

Kuonijs

Nāk lietus, laiviniek, — manas aitas ēd

Ar skubu zāli, Krancis zemi kaš.

Vernijs

Jā, zivis mirgas met, un ūdens putni

Nirst viļņos, Drīz negaiss sagaidāms. [1]

SKRIENOŠIE «BAROMETRI»

Melnās jūras piekrastē ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet ari acīgākie atpūtnieki ievērojuši: ja pat saulainā laikā neredz medūzu — būs vētra. Medūzas no piekrastes ūde­ņiem pazūd, iekams sācis reaģēt barometrs. Novērojumi par medūzām tā ari paliktu vienīgi tautas ticējums, ja ne­būtu akadēmiķa V. Suleikina atklājuma. Uz kuģa «Taimir» 1932. gadā viņš vadīja okeanogrāfisko ekspedīciju Ziemeļu Ledus okeānā. Kādu dienu meteorologs V. Berezins vērsa akadēmiķa uzmanību uz kādu neparastu parā­dību. Ja ar ūdeņradi pildītu balonzondi tuvina ausij, tajā jūtamas durošas sāpes. Visstiprākās tās kļūst, kad balon- zonde atrodas apmēram vienu centimetru no auss, un iz­zūd desmit centimetru attālumā. Sī parādība ļoti ieintere­sēja akadēmiķi. Pēc atgriešanās Maskavā viņš mēģināja to atkārtot laboratorijā, taču rezultātu nebija. Tikai Kri­mas piekrastē, viļņu pētīšanas stacijā, viņam izdevās iegūt tādu pašu efektu kā okeānā. Pēc vairākiem rūpīgi pārdo­mātiem eksperimentiem V. Suleikins konstatēja, ka šo pa­rādību, kuru viņš nosauca par «jūras balsi», izraisa infra­skaņas. Ar speciāli šim nolūkam konstruētu aparātu viņš izmērīja «jūras balss» frekvenci, un izrādījās, ka tā bija no 8 līdz 13 hercu diapazonā (hercs — svārstību skaits sekundē). Sāda skaņas frekvence ir zem cilvēka dzirda­mības sliekšņa. Kā zināms, mēs dzirdam skaņas viļņus ar frekvenci no 15—20 herciem līdz apmēram 20 kiloherciem. Pieaugot vēja ātrumam un viļņu lielumam, «jūras balss» kļūst intensīvāka un izplatās tālāk. Virzīdamies ar ātrumu apmēram 330 metru sekundē (ap 1200 kilometru stundā), infraskaņas viļņi tālu apsteidz pašu vētru, kura tos ra­dījusi.