Laikazīmes

Ļoti svarīga pazīme daudzās laikazīmēs ir temperatūras maiņa diennakts gaitā. Ja ir nostabilizējies saulains laiks, vērojamas krasi izteiktas atšķirības starp maksimālo tem­peratūru dienas vidū (pareizāk — nedaudz pēcpusdienā) un minimālo temperatūru naktī uz rīta pusi vai agri no rīta. Starpība starp maksimālo un minimālo temperatūru diennakts gaitā samazinās, ja pieaug gaisa mitrums un mākoņu daudzums. Tas liecina par gaidāmiem nokrišņiem Skaidrā laikā vakarā, naktī un no rīta mežā noteikti ir siltāks nekā klajā laukā, jo koku vainagi aizkavē siltuma izstarošanu. Tā kā aukstais gaiss ir smagāks par silto, tad klusā bezvēja laikā tas uzkrājas zemākajās vietās, tā­pēc šādās naktīs paugura virsotnē ir siltāks nekā tā pa­kājē. Par šīm likumsakarībām liecina novērojumi, kas iz­teikti šādās laikazīmēs.

Ja ir salts vakars — būs karsta diena

Ja nakts dzedra — būs skaista diena

Ja naktī kluss un dzestrs — laiks uzlabosies

Ja skaidrā naktī debesis atveras, veidojas blāzma — būs sauss laiks

Ja spēcīgi un strauji nāk vēsums — droši, ka uzlabosies laiks

Ja nakts silta — dienā būs lietus

Ja vasaras rītā apmācies un silts — līs lietus

Ja pēcpusdienā ir pārāk skaidrs un karsts laiks — nā­kamajā dienā būs lietus

Ja vienādi silts dienā un nakti, ielejās un pakalnos, mežā un laukā — gaidāms nejauks laiks

Ja mežā kļūst jūtami siltāks nekā laukā — laiks uzla­bosies

Ja vakarā mežā siltāks nekā laukā — būs skaists, sau­lains laiks

No gaisa mitruma, vēja virziena un temperatūras dažā­dos atmosfēras slāņos atkarīga skaņu izplatīšanās un to raksturs. Arī uz šādām pazīmēm pamatojas daudzas laika­zīmes.

Ja gaiss skanīgs, dzied — tuvākajās dienās būs skaists laiks

Ja vasarā vilciens tālu un skaidri dzirdams būs labs laiks

Ja dzird tālu troksni — būs labs, sauss laiks

Ja telegrāfa vadi džinkst — būs lietus vai sniegs

Ja miglainā rītā, izkapti asinot, švīksti tālu skan — būs labs laiks

Ja ir skaļš laiks — pēc trim dienām būs lietus

Ja pēc lietus pasaule skan — vairs nelīs

Ja gaiss spiedīgs, smacīgs, sutīgs — būs lietus

Ja atbalsi tālu dzird — būs labs laiks

Ja no meža skan skaidra atbalss — būs labs laiks

Ja mežā atbalss neatskan — gaidāms lietus

No gaisa mitruma un temperatūras maiņām atkarīga miglas, rasas vai sarmas veidošanās. Rasa vasarā un sarma rudenī un ziemā parādās uz rīta pusi, kad naktī zemes virsma izstarojusi daudz siltuma. Zemākajam gaisa slānim atdziestot, tanī esošie ūdens tvaiki kondensējas — rodas migla vai sarma. Siltuma izstarošanu naktī sekmē skaidra debess un bezvējš, bet tādi apstākļi Ir saulainā un klusā laikā. Ja rasa dienā ilgi neiztvaiko, tas liecina, ka gaisā daudz mitruma un var sagaidīt lietu. Migla vei­dojas līdzīgos apstākļos gaisa apakšējā slānī. Virs tā gan­drīz vienmēr ir skaidras debesis bez mākoņiem.

Ja vasaras rītā nav rasas — pievakarē līs

ja ir liela rasa — todien nelīs

Ja vakarā pēc saules nav rasas — otrā dienā līs

Ja naktī nav rasas un zemākajās vietās nav miglas — nākamdien līs

Ja vasarā migla no rīta saceļas gaisā — drīz līs; ja nogulstas zemē — būs saulains

Ja ziemas migla laižas uz leju — būs atkusnis

Ja vakarā un naktī zemās vietās sakrājas migla, kas pēc saules lēkta izklīst, — būs jauks laiks

Ja vakarā no upes ceļas migla — būs labs siena laiks

Ja priežu mežos lietus laikā ceļas zilgana migla — būs labs laiks

Ja gaiss ziemā virs meža kļūst zilgans — būs silts laiks

Ja skaidrā vasaras dienā debesīs saredzama it kā migla — būs skaists laiks

Ja ziemā kupla sarma — būs skaidrs un auksts laiks

Ja kokus pārklāj sarma — kļūs siltāks Ja naktī uznāk sarma — dienā nesnieg

Ne mazums laikazīmju, kas vēsta par lietus tuvošanos vai tā pārstāšanu, pamatojas uz paša lietus un dažādām tā blakus parādībām.

Līdzīgas ir laikazīmes, kas paredz sniega segas notu­rību un dažas citas ziemas parādības.

Ja lietus līst bez vēja — līs vēl ilgstoši

Ja lietus nāk ar aukstu vēju — līs visu dienu

Ja pēc īsa lietus saceļas stiprs vējš — līs vēl

Ja lietus laikā vējš griežas pa saulei — tas beigsies; ja pret sauli — līs vēl

Ja pēc lietus ātri noskaidrojas — drīz līs atkal

Ja sāk līt agri rītā — nelīs ilgi; ja pusdienlaikā vai pēcpusdienā — līs ilgi

Ja lietus ielīst no rīta austrumu vējā — līs visu dienu

Ja pēc lietus ir silts un no zemes ceļas garaiņi— drīz atkal līs

Ja pēc lietus no ieplakām ceļas migla — līs vēl

Ja lietus pārstāj, bet no mežiem vēl ceļas balta migla — līs vēl

Ja lietus laikā mākoņi saiet gabalos un peld zemu — lietus mitēsies

Ja līstot visapkārt tumši mākoņi —- vairs ilgi nelīs; ja balti mākoņi — vēl ilgi līs

Ja piektdienā līst — līs arī svētdien Ja bezpērkona lietū uz ūdens metas burbuļi — vēl ilgi līs

Ja pirmais sniegs uzkrīt dienā — tas neturas

Ja pirmais sniegs uzkrīt uz slapjas zemes — tas paliek; ja uz sausas — ātri noiet

Ja rudenī dubļi tik lieli un šķidri, ka zirga pēdas vieta aizmilst ciet, — pirmais uzkritušais sniegs uzreiz veido ragavu ceļu

Ja pirmais sniegs nāks ar puteni — tas nepaliek

Ja zem pirmā sniega uzkritusi krusa — sniegs nesa­glabājas

Ja sniegs paliek uz kokiem — tas paliks arī uz zemes

Ja sniegs sāk snigt pirmdienā — būs liela ziema; ja citās dienās — pretēji

Ja sniegs krīt kā putraimi — tas drīz kusīs

Ja birst smalks sniegs — būs auksts laiks

Ja sniegs uzkrīt vai putenī iegadās tik smalks, ka lien pa visām šķirbām, — būs atkusnis

Ja sniegs vizuļo — būs sals

Ja ziemā birst krusa — būs stiprs atkusnis

Kā zināms no meteoroloģijas, visnepastāvīgākās ir auk­stā gaisa masas, kuras, pārvietodamās virs siltākas vir­smas, apakšējā slānī sasilst. Tas savukārt izraisa vēl spē­cīgāku gaisa masu kustību. Ja mitruma daudz, izveidojas vareni gubu un negaisa mākoņi, kuri nes spēcīgas lietus­gāzes ar vietējo pērkona negaisu. Taču nereti pērkons saistās ar gaisa fronti, ciklonam aizejot. Pērkona dzirda­mība ir atkarīga ne tikai no attāluma līdz atmosfēras elek­trības izlādēšanās (zibens) vietai, bet arī no procesiem atmosfērā, Dažkārt pamalē redz tikai zibens apgaismotos mākoņus (rūsu), bet pērkona grāvienus nedzird. Pērkons un zibeņošana bieži izmantoti laikazīmēs.