Laikazīmes

Arī tautas laikazīmes izšķir dažādus mākoņu veidus, it neviAķi mākoņu kustības intensitāti un virzienus. Piemēra ļicc apskatīsim šādu ticējumu: «Ja mākoņi ātri skrien r. ir debesīm — līs.» Mākoņu ātra kustība norāda uz attie­cīgo atmosfēras slāņu nemierīgo stāvokli, uz būtiskām pārmaiņām tajos. Sausā laikā šādas pārmaiņas var būt uz lietu. Noteicoša nozīme ir augstāko mākoņu pārvieto­šanās virzienam, sevišķi attiecībā pret vēja virzienu zemā­kajos atmosfēras slāņos, kā to norāda jau minētā laika- zīme: ja zemākie mākoņi iet pretī augstākajiem — būs lietus. Sāda mākoņu dažādvirziena kustība zemākajos un augstākajos atmosfēras slāņos norāda uz tās sevišķi ne­mierīgu stāvokli.

Ne mazāk nozīmīga ir mākoņu veidu secība. No meteo­roloģijas zināms, ka par siltās gaisa frontes tuvošanos ziņo mākoņu gaita šādā secībā: spalvu, spalvu-slāņu, aug­stie slāņu, slāņu-lietus un slāņu mākoņi. Novērotājs ierauga spalvu un slāņu mākoņus, kuri peld 7—8 kilo­metru augstumā, pārsimt kilometru attālumā no novēro­šanas vietas. Tā kā siltās gaisa frontes virzīšanās ātrums ir ap 50 kilometru stundā un nokrišņi seko 700—800 kilo­metru aiz mākoņu priekšējās malas, tos var gaidīt apmē­ram pēc diennakts. Ar silto gaisa fronti parasti saistās ciklona sākums. Ciklonu noslēdz aukstā gaisa fronte, ne­reti tās ir vairākas. Par auksto gaisa fronti signalizē tādi paši mākoņu veidi kā par silto fronti, tikai pretējā secībā: slāņu-lietus, tad augstie slāņu un, beidzot, spalvu-slāņu mākoņi.

Ļoti daudzās laikazīmēs izmantotas tādas pazīmes kā debess nokrāsa, rīta un vakara blāzma. Tas arī saprotams, jo debess nokrāsa atkarīga no atmosfēras daļiņu lieluma. Jo sīkākas daļiņas, jo atstarotā (izkliedētā) gaisma tuvāk spektra zilajai un violetajai malai. Sarkana nokrāsa lie­cina par gaisa mitruma palielināšanos. Kad ūdens tvaiki pāriet pilienos, debesis iegūst «pienainu» nokrāsu, jo ļoti lielas daļiņas sāk atstarot visus gaismas starus, tikai sa­mazinādamas tās intensitāti. Ja izdotos izfiltrēt atmosfēru caur supersmalku filtru, tad debess būtu violeta. Pēc lie­tus, «izmazgāta» no putekļiem, debess ir zila. Vakaros un rītos, kad saule atrodas tuvu apvārsnim, tās stariem jā­laužas cauri zemākajiem atmosfēras slāņiem, kuros daudz dažāda lieluma ūdens un putekļu daļiņu. Tāpēc blāzmai bieži vien ir spilgti sarkana, zeltaina vai citāda nokrāsa. Tātad pēc debess un mākoņu nokrāsas var objektīvi spriest par atmosfēras sastāvu, par gaisa mitruma palielināšanos vai samazināšanos un līdz ar to arī par gaidāmajām laika maiņām.

Zinātniski vienkārši izskaidrojama šāda laikazīme: « Ja vakarā sārtas debesis — būs sauss laiks.»Ņemot vērā iztvaikošanu dienā, vakarā varam sagaidīt miglas un mā­koņu veidošanos. Taču debess sārtā nokrāsa liecina, ka ūdens pilieni gaisā neveidojas, jo tad debess būtu bālgana. Tātad, siltajam virszemes gaisam paceļoties un atdzies­tot, ūdens pilieni nerodas, jo gaiss ir pārāk sauss. Rīt lie­tus noteikti nav gaidāms. Turpretim no rīta tādai pašai debess nokrāsai jau ir cita nozīme. No rīta pēc spēcīgas atdzišanas naktī gaisā esošajiem ūdens tvaikiem jākon­densējas miglā. Taču debess sarkanā nokrāsa liecina, ka šāda kondensācija nav notikusi. Acīmredzot siltuma izsta­rošanu no zemes virsmas traucējis «ekrāns» — ar mit­rumu bagātie augstākie atmosfēras slāņi. Sāda mitruma bagātība atmosfērā liecina par gaidāmajiem nokrišņiem.

Ja agri no rīta debesis pelēkas — būs labs laiks; ja sārtas — būs lietus

Ja, saulei lecot, debesmalā redzams gaišs mākonis — būs jauks, skaidrs laiks

Ja, saulei rietot, mākoņi sarkst — būs lietus

Ja debesis ir tīri zilā krāsā — būs labs laiks

Ja mākoņi sarkani — būs zibens

Ja nāk sarkani un brūni mākoņi — būs neliels pērkona negaiss

Ja debeši ir brāzmaini sarkani — būs krusa

Ja zemu peld svina pelēki vai ugunssarkani mākoņi — būs vējš

Ja no rīta debesis ir spilgti sarkanas — būs vējš un lietus

Ja rītausma ir gaiši sārta vai zeltaina — būs labs laiks

Ja austrumi rītā iztvīkst — dienā līs

Ja vakara blāzma stipri sarkana un saule noiet se­višķi spilgta — būs stiprs vējš

Ja vējainā laikā, saulei rietot, mākoņi krāsojas sar­kani — nākamajā dienā vējš nerimsies

Ja vakarā debesīs ir sarkanas svītras — otrā dienā būs stiprs vējš

Ja rudenī rieta pamale kļūst sarkana — būs auksts, salna

Ja, saulei rietot, vakarpuse zaļa «— būs aukstums

Ja vakarā debesis noskaidrojas un vējš pārstāj — būs salna

Ja vakarā dzidras debesis un auksta rasa — būs salna

Ja pie vakara kādā vietā debess noskaidrojas — nāka­majā dienā no tās puses nāks vējš

No atmosfēras stāvokļa atkarīga saules un mēness no­krāsa, tāpat arī daudzas ar debess spīdekļiem saistītas parādības — stabi, riņķi, «dārzs», «ragi» u. c. Laikazīmes strikti izšķir saules izskatu, tai lecot, dienā un norietot. Tāpēc izdalīsim tās atsevišķi.

Ja, saulei lecot, ap to lido sarkani mākoņi — līs

Ja saule uzlec skaisti, bet iebrien mākoņos — līs; ja saule uzlec mākoņos, bet izbrien no tiem — būs skaista diena

Ja saule lec uz mākoņainām debesīm — līs; ja uz gaišām — būs labs laiks

Ja, saulei lecot, staru vidū ir tumši mākoņi — būs lietus

Ja, saulei lecot, pretējā debespusē ir lietus tūce — tajā pašā dienā līs

Ja pēc saules uzlekšanas pilnīgi skaidrās debesīs rie­tumos ilgi redzama sudrabota blāzma — saglabāsies labs laiks

Ja pēc saules lēkta stari paceļas kuplos kūļos — būs lietus

Ja saulei lecot ir gari stari — līs

Ja, saulei lecot, rīta puse sarkana, tajā lieli stari, tai virsū sarkans stabs — būs slikts laiks

Ja saulei uzlecot nav spožu staru — būs labs laiks

Ja saulei pēc lēkta virsū redzams stabs — būs lietus

Ja saule uzlec sarkana — būs vētra

Ja saule lecot ir sārta un vēlāk top melna — būs lietus

Ja saule uzlec dzeltenā, bālā vai zaļganā miglā — būs nokrišņi

Ja saule lec, kad dzeltens gaiss, — pēcpusdienā būs pērkons

Ja pirms saules pamale dzeltena — būs vētra; ja sarkana — būs jauks laiks

Ja saulei lecot apkārt Ir bāls riņķis — gaidāma liela vētra un lietus

Ja pēc saules cejas vējš — drīz līs

Ja saulei dienā lieli stari — būs aukstums, puteņi

Ja saulei stari redzami uz leju — būs lietus; ja uz augšu — būs sauss laiks

Ja no saules, tai lecot vai rietot, nāk gari stari — būs lietus

Ja saule dedzina un spiestin spiež — būs pērkona ne­gaiss

Ja vakarā saule spīd spoži — būs jauks laiks; ja bāli — būs pērkona negaiss