Laikazīmes

Ja ir pērkons — pēc tā būs jauks laiks

Ja pērkons rūc bez pārtraukuma — būs krusa

Ja pērkona grāvieni ir ilgi un dārdoši — būs slikts laiks

Ja pērkons rūc ilgi un mīksti — būs negaiss; ja īsi un aprauti — saglabāsies skaidrs laiks

Ja pērkons neskanīgs, dobjš — būs kluss lietus; ja spalgs — būs lietusgāze

Ja pērkona negaiss aiziet uz ziemeļiem — pēc trim die­nām tas nāks atpakaļ

Ja pērkons rūc pavasarī — vairs nebūs salnu

Ja vasarā bieži dārd pērkons — labi aug apīņi

Ja ziemā grand pērkons — būs spēcīgi vēji

Ja vakarā zibens zibina bez pērkona — būs bagāta sēņošana

Ja zibsnī bez pērkona — labi labība briest

Ja zibeņo ziemeļos — nāks lietus

Ja naktī ziemeļos stipra rūsa — būs lietusgāze

Ja rūsa zibina — sēnes aug

Ja vakarā rūsa zibeņo — rīt būs skaista diena

Ja naktī ziemeļos stipra rūsa — būs vējš

Laikazīmēs bieži minēta varavīksne. Tā novērojama uz lietus joslas fona, ja saule atrodas novērotājam aiz mu­guras un apspīd krītošos pilienus. Lūstot lietus pilienos un iekšēji atstarojoties, saules stari sadalās spektra krāsās. Varavīksnes augšējā mala ir sarkana, bet apakšējā — vio­leta. Nereti redzamas reizē divas varavīksnes — viena virs otras. Virsējai varavīksnei krāsu joslas parasti vai­rāk izplūdušas un platākas nekā apakšējai (galvenajai) un krāsu secība pretēja. Dažkārt krāsu joslas daļēji sa­plūst arī galvenajai: ja lietus pilieni sevišķi lieli, varavīk­snē no septiņām spektra krāsām redzamas tikai trīs — sarkanā, zaļā un violetā, un tad tā izskatās šaura un spil­gta. Lietus pilieniem samazinoties, varavīksne kļūst bā­lāka un platāka. Laikazīmēs ir svarīgi, vai varavīksne pa­rādās pret rītiem vai pret vakariem. Tas atkarīgs no vie­tējā lietus reizē ar sauli. Vietējo lietu izraisa augšupejo­šās gaisa plūsmas. Jo mitrāks gaiss, jo vājākas gaisa plūsmas vajadzīgas, lai izraisītu lietu. Tāds atmosfēras stāvoklis ir no rīta, kad varavīksne redzama pret vaka­riem. Turpretim dienas otrajā pusē, kad gaiss vairāk sa­silis, lietavu izraisīšanai nepieciešamas daudz spēcīgākas augšupejošās plūsmas. Tāpēc varavīksne pret rītiem lie­cina, ka lietus no novērotāja attālinās. .Par lietus attāli­nāšanos liecina arī varavīksnes izmēri: jo tuvāk apvār­snim lietus «sega», kurai spīd cauri saules stari, jo aug­stāka varavīksne.

Ja parādās varavīksne — būs liels lietus

Ja varavīksne redzama pret rītiem — būs labs laiks; ja pret vakariem — būs neliels lietus

Ja varavīksne parādās lietus laikā — līs vēl

Ja varavīksne parādās pēc lietus — vairs nelīs

Ja pēc lietus varavīksne parādās augstāk par sauli — būs sauss laiks

Ja pēc lietus varavīksne ātri pazūd — strauji uzlabo­sies laiks

Ja redz baltu varavīksni — pastāvēs jauks laiks

Jo vairāk varavīksnē zaļās krāsas — jo vairāk līs

Ja varavīksne ir zema un tajā daudz zilās krāsas — būs slikts laiks

Ja zema un slīpa varavīksne — būs lietus

Ja augsta un apaļa varavīksne — būs skaidrs laiks

Ja ir pilna loka varavīksne — vēl būs lietus; ja tikai varavīksnes gali — būs sauss laiks

Ja varavīksne veidojas no rītiem uz vakariem — būs sauss;

ja no vakariem uz rītiem — būs lietus

Ja varavīksne loku met no ziemeļiem uz dienvidiem — būs lietus

Laikazīmēs izmantoti novērojumi par salnām, atkuš­ņiem un puteņiem.

Ja uznāk rudens salna — nākamajās divās dienās būs lietus

Ja naktī salna krīt kā sāls *— būs skaidrs laiks

Ja pavasaros ir nakts salnas — gaidāms lietus

Ja pēc atkušņa zaros piesalst pilītes — būs vēl atkusnis; ja zari paliek tīri — vairs nekusīs

Ja ceļas vējš un putenis — bus atkusnis

Ja sākas putenis un nāk vēl sniegs — būs atkusnis;

ja sākas putenis, bet nesnieg — aukstums nemainīsies

Atmosfēras procesu un dažādu tās faktoru (gaisa mit­ruma un spiediena, temperatūras u. c.) maiņas noteikti ietekmē cilvēka sadzīves apstākļus. Gaisa mitrumam pie­augot un spiedienam samazinoties, pasliktinās krāsns velkme — dūmi nāk istabā. Mitrākā gaisā ari malkā vairāk ūdens — tā krāsnī sprēgā. Saulainam laikam tuvojoties, palielinās gaisa spiediens un līdz ar to arī skābekļa dau­dzums, kas nepieciešams degšanai. Tāpēc sodrēju degšana, ogļu spoža kvēlošana u. tml. signalizē par saulainu laiku. Par gaisa mitruma palielināšanos liecina žāvēta speķa «raudašana», mūru rasošana, atmiekšķējušās zirglietas, āra atejas smirdēšana, ratu čīkstēšana utt. Visai plašs šādu novērojumu klāsts izmantots laikazīmēs.

Ja, uguni kurinot, dūmi lien pa krāsns muti laukā — būs lietus

Ja dūmi nāk istabā — būs pērkons

Ja dūmi negrib no mājas iet laukā — būs lietus

Ja dūmi no skursteņa liecas pret zemi — būs vējš

Ja dūmi no skursteņa nāk biezi — būs lietus

Ja dūmi no skursteņa stāvus kāpj gaisā — būs sauss, auksts laiks; ja iet uz leju — būs nokrišņi

Ja pat nelaikā dūmi iet stāvus gaisā — laiks uzlabosies

Ja krāsnī spēcīga vilkme — būs sals

Ja skurstenis gaudo vai svilpj — būs slikts laiks

Ja skurstenī gaudo vējš — būs atkusnis

Ja uguns rūc — būs lietus un vējš

Ja uguns deg ar bālu liesmu — būs lietus

Ja uguns deg ar zilu liesmu — būs auksts laiks

Ja, malku cērtot, lec šķēpeles — būs salts laiks

Ja malka krāsnī sprēgā — mainīsies laiks

Ja malka nedeg — būs slikts laiks

Ja trumulis čīkst — būs auksts laiks

Ja trumulis sīc — būs atkusnis

Ja sodrēji pie katla deg — būs sals

Ja skurstenī vai pie grāpja dibena aizdegas kvēpi — būs aukstums

Ja pannas dibens dzirksteļo — būs auksts laiks

Ja kvēpi pļe poda kvēlo — gaidāms vējš

Ja krāsns ogles uzreiz neapplēn un ilgi spoži kvēlo — būs jauks laiks

Ja ogles ilgi kvēlo — būs vējš

Ja ogles krāsnī maisot skan — pieturēsies sals

Ja ogle izkrītot skan — būs auksts laiks

Ja skala ogle neizplēn, bet apdziest un turas klāt — ilgi pieturēsies aukstums

Ja skals atstāj garu ogli — būs mitrs laiks vai atkusnis

Ja skala ogle liecas uz leju — būs mīksts laiks; ja uz augšu — būs auksts laiks