Laikazīmes

Laikazīmes izteiktas lakoniskā formā: «Ja ir tas — būs tā», taču šis formulējums jāsaprot kā varbūtiska norāde: «Ja ir tas — visticamāk, ka būs tā.»

Tautas laikazīmes nav izmantojamas primitīvi vienpu­sīgi un pārsteidzīgi. Te nepieciešama rūpīga iedziļināša­nās, ilgstošajos novērojumos gūtā dabas izjūta.

TAUTAS METEOROLOĢISKĀS GUDRĪBAS

Daudzas laikazīmes viegli izskaidrojamas, pamatojoties uz zinātniskās meteoroloģijas atziņām, piemēram, ticē­jums par vēju: «Ja vējš griežas pret sauli — būs lie­tus, ja pa saulei — būs labs laiks.» Pirmajā gadījumā veidojas ciklons, kas atnes lietu, bet otrajā — anticiklons. Kā zināms no meteoroloģijas, ciklons saistīts ar gaisa zema spiediena apgabalu, kur vēji pūš uz centru. Zemes griešanās ietekmē gaisa plūsmas ziemeļu puslodē novirzās pa labi. Tāpēc «vējš griežas pret sauli» (respektīvi, pretēji pulksteņa rādītāju kustības virzienam). Turpretim anticiklona apgabalā gaisa spiediens ir relatīvi augsts un tā­pēc vēji pūš no centra uz perifēriju — «griežas pa saulei».

Tādējādi ar zināšanām, kas izklāstītas A. Zirnīša «Me­teoroloģijā» (izdota 1968. gadā), pilnīgi pietiek, lai iz­skaidrotu daudzas laikazīmes, arī tās, kas attiecas uz vēju.

Ja ilgi ir mierīgs laiks un tad sāk pūst vējš — būs lietus

Ja vētra iesākas dienā — tā ir stiprāka par vētru, kas iesākas naktī

Ja lietus nāk ar aukstu vēju — līs visu dienu

Ja pēc maza lietus saceļas stiprs vējš — būs slikts laiks

Ja ir viesulis — trešajā dienā būs lietus

Ja ziemā pūš liels ziemeļu vējš — nākamajā dienā līs

Ja pēkšņi liels vējš apstājas — būs lietus

Ja vakarā vējš nostājas — būs salna; ja vējš pieņemas — salnas nebūs

Ja, saulei noejot, ceļas vējš — būs slikts laiks

Ja vējš ceļas pēc saules — pirms saules tas stājas

Ja vējš pēc saules lēkta pieņemas spēkā, stipri pūš dienā un vakarā pierimst — otrā dienā būs labs laiks

Ja kalnos dienā vējš pūš no ielejas uz kalniem, bet naktī no kalniem uz ieleju —- saglabāsies labs laiks

Ja jūras vai liela ezera krastā dienā vējš pūš no ūdens uz sauszemi, bet naktī no sauszemes uz ūdeni — saglabāsies labs laiks

Ja pūš mitrs vējš — būs lietus

Ja pūš mitrs vējš — snigs

Ja stipri vēji nepūš taisni, bet dauzās gar pak­šiem — drīz būs siltuma un aukstuma maiņa

Ja vējš lauž rudzus — pēc trim dienām būs krusa un stiprs lietus

Ja vējš smiltis putina — būs lietus Ja viesulis sagriež smiltis, lapas vai putekļus — būs lietus

Ja vējš svilpj — būs lietus Ja vējš ļoti smagi pūš — būs lietus

Ja vējš gaudo — būs liels lietus Ja vējš gaudo ziemā — būs mīksts laiks

Ja, saulei lecot, vakaru pusē ir mākoņi — tajā dienā līs

Ja karstā laikā drīz pēc saules lēkta parādās augsti, roboli mākoņi, kas aug uz augšu, pēc tam mākoņu virsotne izplūst, kļūst līdzīga laktai un no tās apakšas uz visām pusēm izklīst sīki spalvu mākoņi — būs pērkona lietus

Ja no rīta gubu mākoņi sāk izklīst un debesis virs tiem pārvelkas ar blāvu augsto mākoņu plīvuru — būs stipras lietusgāzes

Ja nāk melni un balti mākoņi — būs stiprs pērkona ne­gaiss

Ja mākoņi ātri skrien gar debesīm — līs

Ja mākoņi peld saulei pretī — otrā dienā līs

Ja zemākie mākoņi iet pretī augstākajiem — būs lietus

Ja visi mākoņi iet vienā virzienā — būs jauks laiks

Ja ziemu mākoņi zemu peld — būs sals

Ja mākoņi nāk no jūras — sals atlaidīsies

Ja uz jūras noguļas zils mākoņu mūris — gaidāms sniegs

Ja pamalē guļ iesārti mākoņi, kas atgādina ozolus vai kalnus, — būs pērkons

Ja vairākas dienas pēc kārtas redzami balti mākoņi — būs silts laiks

Ja tievi gari mākoņi, t. s. gaisa laivas ar galu stāv pret jūru — būs lietus; ja šķērsām — sauss laiks

Ja debesu malās mākoņi nostājas laivveidīgi — rīt līs

Ja pēc lietus paliek ribaini mākoņi — vairs nelīs; ja blāķaini — vēl līs

Ja caur mākoņiem spīd staru švīkas — drīz būs slikts laiks

Ja, saulei rietot, parādās viļņaini mākoņi — būs vēji

Ja saule noriet blīvos spalvu mākoņos — būs slikts laiks

Ja mākoņi izkārtojas kā zivs un apņem rietošo sauli — būs labs laiks

Ja vakarā ziemeļu un dienvidu debesu pusē ir mā­koņi — otrā dienā līs

Ja ziemeļu debesmalā ir tumši mākoņi — nāks sniegs

Ja ziemeļi noskaidrojušies — būs saulains laiks

Ja tievie, garie mākoņi, tā sauktās gaisa laivas iet no vakariem uz rītiem — būs lietus; ja no ziemeļiem uz dienvidiem — būs sauss laiks

Ja spalvu mākoņi kā āķi vai «kaķastes» ātri virzās no rietumiem un debess pārklājas ar caurspīdīgiem kārtainiem spalvu mākoņiem, kas kļūst aizvien blīvāki, — būs slikts laiks

Ja vasarā mākoņi iet no ziemeļiem uz dienvidiem — būs lietus;

ja otrādi — būs karsts, jauks laiks Ja ziemā mākoņi iet no ziemeļiem uz dienvidiem — būs auksts; ja otrādi — būs atkusnis

Ja debess apmākusies un pie tās parādās viegli mā­koņi — būs jauks laiks

Ja no rīta ap pulksten 10 parādās gubu mākoņi un līdz pulksten 15—16 to skaits pieaug un vakarpusē pazūd — būs labs laiks

Ja mākoņi aug ozolu izskatā — būs liels vējš un pēr­kons

Ja veidojas spalvu mākoņi — otrā vai trešajā dienā būs lietus

Ja mākoņi saiet ap sauli — būs liela vētra

Ja mākoņu gali pagriežas pret austrumiem — būs skaid­ras un aukstas dienas; ja pret dienvidiem — būs siltas un jaukas dienas; ja pret ziemeļiem — būs aukstas un apmākušās dienas; ja mākoņi dēd — būs saulains; ja tie aug — būs lietus

Kā zināms, mākoņi ļoti aktīvi ietekmē atmosfēras pro­cesus. Taču, lai novērotu mākoņus un šos novērojumus izmantotu gaidāmā laika noteikšanai, jāprot izšķirt dažā­dus mākoņu veidus. To ir ļoti daudz. Meteorologi visus mākoņus iedala šādās četrās lielās grupās: augstie (sākas 6—10 kilometru augstumā), vidējie (mākoņu apakša 2— 6 kilometru augstumā), zemie (mākoņu apakša zemāk par 2 kilometriem) un vertikālie mākoņi (apakša 0,4—2 kilo­metru augstumā, bet virsotne var pacelties pat virs 10 ki­lometriem). Augsto mākoņu grupa savukārt tiek iedalīta spalvu, spalvu-gubu un spalvu-slāņu mākoņos; vidējie mā­koņi — augstajos gubu un augstajos slāņu mākoņos; ze­mie mākoņi — slāņu-gubu, slāņu un slāņu-lietus mākoņos; vertikālie mākoņi — gubu un gubu-lietus mākoņos. Visus minētos mākoņu veidus un to kombinācijas savukārt iedala vēl sīkāk,