Laikazīmes

Brīdinošo «jūras balsi» dzird ne tikai medūzas. Infra­skaņas uztver arī daudzi citi jūras dzīvnieki un tātad «pa­redz» vētras tuvošanos ievērojami ātrāk, nekā to sāk rādīt barometrs. Jau diennakti pirms vētras vaļi pazūd no jūras virsmas dzelmē, tikai uz ļoti īsu laiciņu uzpeldēdami pēc kārtējās gaisa devas. Kaijas steidzas krastā. Pingvīni jau laikus ieņem ērtāku vietu gulēšanai un izstiepj knābi tajā virzienā, no kurienes sagaidāma vētra vai putenis. Zināt­nieki bioniķi sāka rūpīgi pētīt dzīvnieku vētras paredzē­šanas «mehānismu», lai izmantotu dzīvās dabas «izgudro­jumu» jūrniekiem tik ļoti vajadzīgā aparāta konstruēšanai. Tādu speciālu orgānu — «infraausi» atrada medūzai. Me­dūza uztver infraskaņas ar dzirdes kolbiņām (statocis- tām), Maskavas valsts universitātes biofizikas katedras darbinieki B. Ivanovs, L. Vorobjovs un G. Novinskis pēc medūzas infraauas principa izveidoja-elektronisku aparātu, kas automātiski signalizē par vētras tuvošanos 12— 15 stundas pirms tās sākšanās. Aparāts rāda virzienu, no kurienes tuvojas vētra, kā arī tās stiprumu.

Medūzas infraauss veiksmīga modelēšana iezīmēja jau­nas zinātnes nozares, jauna, perspektīva bionikas virziena tapšanu. Tā ir bioniskā meteoroloģija, kas nodarbojas ne tikai ar principiāli jauna tipa aparatūras konstruēšanu pēc dzīvās dabas «patentiem». Tehniskajās sistēmās izmanto arī tieši dzīvās būtnes, pieslēdzot to organismiem jutīgus informācijas uztvērējus vai ari «iedzīvinot» to nervos

smalkus elektrodus. So principu jau izmanto šahtās kai­tīgo gāzu konstatēšanai. Par smaržu detektoru izmanto mušu. Sajutusi indīgo gāzi, tā sāk ģenerēt noteikta rak­stura impulsus, kurus uztver attiecīgā aparāta analizators un ieslēdz trauksmes signālu. Zinātnieki uzskata, ka bio- niskā pieeja ir visai" daudzsološa ne tikai laika apstākļu paredzēšanā, bet arī jaunu dabas likumsakarību atklāšanā.

Dzīvnieki un augi daudzu miljonu gadu gaitā labi pie­lāgojušies dabas sezonālajai un diennakts ritmikai, liet­derīgās reakcijas uz šo ritmiku «ieprogrammētas» viņu iedzimtībā. Gaidāmajām pārmaiņām apkārtējā vidē jāsa­gatavojas jau laikus. Agrīnā rudenī saule vēl dāsni silda zemi, bet kokiem jau dzeltē lapas, dzīvnieku kažoks kļūst biezāks un sāk mainīt krāsu — tie gatavojas ziemai. Da­biskā izlase darbojas nepielūdzami: kas nav paspējis sav­laicīgi sagatavoties ziemai, tas to nepārdzīvos un nāka­majā pavasarī nepiedalīsies pēcnācēju radīšanā. Visi šie evolucionārie sasniegumi ir iedzimti. Ja, piemēram, balto zaķi vasaras nogalē pārvieto siltā telpā, viņa kažociņš, tuvojoties ziemai, tik un tā kļūst balts. Istabas mušas pa­rasti izkūņojas rīta stundās, tas notiek pat eksperimentos, kad tiek saglabāta nemainīga temperatūra un gaisa mit­rums. Sādu dzīvo organismu spēju «skaitīt» laiku sauc par bioloģisko pulksteni. Šis mehānisms organismam rada iespēju salīdzināt ārējās pārmaiņas ar savu iekšējo ritmu un jutīgi uztvert sev vitāli svarīgas novirzes apkārtējās vides procesu gaitā. Un, tā kā dabā viss saistīts ne tikai telpā, bet arī laikā, katrai parādībai ir savi vēstneši. Dzīvs organisms jūt šos vēstnešus un, attiecīgi reaģējot, paspēj sagatavoties svarīgām novirzēm ārējo procesu parastajā ritmikā, laika apstākļu maiņām. Apbrīnojama jutība pret dažādām pārmaiņām atmosfērā (pret gaisa spiedienu, ap­gaismojumu, mitrumu, elektriskajiem lādiņiem u. c.) iz­strādājusies putniem un kukaiņiem, kuri uz šādām pārmai­ņām reaģē, mainot izturēšanos. Tuvojoties lietum, mušas un lapsenes cenšas iekļūt telpās, pat automašīnas kabīnē. Ļoti jutīgas pret gaisa spiediena maiņu ir daudzas zivis, sliekas, dēles, it īpaši vardes. Čūska jūt gaisa temperatū­ras maiņu pat par grāda simtdaļām.

Vismazākās gaidāmā laika pārmaiņas ļoti labi izjūt zir­nekļi. Vēstures grāmatās varam lasīt, kā zirnekļu «pare­dzējums» palīdzējis franču armijai gūt uzvaru 1794. gadā. Kad ģenerāļa Šarla Pišegrjū komandētā armija pārgājusi Holandes ļrpbežu, tur nebijis karaspēka, kas varētu stāties tai pretī. Tāpēc holandieši atvēruši kanālu slūžas un ap­plūdinājuši ceļus un laukus. Līdz ar to tālākais ceļš ienaidniekam šķita slēgts. Franču armija jau gatavojās atstāt Holandi, bet pēkšņi saņēma pavēli atlikt atkāpša­nos. Izrādījās, ka kara padomnieku lomā šoreiz uzstāju­šies… zirnekļi: ar divkāršu čaklumu tie bija sākuši aust tīklus. Zirnekļi parasti tā rīkojas pirms sausa un (rudenī) auksta laika. Pēc neilga siltuma perioda patiešām iestājās sals. Uzplūdinātais ūdens sasala, un franču armija devās tālāk.

Arī mājdzīvnieki, lai gan ilgi atradušies cilvēka aprūpē, saglabājuši spēju paredzēt laika maiņas. Amerikāņu žur­nāls «Time» rakstīja par amizantām sacensībām starp Teksasas štata fermera Džona Makdamsa govi Braimeri un vietējo meteodienestu. Katru pareizu prognozi vērtēja ar vienu punktu. Uzvarēja govs.

Dzīvos «barometrus» laika prognozēšanai sāk izmantot valstīs ar vismodernāko meteodienestu. Vācijas Federatī­vajā Republikā tūrisma firmas iepirkušas Āfrikā varžu su­gas, kurām ir sevišķas laika paredzēšanas spējas. Izde­vumi drīz vien atmaksājušies.

Protams, dzīvnieku uzvedība jāvēro uzmanīgi, un to jā­prot atšifrēt. Atceraties, kā Vladimirs Arseņjevs apraksta sava uzticamā pavadoņa Dersu Uzalas spējas paredzēt laika apstākļus pēc putnu uzvedības. «No rīta atmodos vēlāk par citiem. Tūlīt pamanīju, ka nav saules. Debess bija mākoņos. Ievērojis, ka strēlnieki liek mantas tā, lai nesamērcētu lietus, Uzala sacīja:

— Steigties nava vajag. Mums pa dienu labi ej. Vakarā būs lietus.

Es jautāju, kāpēc viņš domā, ka dienu nebūs lietus.

— Tavam pats skaties, — golds atbildēja. — Redzi, mazi putni šurp turp ej, spēlējies, ēd. Drīz lietus — tad viņam klusu sēdi, tikpat kā guli.

Tiešām, es atcerējos, ka pirms lietus vienmēr viss ir kluss un drūms, turpretim tagad mežā bija liela dzīvība: visur sasaucās dzeņi un sīļi un jautri svilpoja ņiprie dzilnīši.»

Novērojumus par dzīvnieku uzvedību visas tautas ļoti plaši izmantojušas laika apstākļu paredzēšanai. Tādu lai­kazīmju ir ļoti daudz. Tāpēc iedalīsim tās grupās atkarībā no tā, kādi dzīvnieki rāda gaidāmās pārmaiņas.

Ja baloži skaļi un daudz dūdo — laiks būs labs

Ja baloži meklē slēpņus — laiks maitāsies

Ja bezdelīgas atnākušas — pavasaris sākas

Ja bezdelīgas šaudās gan augšā, gan lejā — būs ne­gaiss

Ja bezdelīgas gar sienām laidelējas un ar kājām zemi skar — būs lietus

Ja bezdelīgas lido virs zemes — jau tajā pašā dienā gaidāms lietus

Ja bezdelīgas laidelējas gar ūdeņiem — būs ilgs lietus

Ja bezdelīgas peras pa smiltīm — gaidāms lietus

Ja bezdelīgas no rīta vēlu izlido — būs slikts laiks

Ja bezdelīgas lien ligzdā — būs pērkons

Ja bezdelīgas lido augstu — lietus tuvākajā laikā nebūs; ja zemu — lietus būs

Ja bezdelīgas lido virs māju čukuriem — būs jauks laiks

Ja celmi top pliki — laidīsies cīruļi

Ja cīruļi no rīta sēž piepūtušies un nedzied — jau tajā dienā būs lietus

Ja cīrulis jau ar ausmu nedzied — būs lietus vai slikts laiks