Laikazīmes

Здесь есть возможность читать онлайн «Laikazīmes» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Город: Rīga, Год выпуска: 1986, Издательство: Liesma, Жанр: Природа и животные, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

Laikazīmes: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Laikazīmes»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

OSKARS GERTS, ARTURS MAURIŅŠ
LAIKAZĪMES
Ieskats tautas vērojumos un ticējumos
RĪGA
«LIESMA»
1986
MŪSU LASĪTĀJ!
Vai nav tā, ka, strādādami ar moderno tehniku, pārvie­todamies ātros un ērtos satiksmes līdzekļos, dzīvodami labiekārtotos dzīvokļos, arvien skaudrāk sākam izjust, kā mazinās mūsu tiešās saiknes ar dzīvo un nedzīvo dabu? Personības harmoniskai attīstībai taču nepieciešama gan kul/liras, gan dabiskās vides daudzveidība. Bet kur dzīves steigā rast šos pieturas punktus saiknei ar dabas daudz­veidību? Liksim lietā jau uzkrātās tautas gudrībasl Vērī­gāk ieskatīsimies odu dejā un mākoņu kustībā, ieklausī­simies varžu kurkstēšanā un meža šalkās, pavērosim, kādā secībā saplaukst koki un kā guļ mūsu draugs suns, cik augstu lido bezdelīgas un kā pūš vējš — uz varavīksni vai no tās. Te nu tad lieti palīdzēs daudzajos gadsimtos izkristatizētās laikazīmes. Tās uzticīgi un gudri kalpoju­šus mūsu senčiem, kad vēl nebija zinātniskās meteorolo­ģijas, agronomijas un zootehnikas. Laikazīmes varbūt palīdzēs detalizētāk aplūkot dzīvās un nedzīvās dabas pa­rādības, bet zinātnes atziņas — izprast objektīvās cēloņ­sakarības.
Tāpat domājam, ka laikazīmes nav zaudējušas savu praktisko nozīmi arī modernās zinātnes strauja uzplau­kuma laikmetā. Zinātne vispārina cilvēces atziņas, laikazīmes — konkretizē, tām ir izteikti lokāls raksturs. Laikazīmēs koncentrētā veidā uzkrātās tautas gudrības nekon­kurē ar moderno zinātni, bet gan to savdabīgi papildina, krietni vien izejot ārpus mums pierastajiem dabaszinātņu nogabaliem. Tās iesniedzas vispārējā esamības redzējumā, dabas uztveres estētikā un ētikā, tajās izpaužas ari tautas vitalitāte, dzīvesprieks. Bieži vien grūti novilkt robežu starp tautas vērojumiem, kas strikti kalpo praktiskai laika apstākļu paredzēšanai, un tā saucamajiem ticējumiem ar tiem raksturīgo daudzslāņaino ētisko, filozofisko un prāt- niccisko saturu un zemtekstu. Jo arī te tā vai citādi iz­teikta mūsu priekšteču ekoloģiskā domāšana. Viens otrs ticējums pirmajā skatijumā var likties panaivs vai mal­dīgs. Taču ielūkosimies tajā vērīgāk un mēģināsim rast racionālo kodolu. Atcerēsimies F. Engelsa vārdus «Anti- Diringā»: Ir daudz vieglāk ar prātā aprobežoto viduvē­jību, kā to dara Kārlis Fogts, uzbrukt vecajai natūrfilozofijai nekā novērtēt tās vēsturisko nozīmi.»
Tāpēc mēs neesam centušies

Laikazīmes — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Laikazīmes», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Ja kartupeļus stāda tajā nedēļas dienā, kad rudenī uzsaluši pirmie kukuržņi vai uzkritis pirmais sniegs, — tie labi aug;

ja dienvidu vai vakara vēja laikā — ir bagāta raža; ja ziemeļu vēja laikā — ir vāja raža; ja tādā dienā, kad nav redzams mēness, — tie aug mil­taini;

ja vecā mēnesī bumbuļainu mākoņu laikā — tie aug miltaini, gludi un nesaiet lakstos; ja pilnā mēnesī — aug daudz un lieli bumbuļi; ja vecā mēnesī — tajos maz nezāļu; ja jaunā mēnesī — tie izaug lakstos, ir ūdeņaini un tos nomāc nezāles; ja Urbāna dienā — tie neaug lieli un tos tārpi saēd; ja Vēža vai Dvīņu dienā — tie labi padodas; ja Skorpiona dienā — metas tārpaini

Ja vardes kurc — klāt visīstākais kāpostu sējamais laiks

Ja kāpostus sēj vai stāda tajā nedēļas dienā, kad iepriekšējā rudenī uzkritis pirmais sniegs, parādījies pir­mais ledus vai pavasarī ledi lūzuši, — tie lieliski aug

Ja kāpostus stāda tajā nedēļas dienā, kad rudenī sni­dzis pirmais sniegs, — tos neaiztiks spradži

Ja Ģertrūdes, Benedikta dienā vai tādā nedēļas dienā, kad uz sniega parādījušies kukainīši, stāda kāpostus — tos kukaiņi noēd

Ja Ģertrūdes dienā stāda vai vāra un ēd kāpostus — vasaru kukaiņi noēd kāpostus

Ja kāpostus stāda tajā nedēļas dienā, kad iekritusi Pelnu diena, — tiem galviņas neriešas

Ja kāpostus stāda vecā mēnesī — tie vārās mīksti

Ja kāpostus sēj Māras dienā — tos kukaiņi noēd

Ja kāpostiem mēsli vesti vecā mēnesī — padodas ļoti laba raža

Ja kāpostus stāda ziemeļu vēja laikā — aug cietas, bet zilas galviņas;

Ja kāpostus sēj vai stāda augošā mēness miglainā dienā — tie nekalst; ja Svaru dienā — aug svarīgas, lielas galviņas; ja- Auna dienā — aug cietas un lielas galviņas

Ja ķirbjus stāda pilnā mēnesī — tie aug lieli, biezi un pilni

Ja magones sēj pilnā mēnesī — tās zied kupli un ir daudz sēklu

Ja puķes stāda jaunā mēnesī — tās labi ieaug

Ja puķes stāda jaunā vai pilnā mēnesī — tās labi aug un kupli zied

Ja ģeorģīnes stāda Urbāna dienā — tās kupli zied

Kad vītoliem un kārkliem birst pūpoli — ir visīstākais pupu sējas laiks

Ja pupas stāda, kad ozoli pumpuros, — tās labi aug; ja dienvidrītu vēja laikā — tās izaug pākšainas un mīkstas;

ja ziemeļu vēja laikā — aug cietas Ja pupas stāda pirmdienas priekšpusdienā — tās no viena gala līdz otram pieaug ar pākstīm;ja nedēļas beigās, kad vairāk dienu aiztecējis, — pākstīs ir daudz graudu

Ja pupas stāda, kad debesīs ir balti laivveida mā­koņi, — tās aug lielām pākstīm, pilnas un mīkstas;ja jaunā mēnesī un nedēļas sākumā — tām ir pākstis no viena gala līdz otram un visas pilnas; ja Ģertrūdes dienā — tās noēd kukaiņi; ja Skorpiona dienā — tās labi aug

Ja rāceņus sēj, kad alkšņiem izplaukuši pumpuri, — tos nemaitā kukaiņi

Ja kāļus stāda Jāņu vakarā — tie aug mīksti

Rāceņi jāsēj tajā nedēļas dienā, kad iepriekšējā rudenī ir uzsnidzis pirmais sniegs

Ja debesis ir gabalainas — jāstāda rāceņi un kāļi

Ja grib lielus un mīkstus kāļus — tie jāstāda trešdie­nās vai piektdienās, saulei rietot

Ja kāļus stāda ar aitu mēsliem mēslotā zemē — tie ir tārpaini un nelietojami

Ja rāceņus un kāļus sēj vecā mēnesī — tie aug labi, lieli un neizzied ziedos

Ja rāceņus un kāļus stāda vecā mēnesī — tie ir cieti un cīpslaini

Ja rutkus un mārrutkus sēj ziemeļu vēja laikā — tie aug cieti

Ja rutkus sēj vai stāda vecā mēnesī pēc saules rieta — tie labi aug un neizzied

Sīpoli:

Ja grib iegūt labus sīpolus — tie jādēsta, kad ābeļu ziedi pumpuros

Ja Jetes dienā dēsta sīpolus — tie aug lieli un to ir daudz;

ja 9. maijā un tas iekrīt vecā mēnesī — tie vislabāk aug .

Ja grib, lai labi padodas sīpoli, lai tie nezied un ir stipri — jāstāda Ijaba dienā

Ja grib brangus sīpolus — tie jāstāda 31. maijā Ja sīpolus stāda pirmdienas rītā — to maz saaug apakšā

Ja sīpolus stāda agrā pirmdienas rītā, kamēr vēl visi kustoņi guļ, — tos tārpi neēd

Ja sīpolus dēsta no rīta pirms saules — tie nāk ārā no zemes;ja vakarā pēc saules — aug zemē iekšā

Ja sīpolus stāda saules laikā — tie lien ārā no zemes

Ja sīpolus stāda saulainā laikā — tie dzeltē

Ja sīpolus stāda jaunā mēnesī — zied loki un tie ne­nogatavojas līdz pat vēlam rudenim

Ja sīpolus:

jaunā mēnesī stāda no rīta — tie labi iz­dodas;

ja vecā mēnesī uz vakaru — arī labi izdodas;

ja vecā mēnesī — tie nezied;

ja pilnā mēnesī pēc saules rieta ceturtdienas vakarā — tie augs lieli;

ja pilnā mēnesī un piektdienā — tie izaug lieli;

ja vecā mēnesī, kamēr puiši pirtī, — tie aug lieli kā puišu pauti;

ja Vēža dienā — būs liela raža;bet tie būs galīgi tārpaini —

Ja zirņus sēj :

ja stāda Skorpiona dienā kad kadiķi put — visīstākais zirņu sējamais laiks

100. dienā pēc Jaunā gada (10. aprīlī) — tie īpaši labi padodas;

ja Ģertrūdes dienā — tos noēd kukaiņi;

ja tādā rītā, kad sliekas zemi saurbušas mazās čupiņās, — tie lieliski aug;

ja tajā pavasara nedēļas dienā, kad bijusi sarma vai tajā rudens nedēļas dienā, kad uzkritis pirmais sniegs, — tie labi aug un mīksti vārās;

ja rītā agri vai vēlu vakarā, bez saules un vēl ar cim­diem — tie aug lieli un mīksti un tos tārpi neēd;

ja nedēļas sākumā — aug mazas un pustukšas pākstis;

ja nedēļas galā — lielas un pilnas;

ja dienvidu vēja laikā — tie aug mīksti, bet tārpaini;

ja ziemeļu vēja laikā — tie aug cieti

ja zirņu sēšanas laikā uznāk pērkons — tie būs nezāļaini

Ja zirņus nesēj jaunā mēnesī — tie labi padodas

Ja grib zirņus

ziediem vai lopbarībai — tie jāsēj jaunā vai augošā mēnesī;

ja grib graudiem — vecā vai dilstošā mēnesī

Ja zirņus sēj jaunā vai augošā mēnesī — tie tikai aug un zied un līdz galam nenogatavojas;

ja dilstošā vai vecā — tie nav tārpaini, ir ražīgi un labi nogatavojas

Ja grib veselīgus un lielus zirņus — tad jaunā mēnesī tie jāsēj vakarā pēc saules

Ja zirņus sēj

vecā mēnesī — tie ātri nogatavojas;

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «Laikazīmes»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Laikazīmes» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «Laikazīmes»

Обсуждение, отзывы о книге «Laikazīmes» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x