Laikazīmes

Ja no rīta zāle spēcīgāk smaržo nekā parasti — būs lietus

Ja sienu sāk pļaut vakarā — visa pļauja labi veiksies

Ja sienu pļauj cieši līdz zemei — ātri ataug atāls

Ja grib, lai pļauja labi veiktos, — pirmoreiz izejot pļavā, jānoplūc zāles sauja un ar to jānoslauka izkapts

Ja nopļautā zāle rasu nedabū — no tāda siena lopi no­beidzas

Ja lietū pļausi — jaukā laikā grābsi

Ja apžuvušais siens kļūst mikls — būs lietus

Ja siens saņem trīs saules — tas ir izkaltis

Ja sienāži zaļi — arī sienu izdosies savākt zaļu; ja pelēki vai iedzelteni — arī siens būs pelēks vai iedzeltens

Ja sienāzim ir zaļa aste — būs labs siena laiks; ja melna aste — būs lietains laiks

Ja noķerts sienāzis spļauj zaļu — būs labs siena laiks; ja pelēku — būs lietus

Ja Jurģos kaut uz brīdi uzspīd saule — būs labs siena laiks

Ja maija vakaros ir rasa — būs bagātīgs siens

Ja 23. un 24. jūnijā nav manāma vakarblāzma — pēc 26. jūnija sāksies slikts siena laiks

Ja Jāņuzāles ilgi nevīst — arī siens nekaltīs un būs lietus

Ja 10. jūlijā spīd saule — būs labs siena laiks

Kad Jēkabi pagājuši — sienu var bāzt šķūnī, kaut ūdens gar dakšām tecētu

'Ja pēc Annas dienas salīst siens — tas tik un tā ne­pūst, kaut ūdens pa dakšu kātu tecētu

Ja līdz 2. augustam pļauj — arī zem krūma žūst; ja pēc tam — pat uz krūma un koka nežūst

Ja sienu pļauj jaunā mēnesī — tas nepūst; ja vecā mēnesī — tas ātri pūst

Ja sienu pļauj jaunā mēnesī — aug spēcīgs atāls un nākamajā gadā liela zāle

Ja kājas auj uz šķūņa sliekšņa — nebūs siena laika

Ja, sienu pļaujot, kājas lien zālē — būs lietus

Ja, sienu grābjot, daudz trokšņo — ziemu ēdot aitas daudz brēc

Ja siena laikā pamet grābeklim zarus uz augšu — drīz uznāks lietus

Ja siena laikā grib novērst pērkonu — vajag plēst kārklu krūmu

Ja siena laikā pirms pļaujas ēd — čūskas rādās

Ja siena laikā izēd sausus traukus — būs sauss laiks

Ja pēc siena ievākšanas ēd biezputru — nākamajā gadā aug bieza zāle

Ja, pirmo siena vezumu mājā vedot, dzen pretim lopus — sienu nemaitās peles

Ja mājās ved siena kaudžu pārkarus vai brāķa mei­jas — otrā gadā zāle neaugs

Laikazīmēm par ražas uzglabāšanu pa lielākajai daļai ir izteikts ticējumu raksturs. Te izpaužas mūsu senču pa­saules uzskata dažādi slāņi. Tāpēc arī šāda veida laika­zīmes var interesēt mūsu laikabiedrus. Un kāpēc gan nepameklēt tajos kādus racionālos kodolus?

Ja, novācot lauku, atstāj kušķīti vai kulīti labī­bas — paliek svētība arī citam gadam

Ja saimnieks rudenī rijā vai šķūnī pirmo kūli nes ar resgali pa priekšu — nākamais gads būs bagāts

Ja rudenī apcirknī ieliek vārpu vainagu — nākamajā gadā būs labs birums

Ja istabā, kur cilvēks mirst, ir kādas sēklas — tās vairs nedīgst

Ja, salmus kraujot, zem pirmā klēpja pamet akme­ņus — peles salmus nemaitā

Ja Miķeļos kaut ko izved uz lauka — labību noēd peles

Ja Miķeļa rītā maļ — graudus apstāj peles

Ja Miķeļa dienā ar žagaru vai pīlādža koku mājā, kūtī, piedarbā izper visas malas, tā perot iet līdz robežai, šo žagaru pārmet pāri robežai un nāk mājā, atpakaļ neskatī­damies, — visas peles un žurkas atstāj māju

Ja labību maļ vecā mēnesī — milti nebojājas

Ja, nesot klētī pirmo labības maisu, trīsreiz piesit kāju pret grīdu — peles labību neaiztiek

Ja Vasarsvētku meijas paliek šķūnī zem siena — to peles neaiztiek

Ja zem siena pamet vecu, izbrauktu ratu asi — šo sienu nekapā peles

Ja Vasarsvētku meijas liek šķūnī zem siena — tas nepelē

Ja grib, lai peles un žurkas negrauž sienu, labību, linus, kartupeļus — pirmais klēpis, kūlis, grozs -jāliek ziemeļu stūri

Ja Mazās Māras dienā lini palikuši mārkā — tie tiks saēsti, bet, ja uzliek virsū izkapti vai citu dzelzi, — tie saglabāsies

Ja uz miltu vai putraimu maisa vai kastes uzliek trīs akmeņus — neiemetas kodes

Ja miltus maļ pavasarī, kamēr ir ledus, — tie labi uzglabājas

Ja ziemā kādā nedēļas dienā uz sniega ir knišļi vai tārpiņi — pavasarī šajā dienā nedrīkst neko sēt vai stādīt, jo kukaiņi visu noēdīs

Pavasarī jaunā mēnesī jāsteidz sēt un stādīt visus tos augus, kam raža ir virs zemes; vecā mēnesī — tos, kam raža zemē Ja saknes sēj vai stāda jaunā mēnesī — tās izaug stieb­ros, ziedos

Ja saknes sēj vai stāda trīs dienu vecā mēnesī — tās ļoti raženi aug

Ja dārzeņus sēj vai stāda 6 mēnešus pēc tās dienas, kad bijusi liela sarma,.tie labi izdodas

Ja pavasarī dārzājus sāk sēt no ziemeļpuses — tos tārpi neizlodā.

Ja bietes sēj ziemeļu vēja laikā — tās aug cietas

Ja bietes stāda jaunā mēnesī — tās raženi aug, bet iz­iet ziedos; ja stāda vecā mēnesī — tās neizzied

Ja burkānus iesēj pirmdienā — tie sanāk jau pir­majā nedēļā;

ja Urbāna dienā — tie aug gari un resni; ja jaunā mēnesī — tie raženi aug, bet iziet ziedos; ja vecā mēnesī — tie neizzied

Ja gurķus dēsta mierīgā laikā — būs maz vēja ziedu un daudz pašu gurķu

Ja pīlādzim daudz ziedu — labi padosies gurķi

Ja gurķus sēj jaunā mēnesī — tie tukši zied vien; ja vecā mēnesī — to ir daudz un tie labi ienākas; ja pilnā mēnesī — tie zied un daudz ienākas; ja tukšā mēnesī — zied līdz rudenim un maz ienākas; ja Urbāna dienā — tiem ir vislabākā raža; ja pirms 7. maija — tie labi padodas

Ja pavasarī eglēm čiekuri aug pašā galotnē — kartupeļus vajag stādīt pašos augstākajos laukos

Ja ceļus ziemā izbrauc kā grāvjus — būs sausa vasara un kartupeļi jāstāda zemā vietā

Ja kartupeļi pagrabā agri saasno — tie arī agri jā­stāda

,Ja kartupeļi ļoti sadīgst — nākamajā gadā būs ļoti j laba raža

Ja kartupeļus stāda ābeļziedu un gubu mākoņu laikā — tie labi padodas

Ja kartupeļus stāda, kad ievas zied vai ābeles beidz ziedēt, — ir īstākais laiks

Ja kartupeļu stādāmajā dienā pie debesīm nav neviena mākoņa — rudenī zeme būs bez kartupeļiem;ja ir apmācies, miglains vai mākoņains laiks — būs daudz kartupeļu