Laikazīmes

Ja linus sēj sestdienā — paliek tukšs lauks Kad pienākusi Jurģa diena — īstais laiks linus sēt

Ja linus sēj Urbāna dienā — tie aug gari

Ja linus sēj tajās nedēļas dienās, kurās iekritušas Zāļu diena, Ģertrūdes, Māras un Jāņu dienas, — aug zālaini lini

Ja Ziemsvētki iekrīt jaunā mēnesī — labāk linus sēt plēsumos; ja vecā mēnesī — labāk vecā zemē

Ja linus sēj vecā mēnesī, īpaši tā galā — aug šķied­raini lini un neaug nezāles

Ja pīlādži agri plaukst — būs arī agri mieži jāsēj

Ja smagā zemē grib labus miežus — tie jāsēj, kad ka­diķi kūp,kad pīlādžiem pirmie ziedi, kad oši izplaukst, kad ābeles beidz ziedēt;

ja vieglā zemē, tad jāsēj, kad priedes kūp, kad ķimenēm pirmie ziedi, kad pīlādzis pilnos ziedos, kad cūkpienēm jau gatavas sēklas, kad cielava pirmo perējumu izvada, kad magones sarkani zied

Ja no jaunajām priežu skokstām jeb jaunajiem dzinu­miem sāk birt spalviņas — miežu sēja jābeidz, jo vēlākie mieži vairs nenogatavosies

Ja priežu pumpuri zied un to jaunie dzinumi sāk liek­ties uz leju — ir vislabākais miežu sējas laiks

Ja sāk ziedēt sviesta puķes jeb saulpurenes — laikt miežus sēt

Ja pavasarī strazdi jau ved bērnus — ir īstais miežu sējamais laiks

Kad zaļās vardes kurc — klāt īstais miežu sējas laiks

Ja no rīta uz celiņiem izdzīti slieku čuguriņi, «zeme aug» — klāt īstais miežu sējamais laiks

Ja miežus sēj tajā nedēļas dienā, kad ezers no ledu» atbrīvojas, — tie labi padodas

Ja miežus sēj Urbāna dienā — būs laba raža

Ja pēc Ziemsvetkiem nosarmojuši koki — bus laba miežu sēja

Ja pie debesīm saule un mēness — nedrīkst sēt miežus (drīkst rudzus, auzas u. c.), lai tos nepievārē melnplauka un pērkones

Ja miežus sēj jaunā mēnesī — tiem neaug melnie graudi;

ja sēj vecā mēnesī — neaug akoti, bet lūst vārpas

Ja miežus sēj pilnā mēnesī — tie labi padodas, aug smagi graudi

Ja pirmais atāls labi aug — labāk izdosies agrīnā rudzu sēja; ja vēlākais — vēlīnā rudzu sēja; ja atāls aug lēni — rudzi jāsēj vēlu Ja vārnas turas grupās — klāt rudzu sējas laiks

Ja rudzus sēj agri — rudenī tos noēd gliemeži, bet va­sarā tie iztek, jo ziedu laiks iekrīt pašā karstumā

Ja rudzus apsēj pirms pirmās salnas — tos izēd glie­meži

Ja rudzus sēj lietus laikā vai pielijušā zemē — tie aug lāčauzaini, smilgaini

Ja rudzus sēj skaidrā dienā — tajos neaug nezāles

Ja rudzus sēj trīs dienas pirms vai trīs dienas pēc Bērtuļiem — tie aug lieli un dod labu birumu

Ja, rudzus sējot, pie debesīm nav ne saules, ne mē­ness — būs laba raža

Ja dzērvenes lien dziļi sūnās — rudzi jāsēj dziļi; ja sārtojās virspusē — jāsēj sekli

Ja rudzu sējamā laikā pūš ziemeļu vējš — būs labs rudzu gads;

ja pūš dienvidu vējš — rudzi izpūš un to vietā augs galvenokārt zāles

Ja rudzus sēj Svaru dienā — veidojas smagas vārpas

Ja rudzus sēj vecā mēnesī — tiem robainas, pustukšas vārpas un slikts birums

Ja rudzus sēj jaunā mēnesī — tie neizsalst un dod lielu ražu

Ja rudzus sēj jaunos mēslos — tas jādara 3 dienas pirms pilna mēness; ja vecos mēslos — 3 dienas pēc pilna mēness.

Ja rudenī zibeņo — 1 šis pērkons labību briedē

Ja ir melnie puteņi, kad maz sniega vai vējš dzenā sniegu ar smiltīm, — labībā saaugs daudz rudzupuķu, ušņu un citu nezāļu

Ja ievas sāk ziedēt ātri un zied ļoti daudz — ātri un bagātīgi nogatavosies labība

Ja kokiem lapas birst vispirms pazarēs — nākam­gad labība nenogatavosies; ja viss koks nodzeltē — nogatavosies

Ja purenes ziedot applūst — rudenī nosals labība, tādēļ tā-agri sējama

Ja rudenī daudz sēņu — nākamgad slikti augs la­bība

Ja varžu kurkuļi attīstās labi — labi attīstīsies arī sējumi;

ja kurkuļi nosalst — nosalst arī sējumi; ja vardes kurkuļus laiž otrreiz — arī labība jāsēj otr­reiz

Ja vardēm aizsalst kurkuļi — rudenī nosals arī labība

Ja grieze griež — būs labs āboliņš Ja vasarā daudz mušu — augs labi griķi

Ja kaņepes iesētas vecā mēnesī — gaidāma laba šķiedra

Ja Sveču dienā garas lāstekas — būs gari lini; ja īsas lāstekas — īsi lini

Ja Sveču dienā skaidrs laiks — būs labs linu gads

Ja zīli pavasarī pirmoreiz redz uz staba vai jumta — augs gari lini; ja uz zemes — būs zemi lini _ '

Ja ziemā augstas kupenas — vasarā tikpat augsti augs mieži

Ja pavasarī eglēm krīt mazie zariņi (jaunie dzi­numi) — veidosies labs miežu gads

Kad dzeguze beidz kūkot — mieži sāk vārpas dzīt

Ja rudenī sniegs uznāk uz nesasalušas zemes — iznīks āboliņš un r u d z i

Ja slapjš ir pēc Ziemsvētkiem — rudziem draud briesmas; ja pirms Ziemsvetkiem — rudziem nekas nedraud

Ja ziemā vai pavasarī garas lāstekas — būs garas rudzu vārpas

Ja aprīlī sniegi snieg — būs labi rudzi

Cik dienu pirms Jurģiem ir rasa — tikpat dienu pirms Jēkaba dienas būs rudzi pļaujami

Ja vardes pavasarī sausā vietā ļoti augstu lec — rudzi druvā sakritīs un sapūs

Ja sulu laikā lietus līst — rudzi pūs

Ja sulu laikā iekrīt silts lietus — pūs rudzi

Ja maijā līst lietus — augs brangi rudzi

Ja ievas noziedējušas — pēc mēneša ziedēs rudzi

Ja mīklenes nozied pirms maija — rudzi pirms Annas drenas jau būs pļaujami

Ja eglēm daudz čiekuru — būs labs rudzu gads

Ja rudzi zied pilnā mēnesī — būs pilnas vārpas

Ja rudzu ziedu laikā laukā lidinās mušas — būs slikta raža

Ja vasarā daudz mušu — augs labi rudzi Kad grieze griež — rudzi sākuši briest

Laba raža būs tad:

ja meža putni nāk uz tīrumiem un pie mājām;

ja augļu kokiem daudz augļu;

ja ūdeņos maz zivju;

ja Urbāna dienā labs laiks;

ja ap Vītus dienu līst;

ja ziemā daudz sniega

Slikta raža būs tad:

ja ziedu laikā, saulei spīdot, līst lietus;

ja bieži pūš ziemeļu vējš;

ja raženi aug daudz pupu