Laikazīmes

Taču vienlaikus tautas vērojumos, ticējumos un Izdarī­bās nevar atstāt neievērotus arī citus paaudžu paaudzēs akcentētus priekšnoteikumus: kas ir jādara, kad parādība vai process noris pirmoreiz, daudzas manipulācijas jā­izdara trīs reizes utt. Piemēram: «Ja pavasarī pirmo­reiz pie tekoša strauta pieiet, nostājas ar seju pret aus­trumiem, noliecas un trīs reizes strautā elpu iepūš — tas visas slimības aiznes.» «Ja grib, lai izdodas labība, pirms sēšanas vispirms tīrumā jānoņem cepure, ar kāju jāsarauš no visām pusēm zeme un jāsēj trīs saujas uz katru debess pusi, sākot no ziemeļiem.» «Ja sēņojot pirmo grozā ieliek baraviku — grozs būs pilns.» «Ja, ejot mie­žus sēt, vienu riekšavu iemet pirmajā krūmā, kas pa­gadās pa ceļam, — būs rudenī bagāta raža.» «Ja, sienu šķūnī liekot, starp pantiem iemet trīs dzīvas vardes — siens nepelēs.»

Visos šajos piemēros izpaužas tā saucamais iniciālais rituāls: sākums nosaka visu turpmāko. Pēc padomju zināt­nieka L. Abramjana atzinuma, arī svētkiem senatnē pie­mitusi iniciāļa funkcija: ar attiecīgajiem svētku rituāliem jānodrošina cilvēkiem labvēlīga nākotne. Otrajā un cetur­tajā piemērā līdztekus iniciālajam rituālam izpaužas arī produktīvās apzvērēšanas izdarības, kurām jānovērš visas iespējamās turpmākās neveiksmes. Pirmajā piemērā iz­teikts kontaktrituāls: savas slimības atdod strautam, kurā trīs reizes elpu iepūš. Divos pēdējos piemēros redzam arī ziedošanas rituālu: veiksmes nodrošināšanai ziedo riek­šavu miežu vai trīs dzīvas vardes. Pirmajā un otrajā pie- mēr.ā manipulācijas tiek trīs reizes atkārtotas. Kāpēc tieši trīs reizes? Pēc ievērojamā padomju etnogrāfa V. Toporova domām, mūsu senču pasaules uzskatā triādes (trīs­kāršā) tipa struktūra kalpojusi kā būtības modelis. Triādi (trejādību) viegli iedomāties gan Laikā — kā parādības vai procesa trīs fāzes (tapšana, attīstība, izbeigšanās), gan telpā — kā viena objekta trīs veidolus, trīs pamat- daļas.

Ieklausīsimies Imanta Ziedoņa «Epifānijās»: «Es varu dzīvot tikai trīsstūrī. Trīsstūrim ir raksturs. Trīsstūra raksturs man patīk labāk par četrstūra raksturu. Cilvēce vienmēr domājusi trīsstūros. Bībelē: cerība, ticība, mīles­tība… Pasakā: vienam tēvam bija trīs dēli… Pameita un īstās meitas… Triumvirāts. Trīs jaunas māsas sēd rožu dārzā. (Ne jau vienā līnijā, domājams, ka trīsstūrī.) Trīs laiviņas peld pa jūru. Trīs mīklas jāatmin, trīs varoņ­darbi jāizdara. Trīs lietas — labas lietas. Trīs reņģes ir metiens vienā kālā. Pūķim ir trīs galvas. Berlīne — Roma — Tokija. Un trejdeviņas galvas. Skaistā un bais­mīgā pasaules trīsstūru mozaīka.» Un vēl. Trīs pamat­krāsas: sarkana, dzeltena, zila. Ontoloģija, gnozeoloģija un aksioloģija jebkurā filozofiskajā sistēmā. Tēze, anti- tēze, sintēze dialektikā. Trīspakāpju siloģisms — lielā un mazā premisa un secinājums formālajā loģikā. Bioloģis­kais, psiholoģiskais un sociālais cilvēka būtībā. Racionā­lais, emocionālais un intuitīvais cilvēka garīgajā pasaulē.

KAD SĒT, STĀDĪT UN GANOS LAIST

Kādudien vienu no šīs grāmatas autoriem dēls aicināja kartupeļu novākšanas talkā. Talcinieki ievēroja, ka nezāļu pārņemtais dēla lauciņš krasi kontrastē ar samērā tīro kaimiņa zemes gabaliņu. Taču kartupeļu raža nebija slikta, tikai daudzus bumbuļus stingri turēja vārpatas sakneņi, kuri tiem bija izauguši cauri.

— Kaimiņš laikam būs labāk kopis savus kartupeļus vai arī dabūjis pavasarī tīrāku zemi, — talcinieki no­sprieda,

— Nekā tamlīdzīga, — dēls paskaidroja, — zeme te vienāda un kopšana praktiski arī tāda pati; kartupeļi tika divreiz izvagoti. Mēs ar sievu savējos pat pāris reižu vai­rāk nokaplējām. Taču, redzot nezāļu ātro augšanu, no­spriedām, ka nav vērts pūlēties.

— Kāpēc tad lauciņos nezāles augušas tik dažādi? — mēs gribējām zināt.

— Kaimiņam gudra sievasmāte. Viņš gatavojās stādīt kartupeļus reizē ar mums, taču sievasmāte ieteica pagai­dīt dienas trīs, jo pašreiz esot «nezāļu diena». Kaimiņš to uzņēma kā joku, taču kartupeļus iestādīja pēc trim dienām. Un te nu ir rezultāts.

Starpība patiešām bija acīm redzama — bez jebkādas datu statistiskas apstrādes un analīzes.

Dabā viss ir savstarpēji saistīts gan telpā, gan laikā — tā dialektiskā materiālisma pamatatziņas veidā varam iz­teikt mūsu senču priekšstatus, uz kuriem pamatojas laika­zīmes. Bet lauksaimniecības darbu vispiemērotāko da­tumu izvēles un gaidāmās ražas paredzēšanas principu modernas zinātnes valodā varam nosaukt par fenoloģisko indikāciju. Tiek izmantotas arī iezītndienas. Sāda veida laikazīmju ir sevišķi daudz, jo mūsu senči iztiku sagā­dāja, galvenokārt kopjot laukus un ganāmpulkus. Labā­kai pārskatāmībai laikazīmes sagrupēsim pa lauksaim­niecības nozarēm un darbu veidiem.

Ja lauku apar Labrenča dienā — tur zāle neaug

Ja rudens arumu apar līdz 28. augustam — lieku labī­bas kaudzi iegūst

Ja pavasara aršanu sāk ceturtdienā — visi darbi tajā gadā labi izdodas

Ja Izidora dienā ar — arumam nav svētības

Ja zemi apar sausu vecā vai dilstošā mēnesī, kad ir Skorpiona, Mežāža, Ūdensvīra vai Zivs zīme, — zeme ir irdena un tajā neaug nezāles

Ja atlidojusi pelēkā cielava — var sākt art zemi; ja dzeltenā — var sākt sēt labību

Ja slapjš aprīlis — būs labs aramlaiks Ja pavasaros vēl ilgi pēc sniega grūti art un tīrumi smērējas — būs laba raža

Ja Jurģa dienā ar vai ecē — labībai metas melnas vār- pas

Ja Jurģa dienā strādā lauka darbus — druvas krusa nosit

Ja kreklā var art — kažokā nāksies sēt Kuru lauku Ģertrūdes dienā pirms saules ar — to pa­met kurmji

Ja Sveču dienā no meža pārnes rungu ar resgali pa priekšu un ar to pavasarī izbaksta kurmja rakumus — tie vairs tur neceļ zemes

Ja ar Sveču dienā tecinātiem taukiem apsmērē leme­šus — kurmji šo zemi vairs nerok un zirgus nekož dun­duri

Ja, pirmoreiz arot, arklu iesmērē ar Vastlāvju gaļu — mūdži zemi neizlodā

Ja rudenī zemi ar vecā mēnesī — tā labāk satrūp un nobriest

Ja atmatu ar jaunā mēnesī — tā zaļo; ja vecā mēnesī — labi satrup % Ja papuvi maisa un plēsumu plēš vecā mēnesī — zeme labi satrup;

ja jaunā mēnesī — netrup un zāles vien griežas Ja kūtsmēslus ved, kad liepas zied, — tie netrūd

Ja mēslus ved vecā mēnesī, kad pūš dienvidu vai va­kara vēji, — tie labi satrūd

Ja mēslus ved ziemeļu vēja laikā — tie netrūd

Ja pirmās mēslu dakšas met uz ziemeļiem — tādā laikā stādīti kartupeļi nepūst

Ja negrib piedzīvot nezāles — jāecē pret ziemeli.

Ja pavasarī sniegs nokūst ātri — sēt vajadzēs vēlu; ja nokūst vēlu — būs jāsēj agri

ja sniegs nokūst ar saulīti — labi izdodas agrie sē­jumi; ja nokūst ar lietu — vēlie sējumi