Laikazīmes

Ja sēj otrajā pirmdienā pēc pirmā pērkona — veidojas slikta raža

Ja pirmai noķertai zivij žults priekšgals resnāks — labāka būs agrā sēja; ja resnāks vidus — labāka būs vidējā sēja; ja resnāks pakaļgals — labāka būs vēlā sēja

Ja nārsta laikā līdakas liesai priekšgals resnāks — agra sēja dos lielāku ražu, ja tievāks — labāka ir vēla sēja

Ja zivs agri izmet ikrus — agri arī jāsēj

Ja līdakas nārsto pļavās un seklumos — būs sausa va­sara un labība jāsēj agri

Ja varžu kurkuļiem melnie plankumi ir augšā — labaka būs agrā sēja; ja apakšā — labāka būs vēlā sēja; ja vidū — labāka būs vidējā sēja

Ja mēslu vabolēm bērni pie priekškājām — jāsēj agri;ja pie viduskājām — labāka ir vidēji agra sēja; ja pie pakaļkājām — vēla sēja

Ja mēslu vabolēm parazīti sametušies vēderiņa sākumā vai pie priekškājiņām — jāsēj agri: pavasarī no Jurģa līdz Staņislavam un rudenī no Labrenča līdz Lielajai Mā­rai

Ja mēslu vabolēm parazīti sametušies vēderiņa vidū vai pie vidējām kājiņām — jāsēj vidēji agri: pavasarī no Staņislava līdz Urbānam un rudenī no Lielās Māras līdz Egidijam.

Ja mēslu vabolēm parazīti sametušies vēderiņa pakaļdaļā vai pie pakaļējām kājiņām — jāsēj vēlu: pavasarī no Urbāna līdz Vītum un rudenī no Egidija līdz Mazajai Mārai

Ja dzelzszālei nobirst pirmā vālīte — jāsēj agri (25. aprīlis — 8. maijs, 10. augusts — 15. augusts);

ja nobirst otrā vālīte — vidēji agri (8. maijs — 25. maijs, 15. augusts — 1. septembris);

ja nobirst trešā vālīte — jāsēj vēlu (25. maijs — 15. jūnijs, 1. septembris — 17. septembris)

Ja bērzi rudenī dzeltē no apakšas — pavasarī labība būs jāsēj vēlu; _ja no augšas — agri

Ja kokiem rudenī vispirms nodzeltē pazares — pavasarī jāsāk sēt vecā mēnesī; ja galotnes — jaunā mēnesī

Ja labību sēj Svaru dienā — tā aug branga, svarīga; ja Vēža dienā — tā it kā lien atpakaļ zemē

Ja grib zināt īsto sējas reizi — pīlādža vasaraudzi griež trīs daļās un visas iemet ūdenī: vispirms grimst resgalis — jāsēj no rīta; viducis — ap pusdienu; tievgalis — vakarā

Ja priežu skostas ceļas stāvus augšā — ir labākais sējas laiks

Ja dzeguze kūko vēl agrāk nekā 9 dienas pirms Jur­ģiem (pirms 14. aprīļa) — jāsteidz apsēties

Ja zirnekļi pa laukiem tīklus savijuši — ir īstie sē­jas rīti

Ja pavasara rītā sliekas uzrakušas celiņus — tajā dienā īpaši labs sējas laiks

Kad bezdelīga izdēj pirmo olu — laiks sēt

Ja biezpienu sildot, tas grimst dibenā — ir pats īstākais sējas laiks

Ja Zāļu nedēļā (divdesmitajā pēc Ziemsvētkiem) kaut ko sej — vairāk aug zāle nekā dārzāji vai labība

Cik dienas labību iesēj pēc Vītus dienas — tik nedēļu ilgāk rudenī tā briedīs

Ja līdz Mārtiņiem var art — nākamgad tikai pēc Vasarsvētkiem varēs sēt

Ja labā zemē sēj vai stāda dilstošā mēnesī — nebūs ražas

Ja lauki zemi un slapji — tie jāapsēj dilstošā mēnesī; ja sausi — augošā mēnesī

Ja labību sēj vecā mēnesī — tā padodas īsa un nolīkst pie zemes, ka nav īsti pat ko pļaut

Ja labību sēj pilnā mēnesī — ir pilnas vārpas; ja jaunā mēnesī — tā sagāžas veldrē

Ja labību sēj laikā, kad mēnesim maz gaismas, tas ir vecs vai jauns, — tā slikti aug

Ja labību sēj jaunā mēnesī — graudi rudenī nebirst, kaut arī labība nodzeltējusi, stiebri salocījušies, vārpas nolīkušas

Ja labību sēj jaunā mēnesī — tā nelūst, neveldrējas, nebirst

Ja labību sēj, kad pie debesīm ir abi spīdekļi, saule un mēness, — aug daudz melno graudu

ja sēj no rīta — labībā aug nezāles; ja vakarpusē — nezāles neaug; ja pēc saules rieta — putni izlasa sēklas; ja dienvidū — tā slikti aug; ja pēcpusdienā — tā rudenī ātrāk nogatavojas

Ja sāk sēt tajā nedēļas dienā, kad rudenī bijusi pirmā atkala, — labība labi aug Ja sējot ir apmācies laiks — būs laba raža Ja sējot mākoņi ir reti un plāni — tādi paši būs lauki

Ja sējot mākoņi ir kupli un gabalaini — sējums būs ražīgs

Ja sēj lietus laikā — visa sēkla nesadīgst.

Kad zied ievas — klāt īstais auzu sejas laiks

Ja auzu sēšanas laikā pie debesīm mākoņi — tās aug kuplas un skarainas

Ja auzas sēj Urbāna dienā — tās spēcīgi aug

Ja auzas sēj jaunā mēnesī — tās labi padodas

Ja auzas sēj jaunā mēnesī — tām nelūst salmi, tās ne­krīt veldrē, neklēpo (nesakarīgi nesakrīt) un rudenī krusa nenosit

Ja auzas sēj vecā mēnesī — tās sakrīt veldrē, salūst un nobirst jau laukā

Ja auzas iegadās sēt vecā mēnesī — tad to drīkst darīt tikai agri no rīta

Ja auzas sēj pilnā mēnesī — tās izaug garas Ja āboliņu apsēj jaunā mēnesī — tas neizsalst

Kad paegļi zied —laiks griķus sēt

Ja Jurģa dienā saule spīd — labi padosies griķi

Ja griķus sēj bez saules — tiem migla nebūs bīstama

Ja kaņepes sēj pēc pusdienas — tās putni neizēd

Ja kaņepes sēj vakarā, kad putni pie miera aizgā­juši, — tās putni pēc tam neizkasa

Ja kviešus sēj rītā agri vai vakarā vēlu — tos neēd zvirbuļi

Ja kviešus sēj pēc saules rieta, kad putni tos vairs ne­redz, — padodas laba raža

Ja kviešus sēj ziemeļu vēja laikā — tajos nemetas melnpļauka un nezāles

Ja kviešus sēj, kad gan saule, gan mēness pie debe­sīm, — rudenī būs daudz melno graudu

Ja kviešus sēj jaunā mēnesī — tajos nemetas meln­pļauka

Ja pīlādzis mārkā grimst — vajag linus sēt

Ja linus grib sēt — sērmūkšļa kociņam ūdenī jāgrimst

Ja linus sēj ievu ziedu laikā — tie labi izdodas

Kad kadiķi put — pienācis visīstākais linu sējamais laiks

Ja linu mārki uzzied dzelteni — nāk linu sēšanas laiks

Kurā dienā rudenī uzkrīt pirmais sniegs, pirmā salna vai pirmā atkala - tajā dienā pavasarī jāsēj lini

Ja grib labus linus — tie jāsēj tajā maija datumā, kurā novembra datumā bija atkala

Ja linus sēj saulainā, gaišā, baltā dienā — tie aug labi un baltšķiedraini

Ja linus sēj, kad laiks apmācies, — tie aug gari un tīri

Ja linus sēj, kad mākoņi šķiedraini, svītraini, — tie aug gari un tīri