Laikazīmes

Ja siena laikā izēd sausus traukus — būs sauss laiks

Ja zem ēdamgalda paliek cūku kaujamo dūci — ciemiņi daudz neēd

Ja paceļ uz ceļa nokritušu sienu — visu ziemu aitas brēc

Ja, sienu grābjot, daudz trokšņo — ziemu ēdot aitas daudz brēc.

Ja, uz sēju dodoties, pa priekšu iet sieviete vai arī sējējs viņu sastop ceļā — sēja neizdosies, sējums būs neauglīgs

Ja labību sēj spēcīgs un veselīgs vīrietis — būs laba raža

Ja pār apsētu lauku iet jauni cilvēki vai tādi, kam nav lopu, — šis lauks paliks tukšs

Ja pa apsētu rudzu lauku pirmā pāriet sieviete — būs tukšas vārpas; ja vīrietis — būs resnas un cietas vārpas

Ja pār apsētu tīrumu iet sieviete — nezāles nomāc la­bību

Ja pirmais zirņus pārbauda un ieēd vīrietis — tie ne­būs tārpaini; ja nobauda sieviete — tie būs tārpaini

Ja pār apsētu zirņu lauku pirmais pāriet vīrietis — augs lieli zirņi; ja sieviete — tie plīsīs un būs cieti

Ja rāceņus vai kāļus sievietes stāda tupus — tie plīst

Ja sīpolus stāda vīrieši — tie iziet ziedos

Ja gurķus stāda vīrieši — tie izaug resni un lieli; ja gurķu sēšanas laikā iet garām vīrietis — gurķi labi padodas

Ja, kāpostus stādot, stāv klāt vīrietis — neriešas gal­viņas

Ja, sienu vedot, pirmo klēpi ratos vai šķūnī ieliek sie­viete — vairāk dzimst aitiņas un telītes, ja vīrietis ~ vairāk auniņu un bullīšu

Ja Ziemsvētku rītā pirmais nācējs ir sieviete — govīm vairāk skries telītes; ja vīrietis — vairāk būs vērsīšu.

Ja grib māju pasargāt no visā­diem ļaunumiem — jāvelk no meža aiz galotnes pīlādzis (tad nenāks līdzi ne ļaunums, ne zagļi) un jāliek tas aiz sijas vai kaktā, bet pēc sažūšanas uz resgaļa pusi jā­nobrauka lapas, pats zars jāsalauž deviņos gabalos, jā­izmētā pa kaktiem un beigās jāpabāž zem gultasmaisa (tad gulētājs arī būs pasargāts no visām ļaunām lik­stām)

Ja vajag «stipru», ietekmīgu pīlādža zaru — jāmeklē koks ar laumu nenokodītu galotni

Ja pie mājas aug pīlādzis — šajā mājā nesper pērkons

Ja ēkā — klētī vai piedarbā — vai kur citur iebūvē pīlādzi, īpaši skudru pūznī augošu pīlādzi, — tas nes vi­sādu labklājību un atvaira visu ļaunu

Ja ar pīlādža žagaru izper mājas kaktus un gaisu — visi nelabie bēg un ienāk svētība

Ja pīlādža nūju pakar pie gultas — mājās nenāk mošķi un netraucē naktsmieru un miegu

Ja Jāņos gultas galvgalī piesien pīlādža zaru — visu gadu, līdz nākamajiem Jāņiem, nelabais nesitas klāt

Ja apcirknī sabērtai labībai uzmet virsū pīlādža zaru — šo labību nekas neaiztiek, tā labi stāv

Ja pīlādža zaru aizsprauž kūtī aiz griestiem, pažobe­lēs vai pie durvīm — neviens nelabais nespēj šajā kūtī tikt

Ja pirmajā ganu dienā lopus dzen ar pīlādža rīksti un pēc tam to uzmet uz kūts jumta — nekādi lietuvēni ne­apstāj dzīvniekus, tie labi aug un dod daudz piena

Ja Jāņos labības laukos iesprauž pīlādža zarus — tos pamet visi nelabie un raženi aug labība

Ja vajag noteikt īsto sējas reizi — pīlādža vasaraudzi sagriež trijās daļās, vienlaicīgi iemet ūdenī un skatās:

ja vispirms grimst resgalis — jāsēj no rīta;

ja grimst viducis — jāsēj ap pusdienu;

ja grimst tievgalis — jāsēj vakarā

Ja pīlādzis mārkā grimst — vajag linus un miežus sēt

Ja pīlādzim daudz ziedu — tovasar būs daudz kartu­peļu un gurķu

Ja pīlādžiem daudz ogu — toruden daudz vecu meitu dabūs vīrus

Ja zobs sāp, no augoša pīlādža mizas izgriež skaidiņu, ar to zobu un smaganas pabaksta un skaidiņu atliek at­pakaļ griezuma vieta — sāpes nostājas un piemetas tam, kurš pirmais plūc un ēd ogas.

Ja sētas mietus sit priekšpusdienā — tie līdz ar sauli kāpj augšup; ja vakarpusē — stāv stingri

Ja sīpolus dēsta no rīta pirms saules vai saules lēkta laikā — tie nāk ārā no zemes; ja vakarā pēc saules — aug zemē iekšā

Ja kartupeļus stāda no rīta — tie kāpj ārā no zemes; ja vakarpusē — tie aug dziļāk zemē iekšā

Ja cirvja kātu liek vakarā un aizķīlē no rīta — tas ne­mūk nost

Ja sētas taisa nedēļas pirmajās dienās — pār tām kus­toņi nelec

Ja saimnieks rudenī rijā vai šķūnī pirmo kūli nes ar resno galu pa priekšu — nākamais gads būs bagāts

Ja pirmo malkas kluci zāģē no tievgaļa — tā nežūst

Ja pirmo baļķi ved no meža ar tievgali pa priekšu — mājā nesper zibens

Ja cirvim pietā dzen resgali — kāts nemūk nost,

Ja vagas dzen no ziemeļiem uz dienvidiem — tās neaizkalst un augi labāk aug

Ja negrib piedzīvot nezāles — jādzen ecēšas pret ziemeli

Ja, kartupeļiem mēslus ārdot, pirmos sekumus izsviež pret vakariem — kartupeļi pūst; ja izsviež pret ziemeļiem — kartupeļi nepūst

Ja kartupeļus stāda no dienvidu puses uz ziemeļu pusi — tie aug labi, nepūst un ir gardi; ja otrādi — tie nav miltaini un vispār slikti aug

Ja pavasari dārzājus sāk sēt no ziemeļpuses — tos tārpi neizlodā

Ja zirņus sēj no ziemeļu puses — tos neaiztiek tārpi

Ja kāpostus sēj pret ziemeļiem — tos tārpi un kukaiņi neaiztiek

Ja sējot pirmo sauju met pret ziemeļiem — labību ne­maitā kukaiņi

Ja pirmās trīs saujas izsēj pret ziemeļiem vai ziemeļ­rītiem — tos kviešus putni neaiztiek

Ja āboliņa stirpā pirmo klēpi liek no ziemeļu puses — tas labi izžūst, labi uzglabājas un to peles neēd

Ja, rudzus slienot, pirmo kopiņu liek pret ziemeļiem — tos žurkas neizēd

Ja, gubā kraujot, pirmo linu klēpi liek pret zieme­ļiem — peles nemetas

Ja grib mīkstus linus — pirmo mērkšanai atvesto ve­zumu vai vismaz pirmās trīs saujas vajag gāzt mārka dienvidu pusē un nekādā ziņā — ziemeļu pusē

Ja grib, lai peles un žurkas negrauž sienu, labību, linus, kartupeļus — pirmais klēpis, kūlis, grozs jāliek zie­meļu stūrī

Ja pagrabā rudenī pirmo grozu dārzeņu ber ziemeļu pusē — visi grauzēji aizmūk

Ja pagrabā vai lauka kaudzē pirmo kartupeļu grozu ber pret ziemeļiem — tos peles neaizskar, tie nepūst un nesalst

Ja labības gubas vai strēķa krāvējs pirmo klēpi liek pret ziemeļiem vai pret ziemeļiem pagriezies — peles ne­nāk