Laikazīmes

Ja zirgs braucot sprauslo — braucēju mājā ļoti gaida

Ja no rīta mazais zirneklītis velkas no augšas uz leju — todien labi veiksies

Ja žagata žadzina — ciemiņi būs, pie tam no tās puses, pret kuru žagatas aste

Ja žagata žadzina — jaunas ziņas būs; ja uz augšu vērdamās — priecīgas ziņas, ja uz leju vai pret skatītāju — bēdīgas ziņas.

Ja, būvkoku cērtot, izlec dzirkstele — to mājā nedrīkst būvēt, jo iespers pērkons vai izcelsies ugunsgrēks

Ja baļķim ir divas serdes — tādā kokā un tādā ēkā iesper zibens

Ja pirmo baļķi ved no meža ar tievgali pa priekšu — mājā nesper zibens

Ja suns pirms medībām vai medībās vāļājas — būs krietns guvums

Ja sēņojot pirmo grozā ieliek baraviku — grozs būs pilns; ja bērzlapi — tikai pusē

Ja, sēnēs ejot, pirmo dabū bērzlapi — sēņošana ne­laimēsies

Ja, pirmoreiz sēņojot, pirmo baraviku atrod tārpainu — arī atradēja dzīvi kā tārpi ēdīs un grauzīs ļaudis

Ja cilvēka acs beku redzējusi — tā tālāk vairs neaug, tik sakalst

Ja sēņojot savas sēnes atdod citam vai ieliek cita grozā — pašam nelaimēsies, ar to būs sava laime atdota

Ja sēņotājs, no meža prom ejot, pašās beigās meža malā nomet skaistāko sēni — nākamo reizi būs īpaši veiksmīga lasīšana

Ja ziemā uz sētas stabiem sniegs stāv lielām pikām — būs laba sēņu vasara

Ja Ziemsvētku naktī daudz zvaigžņu — vasarā būs daudz sēņu

Ja Sveču dienā daudz snieg — būs daudz sēņu

Ja Vastlāvī snieg vai līst —.būs bagāts sēņu gads

Ja Annas dienā līst — būs daudz sēņu.

Kad nozied rudzi — sāk augt bekas

Ja Jaungadā vējš pūš — būs daudz riekstu

Ja Jēkaba un Annas dienas saulainas — būs daudz labu riekstu; ja lietainas — tie sapūs melni, būs tukši, tārpaini

Ja Jaungada naktī daudz zvaigžņu — būs bagāts meža ogu gads

Ja ziemā stipri salst — vasarā būs daudz meža ogu

Ja 1. aprīlī līst — būs bagāta meža ogu raža

Ja brūklenāji ilgi zaļo — nākamgad būs daudz ogu

Ja ozolam ziemā nenokrīt lapas — zem tā guļ čūska

Ja urbj bērzā, kuram ir tievi un gari zari, — būs sal­das sulas

Ja auksta ziema — būs saldas bērzu sulas

Ja Sveču dienā snieg — būs daudz apīņu

Ja Matīsa dienā žagarus vai ko citu nes no meža — mājā nāk čūskas

Ja Ģertrūdes dienā, kad pamostas visi zvēri, rāpuļi un kukaiņi, ved žagarus, kārtis vai malku — mājā sarodas čūskas.

Ja Māras dienas rītā ilgi guļ — gu­lēs ilgi visu gadu, jo tajā dienā lācis ceļas no ziemas miega un atdod to lielajam gulētājam

Ja, sienu kasot, tas lien aiz apaviem — otrā dienā līs lietus

Ja, sienu kasot, kopā sasitas grābekļi — pastāvēs labs siena laiks

Ja malku cērt pēc 20. janvāra — tā nav izturīga un dod maz siltuma

Ja puisis skalam nobiksta ogli — dabū sievu ar līku degunu

Ja skals deg ar garu ogli — atnāks tālumnieks viesis

Ja ēdiens burbuļo katla vidū — nāks viesis; ja pa visu virsu —to ļoti ēdīs

Ja, olas vārot, pūš uguni — čaumalas saplīst Ja pēc katla nocelšanas vēl ēdiens vārās — mājā būs naids

Ja reņģi ēd no astes — ēdējam neslāpst

Ja kāds ēd zivju astes — pār viņu citi valda ,

Ja ciemos iet neēdis — arī tur netiek ēdināts

met zemē vai kāpj tām virsū — būs nesaskaņas;

ja met prom — gaidāma liela nabadzība;

ja sadedzina ugunī — paredzams daudz naudas

Ja svaigs piens ātri saskābst — būs pērkons

Ja nobrūk labās kājas zeķe — vīrietis aprunā; ja kreisās kājas — sieviete aprunā

Ja zeķe nobrūk labajai kājai — kāds uzteic; ja kreisajai — kāds nopeļ

Ja jaunus zābakus pirmoreiz velk kailā kājā — tie ātri noplīst

Ja uz sliekšņa nez no kurienes uzrodas garš salms — būs ciemiņi

Ja kreisā acs vai uzacs niez — satiks pazīstamu sie­vieti;

ja niez labā — satiks vīrieti

Ja kāds mājā mirst — apstājas pulkstenis.

Ja slieksnis vienmēr tīrs — nāk laime mājā -

Ja uz sliekšņa cērt malku vai žagarus —L aim e atstāj māju,

Ja_nār slieksni kāpj a r kreiso k āj u un to piesit — labi veicas

Ja pāksti ar deviņiem zirņiem nezinot noliek pa­slieksnē — pirmajam pāri kāpējam ir liela laime

Ja grib, lai kādās mājās meitas paliek neizprecētas, — pie namdurvīm jāpiesien zirgs

Kad rudzi zied — vajag turēt klēts durvis vaļā, lai svētība un briedums nāk klētī un mājā

Ja Zaļajā ceturtdienā pirms saules izslauka grīdu — tā ilgi stāv balta

Ja Zaļajā ceturtdienā pirms saules noslauka logus — tie visu gadu nesvīst

Ja Zaļajā ceturtdienā izslauka sētsvidu — aug zaļš mauriņš

Ja kreisā padusē vai saujā saņem 3 akmentiņus — ne­viens suns neaprej

nedrīkst pie akmens stāvēt;

nedrīkst melnu suni glaudīt;

nedrīkst celt gaisā brunčus;

nedrīkst govis slaukt;

nedrīkst sēdēt uz mūrīša;

nedrīkst ēst;

nedrīkst staigāt vaļējās drēbēs;

nedrīkst zem liela koka stāvēt;

nedrīkst pie loga sēdēt;

nedrīkst ātri skriet;

nedrīkst uz pērkona pusi ar pirkstu rādīt.

Ja pusdienas laikā šļakstina ūdeni — līs lietus

Ja grābekli atstāj augšpēdus, ar zariem uz augšu — līs lietus

Ja grib lietu nogriezt uz citu pusi — vajag nostāties ar seju pret mākoni, pieiet pie kārklu krūma un pārplēst kādu kārkla žākli, tad arī lietus debesis pašķiras un aiziet garām.

Ja grib tikt vaļā no mušām — aiz griestiem jāaizliek pirmās pavasara vagas velēna

Ja neizbraucas pirmajā sniegā ar kamanām — to gadu mušas kož

Ja Māras dienā visus mājas sietus noslēpj — vasarā mušas nenāk

Ja pavasari ēd zajus sīpolus — vasarā nekož odi

Ja grib no mājas aizdzīt skudras — viņu ceļā jānoliek beigta zivs