Laikazīmes

Ja grib apturēt kukaiņus, lai tie nelec pļavā izliktā ēdienā, — bļodas vidū jāiesprauž smilga.

Ja grib mīksti izvārīt zirņus — trīs zirņi jāiemet ugunī

Ja zirņu katlā iemet naglu — zirņi izvārās mīksti

Ja zirņu kalti kurina ar neskaldītu malku un ar nepāra daudzuma pagalēm — zirņi vāroties būs mīksti un pāk­stis nelēks vaļā

Ja pirmoreiz izvārītus jaunos kartupeļus pirmais ēd vismazākais ēdējs — kartupeļi visu gadu ir sātīgi

Ja katlu berž no augšas uz apakšu — putra neskrien pāri

Ja kviešus vasarai bīdelē pirms pavasara paliem un vecā mēnesī — milti labi stāv visu vasaru un tajos ne­metas kodes

Ja par raugu paldies saka — tas slikti rūgst

Ja, raugu maizē jaucot, smejas — tas jautri, labi rūgst

Ja, raugu no kaimiņiem vai veikala nesot, skatās at­pakaļ — tas nerūgst

Ja zem ēdamgalda paliek cūku kaujamo dūci — cie­miņi daudz neēd.

Ja būrītim ieeju noliek uz ziemeļu pusi — putni tajā neiet iekšā

Ja būvkokus no kājas laiž ziemeļu—dienvidu vir­zienā — tie neplaisā; ja rītu—vakaru virzienā — tie plaisā

Ja pirmo baļķi gāž pret vēju — tas neplaisā

Ja ozolus cērt ziemeļu vēja laikā — tos ķirmji neēd

Ja meža dzīvniekiem ziemu barībai cirsta apse nokrīt pret ziemeļiem — tie pie šī koka tik un tā neiet, lai cik būtu izbadējušies.

Tautas vērojumi, pauzdami pasaules lielo vienotību un dinamiku, ļauj uztaustīt arī atsevišķus centrus, no kuriem it kā izriet atziņu un laikazīmju kopas. Vesels cers pa­rādību vai izdarību grupējas ap vienu sakneni vai ligzdu, kas savukārt rosina meklēt daudzu parādību vai ticējumu gnozeoloģiju, likumsakarību, 3apēc ir interesanti apskatīt ari šādas ligzdas un caur to vienotības prizmu palūkoties uz laikazīmēm, mēģināt izprast, kāpēc īsti mūsu sencis tā uztvēris, domājis, pieņēmis, rīkojies, Varbūt tā ir tikai viņa poētiskā uztvere, kas tāpēc nav mazāk interesanta? Bet varbūt tas ir kāds vēl neatšifrēts viņa zināšanu līme­nis?

Ja sējējs pirms sēšanas trīs reizes apiet lauku — labi aug labība

Ja pēc kviešu apsēšanas sējējs trīs reizes, sākot no zie­meļiem, apiet lauku — zvirbuļi un citi putni tos neaiztiek

Ja kartupeļus ber lauka rūsī un katrā stūrī ieliek pa akmenim — šos kartupeļus peles neaiztiek

Ja Miķeļa dienā ar žagaru vai pīlādža koku mājā, kūtī, piedarbā izper visas malas, tā perot iet līdz robežai, šo žagaru pārmet pāri robežai un nāk mājā, atpakaļ ne­skatīdamies, — visas peles un žurkas māju atstāj

Ja pēc mēslu vešanas trīs mēslu dakšas iesviež at­pakaļ kūts kaktos — govis nenorauj pienu.

Ja miežu sējējs roku apsmērē ar saspiestu zvirbuļa olu — zvirbuļi šim sējumam ne­tuvojas

Ja ar Sveču dienā tecinātiem taukiem apsmērē leme­šus — šo zemi nerok kurmji un zirgus nekož dunduri

Ja Vastlāvjos izcep cūkas gaļu, uzdur to uz irbuļa un izbaksta kurmju rakumus — visi kurmji aizbēg

Ja, pirmoreiz arot, arklu iesmērē ar Vastlāvja gaļu — mūdži zemi neizlodā

Ja Māras dienas rītā govīm ar ledu noberž muguras — tās nebizo un dod daudz piena

Ja ar pirmo sniegu noberž govīm muguras — tās ne­bizo

Ja Sveču dienā vai Ziemsvētkos noberž govīm muguras ar sniegu — vasarā tās neaizskar dunduri

Ja Ziemsvētku rītā notrin zirgiem muguras ar sniegu — vasaru tos neēd odi

Ja uz miltu vai putraimu maisa vai kastes uzliek trīs akmeņus — neiemetas kodes

Ja kāpostu dobes galā pirms vai pēc stādīšanas ierok nātru sauju un uzliek tai akmeni — aug veselīgi, tīri kā­posti ar lielām un akmens cietām galvām

Ja šķūņa kaktā pirms labības vešanas ieliek akmeni — peles neēd labību

Ja, salmus kraujot, zem pirmā klēpja pamet akme­ņus — peles salmus nemaitā

Ja zem siena pamet vecu, izbrauktu ratu asi — to sienu nekapā peles

Ja, dārzu ravējot, dobes galā iesprauž dunci — nezā­les tik ātri vairs nesaaug

Ja Zāļu dienas vakarā pārstaigā labības laukus — usnes neaug

Ja, sienu šķūnī liekot, starp pantiem iemet trīs dzīvas vardes — siens nepelē

Ja Vasarsvētku meijas liek šķūnī zem siena — tas ne­pelē

Ja kāds pārkāpj pāri gurķu dobei — gurķi vairs labi neaug

Ja bērnam kāpj pāri — tas liels neaug

Ja pa sējumu iet kailām kājām — pēdas vietā la­bība neuzdīgst

Ja basām kājām sēj linus — tie aug kupli.

Ja citam dod labību vai sēklu — beigās trīs drusciņas jāmet atpakaļ, lai savu svētību neatdotu

Ja, sēšanu sākot, pirmo sauju pārsviež pār plecu — ne­zāles neaug

Ja, sākot miežus sēt, pirmo sauju pārmet pār plecu — tie brangi aug

Ja, auzas sējot, trīs pirmās saujas met pret sauli — auzas putni neizēd

Ja, ejot miežus sēt, vienu riekšu iemet pirmajā krūmā, kas pagadās pa ceļam, vai pirmo sauju pārmet pār plecu — būs rudenī bagāta raža

Ja sējot pirmo sauju pamet zem velēnas — viss labi aug

Ja pēc sējas pēdējo sēklu pamet vistām — tās ne­iet miežos uz lauka

Ja sēklas zirņus cilvēks ēd — iesētos tārpi ēd

Ja, rudzu pļauju beidzot, parok velēnu un zem tās paliek deviņas vārpas — arī nākamais gads būs ražīgs

Ja rudenī apcirknī ieliek vārpu vainagu — nākamajā gadā būs labs birums

Ja, novācot lauku, atstāj kušķīti vai kūlīti labības — paliek svētība arī citam gadam

Ja Ziemsvētku vakarā ābeles krata — tās ienes daudz ābolu

Ja Jaungadā vējš ābeles purina — būs daudz augļu

Ja Zaļajā ceturtdienā purina ābeles — toruden tās dod daudz ābolu

Ja arājus, sējējus, ganus, kāpostu stādītājus, pieguļnie­kus pirmajā reizē rumulē, aplej ar ūdeni — viņi nav miegaini, slinki

Ja pirmajā ganu dienā daudz rumulējas, laistās ar ūdeni — govis nebizo, gans ganot neiemieg

Ja, pirmo reizi govis ganos laižot, krietni rumulējas — govis daudz piena dod

Ja kartupeļu stādītāju pir majā dienā aplej ar ūdeni tad viņam mugura nesāp

Ja, kāpostus stādot, rumulējas — aug baltas galviņas

Ja sējas laikā velējas, rumulējas — vārpās būs daudz graudu

Ja Meteņos vai Pelnu dienā velējas — aug gari lini