Laikazīmes

Ja sarkanais āboliņš uzzied pirms Jāņiem — būs plūdi

Ja Jāņos līst tikai tik ilgi, kamēr zirgu apseglo, — būs auglīga vasara

Ja Septiņu gulētāju dienā spīd saule — tā spīdēs 7 dienas no vietas;

ja līst lietus — līs 7 dienas no vietas, un, ja tad nepārstās, —līs vēl 7 nedēļas

Ja Pētera dienā līst — līs līdz Annas dienai Ja Septiņu brāļu dienā līst — līs 7 nedēļas.

Ja ap Jāņiem beidz kūkot dzeguze — gaidāmas agras rudens salnas

Ja Jāņu naktī govis mauj — būs slapjš rudens un nākamgad gara zāle

Ja dzeguze beidz kūkot ap Pēteriem — būs silts rudens

Ja dzeguze kūko 9 dienas pēc Jāņiem — 9 dienas pēc Miķeļiem būs sniegs

Ja Annas dienā līst — līs vēl divas nedēļas un visu rudeni

Ja nedēļu pirms un pēc Labrenča nav salnu — būs vēls un silts rudens

j a Labrenča naktī ir salna — būs agrs rudens

Skaista Labrenča diena sola skaistu rudeni

Ja bezdelīgas pazūd pirms Bērtuļiem — pirms Miķeļiem būs sniegs

Ja Bērtuļos labs laiks — tāds pats būs visu rudeni

Ja augusts silts — būs vējains oktobris.

Ja silta un gaiša Jēkaba diena — būs auksti Ziemsvētki

Ja Jēkabos ap sauli mazi mākonīši — būs sniegiem bagāta ziema

Ja jūlijs silts — būs auksta ziema

Ja augusta sākums ir karsts — būs auksta un snie­gaina ziema

Ja augusts vēss — būs auksta ziema.

Ja jauks sep­tembra sākums — būs jauks viss rudens

Ja 14. septembrī daudz tīmekļu — būs ilgs un skaidrs rudens

Ja 14. septembris ir kails — arī 8. novembris būs kails, bez sniega

Ja 17. septembrī skaidrs laiks — visa atvasara būs silta

Ja 17. septembrī skaidrs laiks — viss rudens būs silts

Ja Matīsa dienā nav sniega un ledus — tas vēl būs; ja ir sniegs un ledus — tas sāks kust

Ja dzērves aiziet pirms Mikeļiem — 9 dienas pēc Miķeļiem būs sniegs

Ja Mārtiņos salst — Katrīnas un Andreji būs slapji, tajos līs.

Ja septembris ir silts — būs vēla ziema un maz sniega

Ja septembrī ir stiprs pērkons — būs daudz sniega

Ja septembrī ir negaiss — ap Ziemsvētkiem būs daudz sniega

Ja dzērves aiziet pirms Miķeļiem — būs silti Ziem­svētki

Ja ap Miķeļiem līst — būs mīksta, silta ziema

Ja Miķelī vēl ozolos ir zīles — būs dziļi Ziemsvētki

Ja ozolu zīles ap Miķeļiem ir slapjas un pārsprāgst — būs lēna ziema

Ja Miķeļu rītā vējš pūš

no ziemeļiem — būs auksta un dziļa ziema;

ja no dienvidiem — būs silta un sekla ziema;

ja no vakariem vai rītiem — būs mērena ziema

Ja oktobra sākumā kokos turas lapas un gāž lietus ar krusu — būs gara ziema

Ja oktobrī vēl daudz lapseņu — būs gara ziema

Ja oktobrī pērkons rūc — ziemā nebūs sniega

Ja oktobrī siltas dienas — būs silti Ziemsvētki

Ja nedēļā ap 8. novembri ir atkušņi — visa ziema būs ar atkušņiem

Ja Mārtiņa dienā salst — ap Ziemsvētkiem būs silts laiks, kusīs

Ja Mārtiņos zosis pa ledu iet — Ziemsvētkos tās peldēs pa ūdeni

Ja Mārtiņos zosis pa dubļiem staigā — Ziemsvētkos slidināsies pa ledu

Ja Mārtiņi miglaini — būs silta, mīksta ziema

Ja Mārtiņi ir skaidri — ziemā būs sali

Ja Mārtiņos jumti ir sniegā — būs gara ziema

Ja 22. novembrī mēness ragi pavērusies uz zie­meļiem — būs ātra ziema, sniegs uzkritīs uz sausas zemes; ja ragi uz dienvidiem — ziemas vēl ilgi nebūs, tik dubļi un slapjdraņķis griezīsies.

Kāds septembris — tāds marts

Ja lapas nobirst pirms Miķeļiem — būs agrs un silts pavasaris; ja pēc tiem — būs vēls un auksts pavasaris

Ja lapas nobirst pirms Miķeļiem — pirms Jurģiem ziedēs ievas

Ja pirms Miķeļiem nobirst lapas — pirms Jurģiem jau būs liela zāle

Ja lapas birst pēc Miķeļiem — pavasarī ilgi turēsies sniegs

Ja novembris auksts — būs silts marts

Ja 8. novembrī jau ir sniegs — būs vēls pavasaris

Ja ilgi pēc Mārtiņiem vēl turas lapas — ilgi pēc Jurģiem vēl nebūs zāles

Ja ap Mārtiņiem kokos vēl zaļas lapas — nākamgad ap Vasarsvētkiem to būs maz

Ja ap Mārtiņiem salst — būs labs gads.

Ja Miķeļa diena un nakts ir miglaina — būs laba nākamā vasara; ja sausa un auksta — būs slikta vasara

Ja ap Mārtiņiem ir skaidras mēness naktis — būs skaidrs siena laiks.

Par kalendārajam laikazīmēm daudz diskutēts. Pret tām parasti izvirza trejādus iebildumus. Pirmkārt, saka kritiķi, ja tādi paredzējumi vienmēr piepildītos, tad taču katru gadu vienos un tajos pašos datumos atkārtotos vieni un tie paši laika apstākļi. Bet īstenībā tā nav. Otrkārt, tā kā kalendārajai laikazīmei nav teritoriālas piesaistes, iznāk, ka tai jāīstenojas vienā datumā visur. Taču pat neliela rajona vienā malā var līt un tajā pašā laikā otrā malā spīdēt saule. Un, treškārt, tā kā kalendā­rās laikazīmes pa lielākajai daļai saistās ar baznīcas svētkiem un svēto dienām, tās esot jāuzskata par reliģiozās tumsonības izpausmi.

Vai kalendārās laikazīmes patiešām piepildās, vai arī tās ir maldi? Atbildēt uz šo jautājumu nav viegli. Te ne­pieciešami nopietni pētījumi. Jau pagājušajā gadsimtā vairāki ievērojami zinātnieki ierosināja rūpīgi izpētīt ka­lendārās un arī citas laikazīmes. Izcilais krievu lauksaim­niecības zinātnieks, augsnes mācības pamatlicējs Pāvels Kostičevs 1883. gada septembrī aicināja Dienvidaustrumu Krievijas lauksaimniecības kongresa dalībniekus pār­baudīt tautas vērojumu nozīmi laika apstākļu paredzē­šanā. Tanī laikā šādus pētījumus Saratovas guberņā veica agrometeorologs Konstantīns Agrinskis. Savu div­desmit gadu ilgo pētījumu rezultātus par kalendārajām laikazīmēm viņš apkopoja grāmatā «Krievu tautas laika vērojumi un to nozīme praktiskajā meteoroloģijā un lauksaimniecībā», kura iznāca 1899. gadā. Sevišķu uzma­nību viņš pievērsa prognozējošām dienām, kas norāda laika apstākļus nākamajai sezonai, rūpīgi pētīja arī pazīmes, kas norāda uz ražas vai neražas gadiem. Lai analīze būtu objektīvāka, viņš izveidoja oriģinālu meto­diku, kas spēj atklāt šo dabas procesu virzību un ritmiku. Agrinska ilgstošo pētījumu rezultāti liecināja, ka kalen­dāro laikazīmju ticamība ir apmēram 70%. Taču, lai ie­gūtu objektīvāku prognozi, kalendārās laikazīmes jāiz­manto prasmīgi, meklējot tajās «vadošu sākotni, ar kuras palīdzību uzmanīgs novērotājs spēs orientēties laika parādību norisē». K. Agrinskis secina, ķa šādās laikazī­mēs jāmeklē norādes «par periodu maiņas secību un to ilgumu atkarībā no attiecīgo periodu pierobežas īpatnī­bām». Nav vienalga, vai lietus periods prognozējošā dienā iet uz beigām vai tikko sākas. Sevišķi svarīgi atcerēties, ka «laikazīmes jātraktē kā iespējamība (varbū­tība)».