Laikazīmes

Ja kādā novadā zaķi izzūd — tur tai gadā aitas sprāgs

Ja kāds vardes moka — tam aitas nīkuļo un sprāgst Kad ievas zied — laiks aitas cirpt, un tām augs bieza, balta vilna

Ja aitas cērp jaunā mēnesi un ievu ziedu laikā — vilna atkal labi ataug

Ja Miķeļa dienā vērpj — labi nepadodas aitas

Ja vilnas zeķes dauza gar mūri — aitas nemīl jērus

Ja, sienu vedot, pirmo klēpi ratos vai šķūnī ieliek sieviete — vairāk dzimst aitiņas un telītes, ja vīrietis — vairāk auniņu un bullīšu

Ja Ziemsvētku naktī daudz zvaigžņu — labi pado­sies sīklopi

Ja Ziemsvētku nakts skaidra — birs jēri kā klimpas

Ja Ziemsvētku naktī sniegs vizuļo — labi padosies sīk­lopi

Ja ziemā ap uguni sāk lidot taurenītis — drīz at­skries jēri

Ja cimdos zirņus nes — aug raibi jēri

Ja skalus lauž — jēriem kājas lūst

Ja Vastlāvī vai Meteņos vāra zirņus — būs sprogaini jēri.

Ja cūkām dod zirņus — tās nepieņem kuili

Ja cūku kūtī Ziemsvētkos izkaisa zirņus — rodas daudz sivēnu

Ja sivēnus sauc par lācīšiem vai ruksīšiem, nevis sivē­niem vai žurkulēniem — tie aug lieli

Ja, pērkot sivēnus, paņem drusciņ salmus līdz — tie labi ēd un ir mierīgi

Ja sivēnus aizgaldā liek ar galvu pa priekšu — tie ne­rokas;

ja ar pakaļkājām pa priekšu — nelec ārā

Ja sivēnus rūnī jaunā mēnesī — tie labi barojas; ja vecā — nebarojas un paliek tievām pakaļām

Ja sivēnus un citus kustoņus rāmī jeb kastrē jaunā mēnesī — tiem ilgi nedzīst brūce.

Ja grib, lai gailis vai vista jaunā vietā labi iedzīvotos, — no vecās vietas paņem līdzi ak­meni, ar to paberzē putnam galvu un to nosviež zemē jaunajā vietā

Ja grib, lai vista dārzu nekašā, — tā jāņem aiz kreisās kājas un 9 reizes jāgriež riņķī pret sauli

Ja Māras dienā vistas aiznes uz pļavu — tās nekašā dārzus

Ja grib, lai vista neklīst no mājas tālu, — tai vajag apmērcēt kājas ūdenī

Ja grib vanagu atbaidīt no vistām — kārts galā jāuzmauc pudele, caurs pods, veca slota, ar kruķi trīsreiz jāapjāj ap kūtj Ja vista tup tukšā ligzdā — tā drīz nobeidzas

Ja vistām kļūst sarkanas sekstes un baltas ausis — tās drīz dēs

Ja vistu barībai piejauc klāt žāvētas kaņepju vaj nātru sēklas — tās dēj bez apstājas ziemā un vasarā

Ja cāļus kauj Miķeļa dienā — tie turpmāk labi iz­dodas

Ja Ziemsvētkos vistas baro pirms saules — tās labi dēj

Ja Metenī vistas baro mucas stīpā — tās dēj vienā perēklī

Ja nopirkto vistu nes kūtī ar asti pa priekšu — tā labāk dēj

Ja vistu ķer pie astes — tā dēj mīkstčaules

Ja grib labu perējumu — jāliek no rīta un pilnā mē­nesī dētas olas; ja grib, lai izšķiļas vienā dienā, — tās jāber, nevis pa vienai jāliek ligzdā; ja grib, lai būtu vairāk vistiņu, — jāliek ar kreiso roku

Ja vistas liek perēt vējainā laikā, it īpaši ziemeļu vēja laikā — daudzas olas paliek tukšas

Ja grib dējīgas vistas — tās jāliek perēt sējas laikā vai tad, kad rudzi statos

Ja vistu liek perēt sestdien — izšķiļas daudz vistiņu

Ja Māras dienā dētas olas liek perēt — iznāk tikai vanckari un kroplīši

Ja vistas liek perēt nevis sienā, bet salmos — cāļi iz­auguši ies labībā

Ja ap Mārtiņiem zosis treknas — nākamajā gadā būs daudz olu.

Ja zirga muguru noglauda ar auzu izēdām — tas labi barojas

Ja Ziemsvētku rītā notrin zirgiem muguras ar snie­gu — vasaru tos neēd odi

Ja Miķeļos vilnas cimdā ieliek karstu ķieģeli un ar tņ izberzē jauniem zirgiem zobus — tie aug stipriem zobiem, veselīgi

Ja zirgus izpeldina pirms dzeguzes kūkošanas — tie labi barojas

Ja Zaļās ceturtdienas rītā zirgus padzirda ar tekošu ūdeni — tie ir izturīgi, brangi, «labi tek»

Ja zirgu k a ļ vecā mēnesī — pakavi ilgi turas

Ja zirgam asti un krēpes griež jaunā mēnesī — tās labi, ātri un kupli ataug

Ja, izbraukšanai gatavojoties, zirgs turpat pie staļļa durvīm vai jūdzot izkārnās — būs laimīgs brauciens

Ja jaunus zirgus iebrauc Metenī — tie ir klausīgi

Ja pavasarī, pirmoreiz ārā ejot, zirgu skubina — viņš vēlāk bieži piekūst

Ja mājās iebrauktu vezumu nav laika izkraut, tad vismaz jāatlaiž tā virves — citādi zirgs jutīsies tikpat grūti, kā vezumu velkot

Ja pēc braukšanas neapgāž ragavas — zirgs neatpūšas, visu laiku tas it kā velk

Ja cilvēks stallī ēd — peles lopiem ēd spalvu nost

Ja grib, lai zirgi padodas, stallī to galvas jātur ziemeļu vai austrumu virzienā; tiem blakus nedrīkst iiūt cūku kūts; to barībai nedrīkst tuvoties vistas; to sienā vai salmos nedrīkst gulēt kaķi; bet noteikti lai dzīvo zebiekstes

Ja pirms zirgu staļļa celšanas zemē nomet skaidu, pēc pāris dienām var uzzināt ēkas celšanas vietu;

ja zem skaidas apmetusies slieka — tur nedrīkst, ja gliemis — tā ir īstā vieta un zirgi augs brangi kā gliemji

Ja staļļa durvis būs pret ziemeļiem — zirgi saimnie­kam spers un kodīs

Ja stallim pienaglo nošautu žagatu, pūci vai vanagu — lietuvēns zirgus nenojāj

Ja grib veselīgus un brangus zirgus — Niklāva dienā pirms saules lēkta jākauj gailis, tā asinis jātecina auzās un šīs auzas jādod zirgiem

Ja pirmajā Lieldienu dienā pašā rīta agrumā zirgus pilnos aulekšos, atpakaļ neskatīdamies, izpeldina dziļos ūdeņos un tāpat, atpakaļ neskatīdamies, atjāj mājā — tiem dunduri, mušas un odi nekož

Ja caur zemē noliktām zirga sakām izlec varde — zirgam kakls saslims

Ja zirgu sien pie ratu riteņa — tas klepo, ātri piekūst, klūp

Ja ērzeļus rāmi jeb kastrē vecā vai dilstošā mē­nesī — tiem labi dzīst brūce un tie vairs nedauzās

Ja zirgs tur stingri augšā ausis — tas ir izturīgs; ja nolaidis — tas ir vājš

Ja zirgam kuplas krēpes un aste — tas ir stiprs; ja garas spalvas pie kājām — tas ir mundrs.

Ja Ziemsvētkos ir sniegputenis — nākam­gad būs daudz medus

Ja Ziemsvētku vakarā bites stropos dzied — nākamgad tās labi spieto?

Ja Jaungadā snieg — būs daudz medus

Ja Sveču dienā spīd saule — bitēm neizdodas bērni; ja apmācies un snieg — būs laba bišu saime