Laikazīmes

Ja skursteni sāk mūrēt vecā mēnesī — tas ātri izkalst un netek sodrēji

Ja skursteni slauka vecā mēnesi — tas tik drīz nepiekvēp

Ja grābekļa zarus liek vecā mēnesī un pēc pusdie­nas — tie nekrīt ārā

Ja ragavu slieces liek vecā mēnesī — tās neatliecas

Ja sētas mietus dzen vecā mēnesī un pēc pusdienas — tie nepūst un nelien no zemes laukā

Ja virves un auklas vij vecā mēnesī — tās nedilst, necērtas un ir mīkstas

Ja pirtsslotas taisa Jāņos un dilstošā gaismā — tās ir izturīgākas un peroties nemet lapas

Ja zābakus taisa vecā mēnesī — tiem neirst šuves un nelec zoles vaļā, ir viegli un izturīgi

Ja putraimus taisa vecā mēnesī — tajos metas kodes

Ja spilvenos vai pēļos spalvas liek veca mēneša pēdējā piektdienā, īpaši vakarā pēc saules noiešanas, kad putni jau guļ, — spalvas nelien ārā

Ja veļu mazgā vecā vai dilstošā mēnesī — tā izmaz­gājas ļoti balta

Ja vilnu mazgā vecā mēnesī — tā neveļas Ja zirgu kaļ vecā mēnesī — pakavi ilgi turas

Ja vērsītis dzimis vecā mēnesī — tas vaislošanai neder

Ja labību maļ vecā mēnesī — milti nebojājas.

Ja kartupeļus stāda pilnā mēnesī — aug daudz lielu bumbuļu

Ja kartupeļus stāda vecā mēnesī bumbuļainu mākoņu laikā — tie aug miltaini, gludi un nesaiet lakstos

Ja kartupeļus stāda vecā mēnesī — tajos maz nezāļu

Ja kāpostus stāda vecā mēnesī — tie vārās mīksti

Ja kāpostiem mēsli vesti vecā mēnesī — padodas ļoti laba raža

Ja ķirbjus stāda pilnā mēnesī — tie aug lieli, biezi un pilni

Ja saknes sēj vai stāda trīs dienu vecā mēnesī — tās ļoti raženi aug

Ja cigoriņus sēj vecā mēnesī — tie neaug cauri un neizzied

Ja rutkus sēj vai stāda vecā mēnesī pēc saules rieta — tie labi aug un neizzied

Ja rāceņus un kāļus sēj vecā mēnesī — tie aug labi, lieli un neizzied ziedos

Ja rāceņus un kāļus stāda vecā mēnesī — tie ir cieti un cīpslaini

Ja sīpolus stāda vecā mēnesī — tie neizzied

Ja sīpolus stāda pilnā mēnesī pēc saules rieta ceturt­dienas vakarā — tie aug lieli

Ja sīpolus stāda pilnā mēnesī un piektdienā — tie izaug lieli

Ja sīpolus stāda vecā menesī, kamēr puiši pirtī, — tie aug lieli kā puišu pauti

Ja sīpolus katra veca mēneša pēdējā piektdienā atru­šina — tie labāk aug

Ja sīpolus rauj pilnā mēnesī — tie ir visnobriedušākie un vislabāk stāv

Ja magones sēj pilnā mēnesī — tās zied kupli un gal­viņās daudz sēklu

Ja kaņepes iesētas vecā mēnesī — gaidāma laba šķiedra

Ja augļu kokus vai ogulājus stāda pilnā mēnesī — tiem būs daudz ogu

Ja ogulājus stāda vecā mēnesī — padodas brangas, lielas ogas

Ja augļu koki zied vecā mēnesī — nekādu augļu nebūs

Ja augļu koki zied pilnā mēnesī — būs labi augļi

Ja ķirši zied vecā mēnesī — tiem nebūs ogu

Ja ābolus novāc pilnā mēnesī — tie labi stāv.

Ja mēslus ved vecā mēnesī, kad ir dienvidu vai vakara vējš, — tie labi satrūd

Ja rudenī zemi ar vecā mēnesī — tā labāk satrūd un nobriest

Ja āboliņu ar vecā mēnesī — zeme labāk satrūd un nezāles neaug

Ja labību sēj laikā, kad mēnesim maz gaismas, tas ir pavisam vecs vai tikko jauns, — tā slikti aug

Ja labā zemē sēj vai stāda dilstošā mēnesī — nebūs ražas

Ja labību sēj vecā mēnesī — tā padodas īsa un nolīkst pie zemes, ka nav īsti pat ko pļaut

Ja labību sēj vecā mēnesī — tā no vārpām birst pat nenobrieduši

Ja lauki zemi un slapji — tie jāsēj dilstošā mēnesī

Ja auzas sēj pilnā mēnesī — tās izaug garas

Ja auzas sēj vecā mēnesī — tās sakrīt veldrē, salūst un nobirst jau laukā

Ja auzas iegadās sēt vecā mēnesī — tad tas jādara tikai agri no rīta

Ja miežus sēj pilnā mēnesī — tie labi padodas, aug smagi graudi

Ja rudzus sēj vecā mēnesī — tiem robainas, pustuk­šas vārpas un slikts birums

Ja rudzi zied Jaunā pilnā mēnesī — būs pilnas vārpas

Ja rudzus pļauj pilnā mēnesī — ir daudz graudu

Ja rudzus pļauj vecā mēnesī —- tie labāk nobriest

Ja linus sēj vecā mēnesī, īpaši tā galā — aug šķiedraini lini un neaug nezāles

Ja linus plūc pilnā mēnesī — tie ir šķiedraini

Ja zirņus sēj pilnā mēnesī — aug pilnas pākstis; ja vecā mēnesī — tie ātri nogatavojas

Ja zirņus sēj pilnā mēnesī pirms saules — tie nav tārpaini un ir ražīgi

Ja zirņus sēj dilstošā mēnesī — tie rudenī ļoti labi nogatavojas

Ja zirņus vāc vecā mēnesī — tie vārās mīksti

Ja sēklu ņem vecā mēnesī — tā slikti dīgst

Ja zāli nogana pirms pilna mēness — tā drīz ataug; ja pēc pilna mēness — tā gausi ataug.

Ja ievas kupli zied — būs auglīga vasara.

Ja ievas zied — mieži un auzas jāsēj.

Ja daudz pīlādžu ziedu — būs labi mieži.

Ja augļu koki zied pilnā mēnesī — būs labi aug|i.

Ja pienenēm dienā aizveras ziedi — būs lietus.

Ja agri plaukst koki — agri jāsēj agrīnās labības.

Ja grib izaudzēt labus sīpolus — tie jā­dēsta, kad ābeļu ziedi ir pumpuros.

Ja pavasarī daudz maijvaboļu — būs kar­sta vasara.

Ja vakaros knišļi spindz un dzeļ — būs lietus.

Ja dzeguze vakarā ilgi kūko — būs labs laiks.

Ja bezdelīgas no rīta izlido vēlu — būs slikts laiks.

Ja maijā bieži ir pērkons — būs lietaina, vējaina vasara un kuplas pļavas.

LAIKAZĪMES PROGNOZES SCENĀRIJĀ

Mūsu gadsimta sešdesmitajos gados sākās «prognožu bums». Daudzās valstīs tapa valdības komitejas un komisijas nākotnes problēmu pētīšanai un kompleksu prognožu izstrādāšanai. Radās futurologu biedrības un prognostiskas firmas. Amerikas Savienotajās Valstīs vien triju gadu laikā izveidojās vairāk nekā divi simti šādu firmu. Firmas pelnījās ar ekonomiskajām, politiskajām, inženiertehniskajām prognozēm un citiem privātajiem, kā arī valsts pasūtījumiem. Viens no galvenajiem progno­zēšanas veidiem — nākotnes scenāriju izstrādāšana. Izstrādāja nākotnes ekonomiskās vai ekoloģiskās situā­cijas, arhitektūras vai ģimenes, sagaidāmā kara vai tā saucamās postindustriālās sabiedrības scenārijus. Seš­desmito gadu nogalē Itālijas progresīvais tautsaimnie­cības un sabiedriskais darbinieks Aurēlio Pečei dibināja «Romas klubu» — neoficiālu starptautisku organizāciju pasaules attīstības globālu problēmu pētīšanai. Jau pirmais «Romas kluba» ziņojums — D. Medouza un tā līdzautoru grāmata «Augšanas limiti» satrauca. Sis globālais nākotnes scenārijs uzskatāmi rādīja, ka patērē­tāju sabiedrība ar savu maksimālās peļņas stratēģiju iet pretī katastrofai. Līdz kluba dibinātāja nāvei 1984. gadā publicēti desmit šādi ziņojumi un vēl daudzi citi nākot­nes scenāriji, to skaitā Apvienoto Nāciju Organizācijas ekspertu grupas ziņojums «Pasaules ekonomikas nā­kotne», kas krievu valodā publicēts arī mūsu valstī.