Laikazīmes

A. Djakova ilgtermiņa prognozes attiecas ne tikai uz Altaju. Viņš diezgan precīzi paredz laika apstākļus arī citos zemeslodes apvidos. 1978. gada 12. oktobrī Parīzes astrofizikas institūta direktors Z. Pekers saņēmis viņa telegrammu ar brīdinājumu par gaidāmo stipra aukstuma (ap mīnus 20 grādiem) vilni decembra pēdējā dekādē un janvārī. Atbilde — pieklājīgi ironiska. Taču jau 21. de­cembrī laikraksta «Izvestija» korespondents Parīzē ziņoja, ka tur pēkšņi iestājies liels sals, izgājusi no ierindas maģistrālā elektropārvades līnija, daudzi uzņēmumi pār­traukuši darbu, apstājušies elektrovilcieni. Zaudējumus lēsa uz četriem miljardiem franku. 1981. gada 28. jūlijā Djakovs telegrafējis PSRS Jūras flotes ministrijai, ka laikā no 5. līdz 20. augustam Ziemeļatlantijā veidosies ļoti dziļi cikloni, kuri izraisīs viesuļvētras ASV austrumu piekrastē, Kārību jūrā un Meksikas līcī, bet Tālo Aus­trumu jūrās no Filipīnām līdz Japānai — spēcīgus taifū­nus. Jau 8. augustā laikraksti ziņoja, ka taifūns Hokaido salā nodarījis lielus postījumus — pilnīgi sagrautas 70 mājas un vairāk nekā 19 tūkstošu ēku applūdinātas, daudzās vietās bojātas dzelzceļa līnijas un šosejas, esot cilvēku upuri, 10, augustā parādījās ziņas par spēcīgām lietusgāzēm, kas applūdinājušas Ņujorkas štata pilsētu Votertaunu. 16. augustā nepieredzēti spēcīgs taifūns triecās pret Sahalinu… Un tā daudzas Djakova ilgter­miņa prognozes piepildījās ar apbrīnojamu precizitāti. Pa­nākumu cēloņi? Plašas zināšanas, orģināla metode, liela pieredze.

1935. gadā pēc Odesas un Maskavas universitāšu absol­vēšanas Djakovs ieradies Kuzbasā dzelzceļa trases ierīkošanas darbos. Jaunapgūstamajam akmeņogļu basei­nam bija" nepieciešama droša transporta maģistrāle, bet celtniecībai vajadzēja drošas laika apstākļu prognozes

Djakovu 1936. gadā ieceļ par Kalnu Sorijas dzelzceļa galveno meteorologu. Jau pirmā viņa izstrādātā prognoze bijusi precīza, arī turpmākās tikpat drošas. Viņa panā­kumu pamatā ir plašās un dziļās zināšanas meteorolo­ģijā, fizikā un astronomijā. Turklāt Djakovs noskaidrojis un prasmīgi izmanto likumsakarības, viņš saista Zemes atmosfēras maiņas ar kosmiskajām parādībām, galveno­kārt ar procesiem, kuri risinās uz Saules, -kosmiskās laikazīmes.

Minēsim vēl trešo piemēru par laikazīmju prasmīgu izmantošanu kompleksā ar moderno zinātni. Šoreiz Igau­nijas republikas Tartu rajona padomju saimniecībā «Kon- guta». Te dzīvo pensionārs Vadims Zelnins. Divdesmit gadus viņš sekmīgi vadīja kolhozu «Vellavere». Pirms kara Zelnins bija ieguvis augstāko agronomisko izglītību, pēc tam absolvējis Tartu universitātes Bioloģijas fakul­tāti. Specializējies ornitoloģijā. Kopš 1939. gada viņš katru dienu pieraksta visu, kas notiek apkārtējā dabā, bet pirmie novērojumi sākti jau studiju gados — pirms pusgadsimta. Savus novērojumus viņš salīdzina ar tautas laikazīmēm, rūpīgi visu analizē un izvērtē. Kā jau orni­tologs, viņš lielāku uzmanību veltī putniem: migrācijas laikiem .un raksturam, ligzdoša-nas -īpatnībām un citām pazīmēm, pēc kurām var prognozēt laika apstākļus īsā­kam un garākam periodam. Viņa prognozes īsākajam — tuvāko divu nedēļu periodam piepildās vidēji par 83 procentiem. Diezgan precīzas izrādījušās arī Želnina ilgtermiņa prognozes nākamajai sezonai — tuvākajiem trim mēnešiem. Plaši izglītoto un pieredzējušo «laika­zīmju tulku» pazīst ne tikai viņa dzimtās Elvas apkārtnē. Katra mēneša otrajā svētdienā Zelnina prognozes tuvā­kajām divām nedēļām izskan republikas radioraidījumā lauku ļaudīm «Labrīt!». Mācību gada sākumā apkārtējās skolas šo izcilo dabas pazinēju aicina uz tikšanos. Par savu pieredzi viņš stāsta ari Tartu Valsts universitātes studentiem lekcijās — pārrunās.

Kāds stāvoklis ar plašākā sabiedrībā apzinātiem «laika­zīmju tulkiem» ir mūsu republikā?

«Dabas un vēstures kalendāra» lasītāji jau ievērojuši Jāņa Jirgensona sastādīto dārzkopja sējas kalendāru Daudzi pārbaudījuši viņa ieteikumus, kas un kādā da­tumā jāsēj un jāstāda. Un pārliecinājušies, ka, ievērojot šīs senās tautas atziņas, «aug labāk nekā kaimiņam, kas sēj un stāda, kā pagadās». Jirgensons ir Latvijas Lopko­pības un veterinārijas zinātniskās pētniecības institūta galvenais agronoms. Savu dārzkopja sējas kalendāru viņš sastāda apmēram divus gadus uz priekšu.

Laikraksts «Cīņa» 1984. gada 21. janvārī publicēja Jāzepa Orbidāna prognozi par laika apstākļiem no janvāra līdz martam, kuru viņš pirms mēneša bija atsūtījis re­dakcijai. Viņa prognoze piepildījās ar visai lielu preci­zitāti, sevišķi janvārī un februārī. Tikai marta otrajā pusē laika apstākļi bija nedaudz skarbāki nekā paredzētie. Daugavpils rajona Eglaines ciema iedzīvotāji jau dau­dzus gadus pēc kārtas pārliecinājušies par vietējās padomju saimniecības «Cīņa» biškopja J. Orbidāna prasmi paredzēt laika apstākļus nākamajai sezonai. Viņa panākumi balstās uz rūpīgiem vērojumiem par dabas norisēm, augu attīstības un dzīvnieku uzvedības īpatnī­bām. Taču galvenais viņa «informators» ir drava. Bišu dzīves norises un izturēšanās īpatnības, kā arī šo īpat­nību cēloņus viņš iepazinis visos sīkumos. Un bites savu kopēju nepieviļ.

Daudzi vecāki lauku vīri un lauku sievas zina ne ma­zumu laikazīmju, kā arī šīs zināšanas vairāk vai mazāk izmanto ikdienas darba gaitās. Ne sēj, ne stāda, ko un kad pagadās. Un atī no rīta diezgan droši zina, kāds laiks pieturēsies līdz vakaram, tikai bieži vien neapzinās šo parādību sistēmisko sakarību. Diemžēl reti kura lai­kazīmju pazinēja pieredze apzināta plašākā sabiedrībā. Tas ir neatliekams tuvākās nākotnes uzdevums!

Laikazīmes signalizē par būtisku pārmaiņu sākurņu dabā. Sie signāli ir ļoti konkrēti, bieži vien šauri lokāli. Ar individuālo konkrētību laikazīmes var veiksmīgi papil­dināt moderno lauksaimniecības un meteoroloģijas zi­nātni. Zinātne pamatojas uz vispārinājumiem, uz vispā­rējām likumsakarībām, Zināt šīs vispārējās likumsakarības ir ļoti svarīgi. Taču augkopim un lopkopim jāņem vērā tieši šī gada un šīs vietas apstākļi, lai sētu un stādītu konkrētā pavasara optimālos termiņos — ne agrāk un ne vēlāk. Te nepieciešama ne tikai laikazīmju zināšana, bet arī ilggadēja pieredze, kas uzkrāta, vērojot un anali­zējot dzīvās dabas attīstības īpatnības kopsakarībā ar nedzīvās dabas procesu gaitu tieši savā novadā.

Taču, kā jau lasījām iepriekšējā nodaļā, naivi būtu domāt, ka visas laikazīmes viennozīmīgi utilitāri kalpo tikai laika apstākļu paredzēšanai, praktiskās darbības labāko termiņu izraudzīšanai. Laikazīmes ir tautas gara­mantas veids, specifisks folkloras žanrs, kas pauž mūsu senču dabas izpratni, pasaules uzskatu un redzējumu, arī estētiskos un ētiskos priekšstatus. Kā rakstnieks Jānis Peters tieši atzīst:

«Man personiski patiesi lielu estētisko baudījumu sa­gādā tautas ticējumu poētiskā, līdz apbrīnai dzidrā, lakoniskā frāze, kas no gadsimtu dzelmēm nes līdzi ne tikai racionālo gudrību un pareģonību, bet rada kādu vārdos nenoformulējamu dvēseles noreibumu un vēlreiz liek ar cieņu uzlūkot savas dzimtenes bagāto augu un dzīvnieku valsti, iepriekšējo paaudžu prāta asumu, kos­misko ritumu, ko folkloras laikmeta cilvēks intuitīvi un poētiski precīzi uztvēris. Arī kosmosa apguves laikmeta cilvēkam, lasot tos, tāpat kā lasot tautas dziesmas, top skaidrāks cilvēka nākums, ritējums no aizlaikiem līdz šodienai, viņš asāk sevi sajūt par dabas sastāvdaļu, kam dota apziņa un iespēja aizsargāt šo pasauli, novērtēt tos sociālpolitiskos faktorus, kuri spējīgi nodrošināt pa­saules krāšņuma nenonāvēšanu.