Laikazīmes

Laiks spēj arī pēc būtības koriģēt laikazīmēs. Klimats Laika gaitā mainās. Padomju zinātnieks A. Sņitņikovs ilgstošu pētījumu rezultātā secinājis, ka Zemes klimata pārmaiņām ir ritmisks raksturs. Viņš konstatējis, ka kli­mata ritmikas periods vidēji ilgst 1850 gadus. Viena perioda laikā mitru un vēsu klimatu nomaina ievērojami sausāks un siltāks. Tāpēc dažas laikazīmēs, kas radušās klimata perioda sākumā, var izrādīties neatbilstošas perioda beigu posma apstākļiem. Cilvēka darbība pa­ātrina dabas procesu gaitas pārmaiņas. Dažādi antropo- gēnie (cilvēka izraisītie) faktori izmaina dzīvnieku uz­vedību un augu reakciju, ietekmē atmosfēras cirkulāciju. Līdz ar to mainās sakarības un ritmi dabā. Tāpēc an- tropogēno faktoru augošā ietekme var kļūt par cēloni daudzu laikazīmju neatbilstībai. Bet varbūt arī šādos gadījumos, kā saka, nav ļaunuma bez labuma? Novēro­jumi par šādām neatbilstībām un to cēloņu izpēte taču spēj dot vērtīgus datus modernajai ekoloģijai. Pirmkārt, te varētu gūt papildu informāciju par apkārtējās vides ritmikas maiņām, par to, kā mainās dzīvnieku un augu reakcija uz vides faktoriem. Otrkārt, seno laikazīmju no­virzes varbūt paver mums savdabīgu «ekoloģiskās arheo­loģijas» nogabalu. Šādas novirzes var dot vērtīgu liecību par sava tapšanas Laika ekoloģisko situāciju.

Katrai cilvēka darinātai lietai vai viņa darbībai, raksta A. Baiburins grāmatā «Mājoklis austrumslāvu rituālos un priekšstatos», ir kā utilitāra, tā simboliska nozīme — semiotiskais statuss. Rituāls izsaka šo semiotisko jēgu, jo pats ir pasaules uzskata, pasaules ainas kopējās shēmas elements. Sāda^ pasaules kopainas shēma bija vitāli ne­pieciešama mūsu senčiem (tāpat kā mums!), lai izveidotu savas uzvedības un orientācijas stratēģiju un taktiku ap­kārtējās dabas un kultūras vides procesos un parādībās. Pārliecība par savas orientācijas pareizību cilvēkam tik­pat nepieciešama kā pārtika un miegs. Mūsu senčiem tā bija arī savas dzīves telpas un Laika apgūšana. Ne velti tik daudzās laikazīmēs runāts par debespusēm, sevišķi ziemeļiem un austrumiem. Slavenais franču arheologs un etnogrāfs A. Leruā-Gurāns secina, ka telpas un Laika ap­gūšanai (domesticēšanai) bijusi ne mazāk būtiska no­zīme cilvēka intelekta veidošanas procesā kā darba rīku izgatavošanai. Telpas un Laika apgūšanas zemākās formas piemīt arī dzīvniekiem (ligzdu vīšana, alu rak­šana), bet augstākā, konceptuālā forma ir tikai cilvēkam kā augsti attīstītu smadzeņu darbības rezultāts. Šāda specifiski cilvēciska telpas un Laika apgūšana, secina A. Leruā-Gurāns, iespējama tikai tad, ja izveidots attiecī­gais priekšstatu modelis un jēdzieniskā «vārdnīca», at­bilstošs pasaules uzskats, kuru ķatra paaudze pārmanto no iepriekšējās.

Mūsu senču pasaules uzskatu glabāja kolektīvā atmiņa dažādu kultūras fenomenu veidā. Tās bija teikas, tautas­dziesmas, paražas, rituāli u. c. Starp šiem senās kultūras fenomeniem nozīmīga vieta ir laikazīmēm- Sevišķi labi to redzam tajās laikazīmēs, kuras saista cilvēka dzīvi ar da­bas ritmiem un kosmisko harmoniju. Cilvēka radītās kul­tūras telplaiks tā vai citādi atspoguļo, modelē Visuma telplaiku.

Laikazīmēs var sameklēt ne mazumu racionālu atziņu laika apstākļu paredzēšanai un praktiskai darbībai lauk­saimniecībā un dabsaimniecībā. Tajās iespējams rast arī ierosmi vēl neizpētītu likumsakarību atklāšanai. Laikazī­mes ir nenoliedzami vērtīgs materiāls mūsu senču pasau­les uzskata, pasaules kopainas shēmas un vērtību sistē­mas dažādu slāņu pētīšanai. Tās nes sevī mūsu senču mentalitātes atspulgu. Taču varbūt ne mazāka vērtība ir ierosmei, ko iespējams smelties no šī tautas garamantas veida, lai mūsdienu ārkārtīgi sarežģītajā situācijā prastu optimāli domesticēt telpu un Laiku, kas paātrināti komplicējas, lai strauji mainīgajā pasaulē veiksmīgi harmonizētu savas ikdienas steigas laiku ar lielo Visuma Laiku.

IEZĪMDIENAS (MARĶIERDIENAS)

Jaungads --- 1. janvāri

Trijkungu jeb Zvaigznes diena — 6. janvāri

Teņa diena — 17. janvārī

Sveču diena — 2. februāri

Dārtas diena — 6. februāri

Vastlāvji — lai uzzinātu precīzu Vastlāvja dienu,jāizdara īpašs aprēķins: vispirms pēc pavasara astronomiskā sākuma jāatrod pirmā pilnmēness svētdiena un tad no tās atpakaļ jāmeklē septītā otrdiena. Tā arī būs Vastlāvja diena.

Meteņi jeb Pelnu diena — par meteni tas pats aprēķins, tikai jāmeklē septītā trešdiena.

Matīsa diena — 25. februāri

Jevdokijas diena — 14. martā

Ģertrūdes diena — 17. martā

Jāzepa diena — 19. martā

Benedikta diena — 21. martā

Māras diena — 25. martā

Alekseja diena — 30. martā

Izidora diena --4. aprīlī

Jurģa diena — 23. aprīlī

Jegora diena — 6. maijā

Jetes diena — 7. maijā

Staņislava diena — 8. maijā

Jeremijas diena — 14. maijā

Mokeja diena — 23. maijā

Urbāna diena — 25. maijā

Sidora diena — 27. maijā

Pahoma diena — 28. maijā

Medarda diena — 8. jūnijā

Vītus diena ----15. jūnijā

Jāņu diena -----24. jūnijā

Septiņu gulētāju diena -----27. jūnijā

Pētera diena — 29. jūnijā

Septiņu brāļu diena — 10. jūlijā

Jēkaba diena — 25. jūlijā

Annas diena — 26. jūlijā

Labrenča diena — 10. augustā

Lielās Māras diena — 15. augustā

Bērtuļa diena ---24, augustā

Egidija diena ----1. septembrī

Mazās Māras diena ----8. septembrī

Miķeļa diena ---29. septembri

Mārtiņa diena ----10. novembrī

Niklāva diena -----6. decembri

Ziemsvētki ----25. decembrī

LITERATŪRA DZIĻĀKAM UN PLAŠĀKAM IESKATAM

1. Dabas un vēstures kalendārs. R.: Zinātne, 1982, 1983, 1984.

2. Līdeks 0. Latviešu svētki. R.: 1940

3. Mauriņš A. Kurp ej, daba? R.: Liesma, 1979.

4. Meža gadagrāmata. R.: Avots, 1985.

5. Rablnovičs I. No laika rēķinu vēstures. R.: Zinātne, 1967,

6. Sudmalis /. Latvju raksti. III sēj. R.: 1931.

7. Smits P. Latviešu tautas ticējumi. I—IV sēj. R.i 1940.—1941.

8. Zirnītis A. Laiks un tā paredzēšana. R.: LVI, 1957.

9. Zirnītis A. Meteoroloģija. R.: Zvaigzne, 1968.

10. Агринский К. Народные приметы и их значение в практической метеорологии и сельском хозяйстве. Саратов: 1899.

11. Астапенко П. Д. Вопросы о погоде. Л.: Гидрометеоиздат, 1982.

12. Афанасьев А. Поэтические воззрения славян на природу. I—III. М.: 1865-1869.

13. Байбурин А. К. Жилище в обрядах и представлениях восточных славян. Л.: Наука, 1983. -

14. Биология охраны природы. Перевод с англ. Под ред. М. Сулея, Б. Уилкокса. М.: 1983.

15. Вайсберг Док. Погода на Земле. Перевод с англ. Л.: Гидрометеоиздат, 1980.

16. Гальцов А. П. Погода и ее предсказание. М.: Госкультпросвет-издат, 1947.

17. Гире А. А. Макроциркулярный метод долгосрочных метеорологических прогнозов. Л., Гидрометеоиздат, 1974.