Roalds Gerke: Hipnoze un suģestija

Jogu fiziskie vingrinājumi sākas ar vienkāršām, bet beidzas ar ārkārtīgi sarežģītām pozām, kas netrenētiem cilvēkiem tikpat kā nepadodas. Jogas mācība prasa šos fiziskos vingrinājumus saistīt ar psihiskiem vingrināju­miem, kas izstrādāti pēc daudzos gadsimtos pārbaudītas sistēmas.

Svarīgi, ka ar noteiktu vingrinājumu kompleksu palī­dzību jogi sekmīgi ārstē slimības, kurām nav infekciozs raksturs, visbiežāk — kaulu—muskuļu un cīpslu kaites, iekšķīgās slimības, funkcionāli psihiskos traucējumus.

Suģestija, hipnoze un, galvenais, autosuģestija ir nenoliedzami un svarīgi jogu psihisko vingrinājumu ele­menti.

Autosuģestiju kā īpašu terapijas metodi, piemēram, jau lieto daudzās psihoneiroloģiskās iestādēs un sanatorijās, it īpaši dažādu neirožu, hroniska alkoholisma un narko­mānijas ārstēšanā. Sājos gadījumos mērķtiecīgi ir kom­binēt ārstniecības metodes, apvienojot hipnozi ar medikamentozu ārstēšanu, ar fizisko terapiju utt. Šīs metodes dod neapšaubāmi pozitīvus rezultātus, taču jāatzīmē, ka autosuģestija, ko slimniekiem palīdz apgūt pieredzējuši speciālisti, pēc iedarbības spēka ļoti atšķiras no tās autosuģestijas, kas piemīt jogam. Lai sasniegtu vēlamo autosuģestijas iedarbību, ir nepieciešams ilgstoši un precīzi izpildīt noteiktās prasības. Jāatceras, ka jogi tās izstrādā daudzu gadu laikā. Diemžēl tas prasa lielu pie­pūli un bieži vien nav pa spēkam ne tikai slimam, bet arī praktiski veselam cilvēkam. Vislabākie rezultāti, protams, būtu, ja jogas sistēmas vingrinājumiem pievērstos bērnībā, sliktākā gadījumā — pusaudža gados. Sekmes būs labā­kas, ja nodarbības vadīs pieredzējuši instruktori, kas labi pārzina ne tikai teoriju, bet arī jogas sistēmas praktisko pusi.

Daži vārdi par ātrās hipnozes metodi jeb «zibenīgo hipnozi». Jāteic, ka tā sasniedzama daudz retāk nekā parastā. Visvieglāk tai padodas cilvēki, kas slimo ar histēriju vai alkoholismu. Atrās hipnozes metodi ieteica

Z. M. Sarko un citi vecās hipnozes skolas pārstāvji. Me­todes pamatā ir negaidīta, ātra un stipra kairinātāja iedarbība. Tā, piemēram, negaidīts spilgts gaismas uzlies­mojums, spēcīgs gonga sitiens, pavēlniecisks uzkliedziens un citi līdzīgi kairinātāji var cilvēkā izraisīt pat dziļu hipnozi.

Manā praksē bija gadījums, kad viegli hipnotizējama slimniece jebkuros apstākļos krita dziļā hipnozē, tikko es uzmanīgi ielūkojos viņai acīs. Pirmajā reizē tas notika tik negaidīti, ka nepaspējām viņu aizkavēt, un slimniece nokrita uz grīdas, par laimi, bez nopietnām sekām.

Tomēr hipnozē šādus pēkšņus un stiprus kairinātājus izmantot nav ieteicams, kaut arī ātrā hipnoze varētu labi noderēt demonstrējumiem. Grūtniecēm, bērniem, kā arī tiem, kas sirgst ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām,, tā ir kontrindicēta.

Sākumā ar hipnozi ārstēja jebkādas slimības. Tikai vēlāk hipnozes pētnieki noskaidroja tās lietošanas indikā­cijas. Ir nepieciešams zināt, ka ar hipnozi un suģestiju nevar ārstēt un izārstēt slimības, kas saistītas ar orgānu vai audu organiskām pārmaiņām. Tāpat šķiet pats par sevi saprotams, ka nevienu infekcijas slimību nevarēs izārstēt, ar hipnozi. Taču pēc tam, kad būs likvidēta pamatslimība vai uzlabojies slimnieka vispārējais veselības stāvoklis, hipnoze var kļūt par papildu metodi dažādu varbūtēju psihisku traucējumu novēršanai. Visbiežāk hipnoze tiek lie­tota dažādu neirožu ārstēšanā (nervozitāte, bezmiegs, gal­vassāpes utt.), jo neirožu slimniekiem ir pastiprināta tiek­sme uz autosuģestiju un sevišķa suģestējamība. Tikpat veiksmīgi ar hipnozi var ārstēt slimniekus, kas cieš no uz­mācīgiem stāvokļiem (dažāda veida bailēm). Nereti ar hipnozi novērš dzimumvājumu un citus seksuālus traucē­jumus gan vīriešiem, gan sievietēm, urīna nesaturēšanu, stostīšanos (ja tā ir viena no neirozes izpausmēm). Sājos gadījumos visbiežāk hipnozi kombinē ar citām terapei­tiskām metodēm (medikamentozo terapiju, kūrortterapiju utt.). Šāda veida ārstēšana sevišķi nepieciešama šizofrē­nijas, epilepsijas, hroniskas narkomānijas (alkoholisms,, morfīnisms, kokaīnims u.c.) gadījumos.

Taču hipnozi lieto ne tikai psihiatrijā un neiropatoloģijā, to sekmīgi izmanto dermatoloģijā, ārstējot daudzas ādas slimības (zvīņēde, sarkanā vilkēde, kārpas, eritēmas, ādas nieze u.c.).

Arī dzemdniecībā un ginekoloģijā neiztiek bez hipnozes un suģestijas. Lai likvidētu bailes no dzemdībām, kā arī lai mazinātu vai pavisam novērstu dzemdību sāpes, sieviešu konsultācijās notiek psihoprofilaktiska grūtnieču sagata­vošana dzemdībām (lekcijas, pārrunas, suģestija). Daži ārsti hipnozi mēģinājuši lietot arī dzemdībās; daudzkārt tikusi panākta pilnīga nejutība pret sāpēm — dzemdības notikušas dziļa miega stāvoklī. Ārvalstu mediķi šajā nolūkā dažreiz ir izmantojuši narkohipnozi, t. i., sākuma dzemdētājas saņem miega līdzekļu devu, pēc tam to iedarbība tiek pastiprināta ar hipnozi. Šajos gadījumos dzemdētājas pirms un pēc dzemdībām gulējušas caurmēra 15—30 stundas. Tomēr daudzi ārsti vērsās pret šīs meto­des ieviešanu, jo tāds svarīgs notikums kā dzemdības nedrīkst notikt ārpus sievietes apziņas.

Hipnoze var palīdzēt ginekologiem ārstēt dažādus neirogēnus menstruālā cikla traucējumus, novērst grūtnie­cības toksikozes.

Arī iekšķīgo slimību hipnoterapija neapšaubāmi, ir efek­tīva. Hipnozi lieto paroksismālās tahikardijas (paātrinātas aritmiskas sirdsdarbības), sirds un gremošanas trakta neirožu, hronisku caureju, aizcietejumu, atraugu ārstēšana. Daži ārsti hipnologi hipnozi ar labiem rezultātiem lieto­juši hipertonijas, vairogdziedzera slimību ārstēšana, ka arī tuberkulozes saasināšanās gadījumos. Padomju hipnologu eksperimenti liecina, ka hipnozi var izmantot vēl daudzu citu slimību ārstēšanā. Tā, piemēram, P. Buls ar hipnotisko suģestiju ārstēja čūlas slimību, sirds astmu, hroniskus žultspūšļa iekaisumus.

Aplūkosim dažus gadījumus no mūsu prakses, kad pacienti veiksmīgi tikuši izārstēti ar hipnozi.

20 gadus vecais slimnieks M. sūdzējās ārstam par ne­patiku strādāt un turpināt studijas konservatorijā, bez­miegu, stiprām galvassāpēm, paaugstinātu uzbudinamību un nogurdināmību. Bieži par sīkumiem raudot. Pēdējā laikā arvien biežāk domājot par nāvi. Slimīgais stāvoklis attīstījies divu pēdējo gadu laikā pēc mātes un tuvu radinieku nāves. Ārstējies neiroloģiskās nodaļas un ambulatoriski. Pēc nomierinošo līdzekļu lietošanas un fizi­kālās, terapijas procedūrām bijusi neliela uzlabošanās. Pē­dējā laikā esot zaudējis cerību izveseļoties, pārstājis ap­meklēt ārstus, noslēdzies sevī.

Ilgstoša saruna ar ārstu noskaidrojās arī slimnieka attieksme pret profesiju, draugiem, darbabiedriem, radi­niekiem utt. Hipnozes seansi mijas ar suģestiju nomodā. Ārstēšana ilga mēnesi, pēc tam — ar mēneša starplaiku — 2 mēnešus, 3 mēnešus, pusgadu. Pašlaik pacients ir sek­mīgi pabeidzis mācības, strādā, sūdzību nav.

1966. gadā P. Stradiņa Republikas klīniskajā slimnīca 18 gadus vecai slimniecei paduses apvidū izoperēja lipomu (taukaudu audzēju). Slimnieci jau gatavojās izrakstīt no nodaļas. Pastaigājoties palātā, slimniece nejauši paklupa un uz gultas malas sasita galvu. Tūlīt pēc tam iestājās operētas rokas pirkstu paralīze, ko pavadīja stipras gal­vassāpes, muskuļu vājums, nospiestība, raudulīgums. Hipnozes seanss (kataleptiskā stadija) paralīzi likvidēja, un slimnieces pašsajūta strauji uzlabojās. Iegūto efektu nostiprināja otrs hipnozes seanss, un paciente no slim­nīcas izrakstījās pilnīgi apmierinošā stāvoklī.