ZENONS KOSIDOVSKIS: Evaņģēlistu stāsti

Здесь есть возможность читать онлайн «ZENONS KOSIDOVSKIS: Evaņģēlistu stāsti» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию). В некоторых случаях присутствует краткое содержание. Город: RĪGA, год выпуска: 1982, категория: Религиоведение / на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале. Библиотека «Либ Кат» — LibCat.ru создана для любителей полистать хорошую книжку и предлагает широкий выбор жанров:

любовные романы фантастика и фэнтези приключения детективы и триллеры эротика документальные научные юмористические анекдоты о бизнесе проза детские сказки о религиии новинки православные старинные про компьютеры программирование на английском домоводство поэзия

Выбрав категорию по душе Вы сможете найти действительно стоящие книги и насладиться погружением в мир воображения, прочувствовать переживания героев или узнать для себя что-то новое, совершить внутреннее открытие. Подробная информация для ознакомления по текущему запросу представлена ниже:

ZENONS KOSIDOVSKIS Evaņģēlistu stāsti
  • Название:
    Evaņģēlistu stāsti
  • Автор:
  • Издательство:
    «ZINĀTNE»
  • Жанр:
    Религиоведение / на латышском языке
  • Год:
    1982
  • Город:
    RĪGA
  • Язык:
    Латышский
  • Рейтинг книги:
    3 / 5
  • Ваша оценка:
    • 60
    • 1
    • 2
    • 3
    • 4
    • 5
  • Избранное:
    Добавить книгу в закладки

Evaņģēlistu stāsti: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Evaņģēlistu stāsti»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

ZENONS KOSIDOVSKIS Evaņģēlistu stāsti Savā grāmata, kas zināmā mērā ir «Bībeles stāstu» turpinājums,  Zenons Kosidovskis  analizē kanoniskos Jaunās derības tekstus, iepazīstina lasītāju ar mūsdienu vēsturzinātnes, lingvistikas un ar­heoloģijas atziņām. Starp apkārtklaiņojošiem sludinātājiem un praviešiem bija arī kāds Jēzus, «viens no miljoniem vergu»; vēlāk daudzu faktoru ietekmē, starp kuriem ne jau pēdējā vieta bija masu vajadzībai pēc jaunas reliģijas un pašu Jēzus mācekļu reliģiskai eksaltācijai, izveidojās no mi­roņiem augšāmcēlušās pestītāja tēls. Citiem vārdiem sa­kot, tika mitoloģizēti kāda reāla sludinātāja dzīves no­tikumi. Jaunās derības teksti, to skaitā arī evaņģēliji, radās tikai krietnu laiku pēc viņa nāves. Kristietības pie­kritēji aizpildīja robus Jēzus biogrāfijā ar savu iztēli, di­binādamies galvenokārt uz Vecās derības pravietoju­miem (lai apstiprinātu Jēzus mesiānismu). Viņam piedē­vēja izteicienus, kuriem vajadzēja attaisnot šādus vai tādus, dažādās kristiešu draudzēs izveidojušos rituālus. Z. Kosidovskis pārliecinoši parāda, ka Jaunās derības sacerējumi radušies, no vienas puses, dibinoties uz mut­vārdu tradīciju, kas attīstījās saskaņā ar folkloras tradī­cijām, bet, no otras puses, pateicoties evaņģēliju autoru apzināti tendenciozai jaunradei. Lai gan evaņģēlijus nav uzrakstījuši to nosaukumos uzrādītie cilvēki, tiem tomēr ir savi noteikti autori, un Kosidovskis mums atklāj ik­viena šāda autora individuālā stila īpatnības. RĪGA «ZINĀTNE» 1982 Zenon Kosidowoski OPOWIEŚCI EWANGELISTÓW Iskry, Warszawa, 1979 Kosidovskis Z.    Evaņģēlistu stāsti /, No poļu vai. tulk. V. Meļinovskis. I. Svencickas pēcvārds. — R.: Zinātne, 1982. — 352 lpp., il., 12 lp. il. — (Apvārsnis). Polu rakstnieks Zenons Kosidovskis «Apvāršņa» lasītājiem Jau pazīstams pēc grāmatam «Kad saule bija dievs» un «Bībeles stāsti». Savā jaunajā grāmata, kas zināmā mērā ir «Bībeles stāstu» turpinājums, viņš  analizē kanoniskos Jaunās derības tekstus, iepazīstina lasītāju ar mūsdienu vēsturzinātnes, lingvistikas un ar­heoloģijas atziņām. No poļu valodas tulkojis Voldemārs Mejinovskis I. Svencickas pēcvārds Izdota saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumu ©Zenon Kosidowski Warszawa 1979 ©Tulkojums latviešu valodā Izdevniecība «Zinātne», 1982 Manai sievai, draudzenei un līdzstrādniecei Zofijai, kura bi­jusi kopā ar mani visos ar šīs grāmatas sarakstīšanu saistītos labos un ļaunos brīžos, pateicīgais autors

ZENONS KOSIDOVSKIS: другие книги автора


Кто написал Evaņģēlistu stāsti? Узнайте фамилию, как зовут автора книги и список всех его произведений по сериям.

Evaņģēlistu stāsti — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система автоматического сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Evaņģēlistu stāsti», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Не бойтесь закрыть страницу, как только Вы зайдёте на неё снова — увидите то же место, на котором закончили чтение.

ZENONS KOSIDOVSKIS EVAŅĢĒLISTU STĀSTI

NO AUTORA

Pabeidzis darbu pie «Bībeles stāstiem», es ne brīdi nešaubījos, kāds ceļš man ejams tālāk. «Bībeles stāstu» noslēgumā īsi tika pastāstīts par jūdu esēnu sektu, klosteri un dokumentiem, kuri atrasti Kumranā. Esēnu ticējumi daudzējādā ziņā ir pārsteidzoši līdzīgi pirmo kristiešu ticējumiem.

Kas īsti ir Jēzus no Nacaretes — jaunās reliģijas centrālā figūra? Vai ir pierādījumi, kas apliecinātu, ka viņš patiesi ir vēsturiska persona? Un kā varēja notikt, ka vienkāršais apkārtklaiņojošais sludinātājs, kuru viņa mācekļi nosauca par mesiju — līdzīgi daudziem citiem mesijām, kas laiku pa laikam parādījās Romas impērijas mazajā, tālajā provincē, — nodibināja vienu no pasaules ietekmīgākajām reliģijām?

Savā grāmatā es cenšos atbildēt uz šiem jautājumiem jeb, pareizāk sakot, pastāstīt, ko mums šajā sakarā saka zinātne.

Pirmā nodaļa VIENS NO MILJONIEM VERGU

ko zinaja romieši par Jēzu no Nacaretes?

Kas bija Jēzus no Nacaretes? Kādi ir pierādījumi, ka viņš bijis vēsturiska persona? Līdz 18. gadsimta bei­gām un pat vēl 19. gadsimta pirmajos gadu desmitos šādu jautājumu izvirzei nereti bija nepatīkamas sekas. Pār­lieku urdīga zinātkāre, kas sniedzās pāri Jaunās derības un baznīcas tradīcijas nospraustajām robežām, tā laika kristiešiem, jo sevišķi teologiem, šķita nepieļaujama un gandrīz vai ķecerīga. Tā rīkojoties, viņi aizmirsa vienu no savas ticības pamatpostulātiem, un proti, ka Jēzus ir ne tikai dieva dēls, bet arī cilvēks ar miesu un asinīm, kuram, tāpat kā visiem pārējiem ļaudīm, bijušas savas cilvēciskas vājības un savs laicīgās dzīves tecējums.

Sīs nostājas sekas izbaudīja pētnieki, kuri bija jau­nās zinātnes nozares — biblistikas — aizsācēji. Vācietis Samuēls Reimaruss savu pētījumu rezultātus neiedroši­nājās publicēt, un tie tika izdoti tikai desmit gadu pēc viņa nāves. Bet izcilais vācu teologs Dāvids Fridrihs Strauss un franču orientālists Ernests Renāns, kuri ar sa­viem darbiem iemantoja pasaules slavu un būtiski ietek­mēja mūsdienu mentalitātes veidošanos, par savu drosmi samaksāja ar to, ka zaudēja universitāšu katedras.

Šodien līdzīgi, pret zinātniskās pētniecības brīvību vērsti pasākumi visumā jau pieder pagātnei, vismaz tie nav sastopami tik klajā un nemaskotā veidā. Sākušies intensīvi, nekādu šķēršļu nekavēti meklējumi. Zinātnes

darbinieku — vēsturnieku, reliģiju pētnieku, filologu, arheologu un daudzu citu nozaru speciālistu kopējo inte­lektuālo pūļu auglis ir plaša literatūra, kura ar saviem pirmreizējiem atklājumiem šos jautājumus aplūko pil­nīgi jaunā gaismā.

Lai pierādītu, ka Jēzus ir vēsturiska persona, kris­tiešu tradīcija izmanto līdz musu dienam saglabājušos nekristiešu tekstus, kuru objektivitāti, kā likās, nebija nekāda pamata apšaubīt. Runa šeit ir par norādēm triju romiešu autoru — Tacita, Plīnija Jaunākā un Svetonija rakstos.

No pirmajiem Kristus piekritējiem minētos autorus" atdalīja burtiski viss — izglītība, sabiedriskā cilme, man­tas stāvoklis, kultūra un reliģiskie priekšstati. Kristieši, kurus tolaik parasti neatšķīra no jūdiem, piederēja pie pilsētu proletariāta un mitinājās pārblīvētos visnabadzī­gākajos Romas kvartālos. Bet minētie trīs rakstnieki bija patricieši, konsuli un senatori, ar vārdu sakot, piederēja pie impērijas galma visaugstākajām aprindām. Šos cie­nīgos, tdgās tērptos vīrus nevarēja turēt aizdomās, ka viņi būtu labvēlīgi noskaņoti pret mazajiem ļaudīm, kuru paražas un reliģija viņiem likās ne tikai nesaprotama un dīvaina, bet pat pretīga. Un, ja šādi vīri — tā tika spriests — savos darbos tomēr bija spiesti pieminēt vi­ņiem tik svešās reliģijas dibinātāju, tad acīmredzot, grūti atrast vēl ticamāku liecību faktam, ka Jēzus Kristus pa­tiesi dzīvojis.

Šāds secinājums tomēr būtu pareizs tikai tādā gadī-< jumā, ja neapgāžami izdotos pierādīt, ka šīs norādes ir autentiskas, t. i., tās patiesi pieder šo autoru spalvai. Tāpēc zinātniekiem, dodoties savā sūrajā Jēzus dzīves izpētes ceļā, vispirms vajadzēja pārbaudīt šīs kristietības tradīcijas un pakļaut minēto triju romiešu autoru no­rādes precīzai zinātniskai ekspertīzei.

Pētnieku spriedums parādījās atklātībā tikai pēc ilgiem rūpīgas pētniecības gadiem, un ne visās detaļās tas guva vienprātīgu atbalstu. Ir jautājumi, kuri šādu vai citādu iemeslu pēc nav līdz galam noskaidroti un vēl aizvien izraisa asus strīdus. Skaidrības dēļ atzīmējuši šo faktu, pamēģināsim īsi pārstāstīt, kādus rezultātus de­vuši šie pētījumi, kuri palaikam atgādina sīvu divkauju, ko izcīna mūsdienu kritiski saasinātais saprāts ar sen­laiku mīklainajiem aizspriedumiem.

Sāksim ar romiešu lielo vēsturnieku un prozaiķi, patri­cieti un konsulu Tacitu (ap 56.—120. m. ē. g.)-. Aptuveni 116. gadā parādījās viņa galvenais darbs «Annāles». Tā 15. nodaļā aprakstīts pazīstamais ugunsgrēks, kurš iz­cēlās 64. gadā un nopostīja gandrīz vai visu Romas pil­sētu. Kā vispār zināms, laikabiedri apvainoja Neronu, ka viņš pats licis aizdedzināt pilsētu, lai atbrīvotos vieta, kur varētu uzcelt jaunu Romu atbilstoši paša iztēlei. Lai novērstu no sevis aizdomas, tronī sēdošais bezprātis nosprieda vainu uzvelt kristiešiem. Tacita darba 44. no­daļā lasām:

«[Baumu] novēršanai Nerons sagudroja vainīgos un ar bargu sodību vērsās pret tiem, kuri viņu apkaunojo­šās uzvedības dēļ tika ienīsti un kurus vienkāršā tauta dēvēja par kristiešiem. Šis nosaukums cēlies no Kristus vārda. Tibērija valdīšanas laikā prokurators Poncijs Pi­lāts notiesāja Kristu uz nāvi, bet postīgp., uz brīdi no­māktā māņticība no jauna uzliesmoja ne tikai Jūdejā, kur šis ļaunums bija izperinājies, bet arīdzan pašā gal­vaspilsētā, kur viss nekrietnais un apkaunojošais saplūst no visām pusēm un allaž atrod lielu skaitu piekritēju. Tālab vispirms sagrāba tos, kuri sevi atklāti uzskatīja par šīs ticības piekritējiem, bet vēlāk, vadoties no viņu liecībām, arīdzan milzumu citu, un viņus atzina par vai­nīgiem ne tik daudz dedzināšanas noziedzībā, cik naidā pret cilvēku dzimumu. Bet viņu nāve tika nozaimota tā­dējādi, ka viņus, ieģērbtus plēsīgu zvēru ādās, meta sa- plosīšanai suņiem vai piesita krustā [kā arīdzan atdeva par upuri sārta liesmām] un, kad apsīka dienas gaisma, tad vakaros tos aizdedzināja lāpu vietā. Šīm izrādēm Ne­rons atvēlēja savu parku un tāpat sarīkoja spēles cirkā, kur viņš pats, pārģērbies par pajūga vadītāju, iejaucās drūzmā vai stāvēja uz ratiem. Tālab, kauču šie ļaudis arīdzan bija vainīgi un pelnīja vissmagākos sodus, prot viņiem radās žēlums, jo viņus nogalēja nevis valsts inte­resēs, bet gan lai apmierinātu viena cilvēka asinskārās dziņas.»

Ko lai saka par šo fragmentu? Par tā autentiskumu it kā liecinātu autora klaji naidīgā attieksme pret Nerona upuriem un viņu reliģiskiem ticējumiem, kas nicīgi no­dēvēti par «postīgu māņticību». Tā kā grūti pieņemt, ka tā būtu kristietības laikmeta interpolācija, uzskatīsim par aksiomu, ka šī teksta autors ir pats Tacits.

Читать дальше

Похожие книги на «Evaņģēlistu stāsti»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Evaņģēlistu stāsti» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё не прочитанные произведения.


libclub.ru: книга без обложки
libclub.ru: книга без обложки
ZENONS KOSIDOVSKIS
SAKJO KOMACU: JAPĀNAS NOGRIMŠANA
JAPĀNAS NOGRIMŠANA
SAKJO KOMACU
Robērs Merls: MALVILAS PILS
MALVILAS PILS
Robērs Merls
Rejs Bredberijs: PIENEŅU vĪns
PIENEŅU vĪns
Rejs Bredberijs
Aleksandrs Grīns: STĀSTI
STĀSTI
Aleksandrs Grīns
Отзывы о книге «Evaņģēlistu stāsti»

Обсуждение, отзывы о книге «Evaņģēlistu stāsti» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.