• Пожаловаться

ZENONS KOSIDOVSKIS: Evaņģēlistu stāsti

Здесь есть возможность читать онлайн «ZENONS KOSIDOVSKIS: Evaņģēlistu stāsti» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию). В некоторых случаях присутствует краткое содержание. Город: RĪGA, год выпуска: 1982, категория: Религиоведение / на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале. Библиотека «Либ Кат» — LibCat.ru создана для любителей полистать хорошую книжку и предлагает широкий выбор жанров:

любовные романы фантастика и фэнтези приключения детективы и триллеры эротика документальные научные юмористические анекдоты о бизнесе проза детские сказки о религиии новинки православные старинные про компьютеры программирование на английском домоводство поэзия

Выбрав категорию по душе Вы сможете найти действительно стоящие книги и насладиться погружением в мир воображения, прочувствовать переживания героев или узнать для себя что-то новое, совершить внутреннее открытие. Подробная информация для ознакомления по текущему запросу представлена ниже:

ZENONS KOSIDOVSKIS Evaņģēlistu stāsti

Evaņģēlistu stāsti: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Evaņģēlistu stāsti»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

ZENONS KOSIDOVSKIS Evaņģēlistu stāsti Savā grāmata, kas zināmā mērā ir «Bībeles stāstu» turpinājums,  Zenons Kosidovskis  analizē kanoniskos Jaunās derības tekstus, iepazīstina lasītāju ar mūsdienu vēsturzinātnes, lingvistikas un ar­heoloģijas atziņām. Starp apkārtklaiņojošiem sludinātājiem un praviešiem bija arī kāds Jēzus, «viens no miljoniem vergu»; vēlāk daudzu faktoru ietekmē, starp kuriem ne jau pēdējā vieta bija masu vajadzībai pēc jaunas reliģijas un pašu Jēzus mācekļu reliģiskai eksaltācijai, izveidojās no mi­roņiem augšāmcēlušās pestītāja tēls. Citiem vārdiem sa­kot, tika mitoloģizēti kāda reāla sludinātāja dzīves no­tikumi. Jaunās derības teksti, to skaitā arī evaņģēliji, radās tikai krietnu laiku pēc viņa nāves. Kristietības pie­kritēji aizpildīja robus Jēzus biogrāfijā ar savu iztēli, di­binādamies galvenokārt uz Vecās derības pravietoju­miem (lai apstiprinātu Jēzus mesiānismu). Viņam piedē­vēja izteicienus, kuriem vajadzēja attaisnot šādus vai tādus, dažādās kristiešu draudzēs izveidojušos rituālus. Z. Kosidovskis pārliecinoši parāda, ka Jaunās derības sacerējumi radušies, no vienas puses, dibinoties uz mut­vārdu tradīciju, kas attīstījās saskaņā ar folkloras tradī­cijām, bet, no otras puses, pateicoties evaņģēliju autoru apzināti tendenciozai jaunradei. Lai gan evaņģēlijus nav uzrakstījuši to nosaukumos uzrādītie cilvēki, tiem tomēr ir savi noteikti autori, un Kosidovskis mums atklāj ik­viena šāda autora individuālā stila īpatnības. RĪGA «ZINĀTNE» 1982 Zenon Kosidowoski OPOWIEŚCI EWANGELISTÓW Iskry, Warszawa, 1979 Kosidovskis Z.    Evaņģēlistu stāsti /, No poļu vai. tulk. V. Meļinovskis. I. Svencickas pēcvārds. — R.: Zinātne, 1982. — 352 lpp., il., 12 lp. il. — (Apvārsnis). Polu rakstnieks Zenons Kosidovskis «Apvāršņa» lasītājiem Jau pazīstams pēc grāmatam «Kad saule bija dievs» un «Bībeles stāsti». Savā jaunajā grāmata, kas zināmā mērā ir «Bībeles stāstu» turpinājums, viņš  analizē kanoniskos Jaunās derības tekstus, iepazīstina lasītāju ar mūsdienu vēsturzinātnes, lingvistikas un ar­heoloģijas atziņām. No poļu valodas tulkojis Voldemārs Mejinovskis I. Svencickas pēcvārds Izdota saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumu ©Zenon Kosidowski Warszawa 1979 ©Tulkojums latviešu valodā Izdevniecība «Zinātne», 1982 Manai sievai, draudzenei un līdzstrādniecei Zofijai, kura bi­jusi kopā ar mani visos ar šīs grāmatas sarakstīšanu saistītos labos un ļaunos brīžos, pateicīgais autors

ZENONS KOSIDOVSKIS: другие книги автора


Кто написал Evaņģēlistu stāsti? Узнайте фамилию, как зовут автора книги и список всех его произведений по сериям.

Evaņģēlistu stāsti — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Evaņģēlistu stāsti», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Cik juceklīgs priekšstats romiešiem vēl 121. gadā bijis par kristiešiem, redzam no Svetonija. Šajā gadā radies viņa darbs «Cēzaru dzīves apraksti». Trajāna valdīšanas laikā viņš bija augsts galma ierēdnis, bet Adriāns iecēla viņu par savu sekretāru. Ieņemtie amati deva Svetonijain iespēju viegli piekļūt pie valsts arhīva un tekošo pārval­des lietu materiāliem. Taču cik trūcīga ir viņa informā­cija!

Svetonijs gan arī piemin kristiešus, bet zinātnieki domā, ka viņš iepazinis šo vārdu no Tacita. Šo pieņē­mumu zināmā mērā apstiprina fakts, ka Svetonijs nodaļā par Klaudiju neatšķir jūdus no kristiešiem, bet pats Kristus viņa pārstāstā ir cilvēks, kurš tajā laikā dzīvojis Romā un nemitīgi kūdījis ebrejus uz nemieriem.

Svetoniju uzskata par godprātīgu vēsturnieku, un pētnieki negribēja ticēt, ka viņu tik lielā mērā būtu va­rējušas maldināt aplamas baumas. Tāpēc viņi centās no­skaidrot, vai šajā šķietami nepareizajā informācijā tomēr neslēpjas kāds patiesības grauds un vai tik te nav runa

par pavisam citu cilvēku, vārdā «Hrestoss». Grāmatas «Jēzus noslēpums» autors P. L. Kušū atgādina, ka šis vārds vergu un brīvlaisto vidū tolaik bijis plaši izplatīts, ko pierāda kaut vai fakts, ka uzrakstos senajā Romā tas sastopams vismaz astoņdesmit reizes. Citiem vārdiem izsa­koties, mēs nevaram pat būt droši, ka skopais un mīklai­nais pieminējums Svetonija rakstos patiešām attiecināms uz Jēzu Kristu.

Jāsaka atklāti: romiešu historiogrāfija nākamajām paaudzēm daudz ko palikusi parādā, jo nav noliedzams, ka mēs no tās par Jēzu un kristiešiem uzzinām pārāk maz. Šā fakta izskaidrošanai varētu gan minēt veselu virkni argumentu, starp citu kaut vai to, ka romieši un ebreji bija divas atšķirīgas pasaules, kas bija tik svešas viena otrai kā divas dažādas planētas. Bet kā tad īsti ir ar ebreju historiogrāfiju? Lai nu kam, bet vispirms taču tieši ebrejiem, kuri bija aculiecinieki izdaudzinātajiem ar Jē­zus Nacarieša personību saistītajiem notikumiem, katrā ziņā vajadzēja atstāt visplašākās liecības kaut vai par si- nedrija tiesas procesu vai arī par pašu krustā sišanu. Diemžēl viss guvums, ko mums spēj sniegt kristietības tradīcija, ir viena vienīgā piezīme ebreju vēsturnieka Jo- zefa Flāvija darbā «Jūdu senatne». Šeit tomēr jāpiebilst, ka šajā darbā atrodamas vēl divas kristietībai svarīgas ziņas: par Jāni Kristītāju un par Jēzus brāļa Jēkaba nāvi.

KO PAR JEZU KRISTU ZINĀJA EBREJI?

«Jūdu senatnes» autors Jozefs Flāvijs ir aizraujoša un reizē mīklaina personība, kas pieder pie visneparastāka­jām antīkajā pasaulē. Viņa psihe bija tik sarežģīta un paradoksālu pretešķību pilna, ka patiesībā tā vēl šodien nav līdz galam atšifrēta, un spriedumos, ko par viņu izsa­cījušas secīgas vēsturnieku paaudzes, ietverta gan visaug­stākā atzinība, gan arī nosodījums par viszemiskākajām nekrietnībām.

Šis daudzsejainais cilvēks pusi mūža pavadījis sava laikmeta vētraino notikumu centrā, bet atlikušo daļu no­dzīvojis Romā mierīgā pārticībā, baudīdams pēc kārtas trīs ķeizaru labvēlību. Ja ņem vērā, ka viņš bija viens no jūdu sacelšanās vadoņiem un ar savu drosmi sagādāja grūtus brīžus leģioniem, bet pēc tam nokļuva gūstā un patiesībā viņam, tāpat kā citiem ebreju nemierniekiem, bija lemta krusta nāve, tad grūti iedomāties vēl fantastiskāku dzīves ceļu. Apbrīnojamā kārtā lik­tenis viņam aizvien bijis labvēlīgs un pat no visdrama­tiskākajām nedienām palīdzējis izkļūt ar veselu ādu. Vieni apgalvo, ka šī neparastā veiksme izskaidrojama ar Jozefa Flāvija velnišķīgo viltību un cinismu, citi turpretim ir ta­jās domās, ka viņš atjautībā pārspējis savus laikabiedrus un bijis apveltīts ar vienreizēju prāta asumu, kas viņam devis iespēju ātri pielāgoties jebkurai dzīves situācijai. Protams, viņa intelekts bija apsviedīgs un ass kā naža asmens, taču nedrīkstam aizmirst vēl kādu citu, ne mazāk intriģējošu Jozefa Flāvija rakstura iezīmi: viņa uzvedībā bija kaut kas valdzinošs, kaut kas tāds, kas viņam Jāva pārsteidzoši viegli iegūt uzticamus draugus un aizbildņus. Aiz dīvainas likteņa ironijas Jozefa Flāvija tautieši apzī­mogoja viņu ar nodevēja un renegāta kauna zīmi, bet laika tecējumā izrādījās, ka reti kādam ir tik lieli nopelni ebreju labā kā tieši viņam — neaizstājamu vēstures sace­rējumu autoram, kurš cildinājis savas tautas varonīgo cīņu pret vareno Romas impēriju un polemiskās sadur­smēs ar naidīgiem pamfletistiem aizstāvējis ebreju kultūru un reliģiju.

Kā Jozefs Flāvijs pats stāsta autobiogrāfijā, viņš dzi­mis tajā pašā gadā, kad varu pārņēma Kaligula, jeb, pēc pašreizējā kalendāra, m.ē. 37. gadā. Ar lepnumu viņš at­zīmē, ka pieder pie izcilas priesteru dzimtas un viņa māte cēlusies no Makabeju ķēniņnama. Jau agrā bērnībā viņš uzskatīts par neparasti apdāvinātu. Trīspadsmit gadu ve­cumā viņa zināšanas tiesību lietās bjiušas tik spožas, ka šajos jautājumos pie viņa padomu meklējuši pat priesteri un augstākie Jeruzalemes administrācijas pārstāvji. Seš­padsmitajā mūža gadā viņš kvēli ieinteresējies par reliģi­jas problēmām. Jūdaismā tolaik pastāvējušas trīs galve­nās sektas: farizeji, saduceji, un esēni. Jaunais censonis nolēmis iedziļināties viņu mācībās tādā veidā, ka secīgi iestājies to rindās un piedalījies visās sakrālajās izda­rībās, kas piekoptas atbilstošajās sektās. Šī pieredze acīm­redzot tomēr nav atvēsinājusi jaunekļa reliģisko degsmi, jo galu galā viņš pievienojies tā laika slavenajam vien­tuļniekam Bannam un gandrīz trīs gadus pavadījis ar viņu tuksnesī visstingrākās askēzes apstākļos. Pēc tam

Jozefs atgriezies pie saviem vecākiem Jeruzalemē, kur pieslējies farizejiem, jo tie — kā viņš pats norāda — atgādinājuši viņam grieķu stoiķus.

66. gadā sākās romiešu un jūdu karš. Ebreju patriotu stihisko atbrīvošanās kustību priesteri bija nolēmuši ieva­dīt organizētas bruņotas cīņas gultnē. Sakarā ar šiem notikumiem Jozefu ieceļ par Galilejas pārvaldnieku un turienes nemiernieku karaspēka pavēlnieku. Tas bija dī­vains un diezgan riskants solis, jo visi zināja, ka Jozefs pret sacelšanos izturas noraidoši, turklāt viņam tajā laikā bija tikai 29 gadi un trūka jebkuras, pat visniecīgākās pieredzes militāros un administratīvos jautājumos Taču jauneklis savus pienākumus veica apbrīnojami veiksmīgi: pēc romiešu armijas parauga viņš izveidoja simttūkstoš vīru lielu karaspēku, nocietināja pilsētas, ciematus un kalnu pārejas, stratēģiski svarīgos punktos ierīkoja ieroču un pārtikas krājumus. Vienlaikus viņam vajadzēja cīnī­ties pret personisko ienaidnieku kūdīšanām, apspiest ne­mierus viņam pakļautajās pilsētās un kādā brīdī pat at­teikties no paklausības pašam augstajam priesterim, kad tas, Jeruzalemes intrigantu uzpirkts, gribēja Jozefu at­celt no amata.

Apspiest sacelšanos Palestīnā Nerons uzdeva piere­dzējušajam karavadonim Vespasiānam, kurš, ņemot pa­līgā savu dēlu Titu, nolēma vispirms vērsties pret Gali- leju. Jozefs varonīgi aizstāvējās kalnu cietoksnī Jota- patā un nodarīja Romas leģioniem smagus zaudējumus. Galu galā cietoksnis tomēr krita, un Jozefs nokļuva gūstā. Bet tieši tagad jo skaidri izpaudās viņa atjautība un prasme iekarot šīs pasaules vareno simpātijas. Viņš tik ļoti iepatikās Vespaziāna dēlam Titam, ka tas pieru­nāja tēvu nesūtīt Jozefu kopā ar citiem gūstekņiem uz Romu, bet atstāt pie sevis armijā. Šajā laikā tad nu arī Jozefs abiem esot pareģojis, ka viņi viens pēc otra kļūšot par Romas ķeizariem.

Читать дальше

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «Evaņģēlistu stāsti»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Evaņģēlistu stāsti» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё не прочитанные произведения.


libclub.ru: книга без обложки
libclub.ru: книга без обложки
ZENONS KOSIDOVSKIS
SAKJO KOMACU: JAPĀNAS NOGRIMŠANA
JAPĀNAS NOGRIMŠANA
SAKJO KOMACU
Robērs Merls: MALVILAS PILS
MALVILAS PILS
Robērs Merls
Rejs Bredberijs: PIENEŅU vĪns
PIENEŅU vĪns
Rejs Bredberijs
Aleksandrs Grīns: STĀSTI
STĀSTI
Aleksandrs Grīns
Отзывы о книге «Evaņģēlistu stāsti»

Обсуждение, отзывы о книге «Evaņģēlistu stāsti» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.