Roalds Gerke: Hipnoze un suģestija

Miega hipnotisko fāžu būtība ir tāda, ka galvas sma­dzeņu garoza kavēšana izplatās nevis uzreiz, bet pakāpe­niski. Tāpēc dažādās nervu šūnu grupās un galvas sma­dzeņu pusložu garozas nodalījumos kavēšana var izplatīties ar dažādu intensitāti (dziļumu), izraisot pār­maiņas garozas šūnu reakcijā. Veselam, nomodā esošam cilvēkam galvas smadzeņu pusložu garozas nervu šūnas atrodas «darba ierosas» stāvoklī, t.i., tām ir optimāls tonuss: jo stiprāks ir nosacījuma kairinājums, jo spēcī­gāka ir atbildreakcija uz to. Citiem vārdiem — nervu šūnu ierosas stiprums ir proporcionāls kairinājuma stipru­mam. Miega hipnotiskajās fāzēs šis likums nav spēkā.

Pirms aizmigšanas iestājas tā sauktā izlīdzinātāja fāze, kad cilvēks aptuveni vienādi reaģē gan uz stipriem, gan vājiem kairinātājiem.

Nākošo miega fāzi sauc par paradoksālo fāzi, jo šajā stāvoklī nervu sistēmas reakcijas uz kairinātājiem ir neparastas; tās ir apgriezti proporcionālas kairinājuma stiprumam: vājš kairinātājs izraisa spēcīgu atbildreakciju, bet stiprs kairinātājs — vāju.

Ir vēl arī tā sauktā ultraparadoksālā fāze, kad nervu sistēmas reakcija ir pavisam neadekvāta: negatīvie nosacījuma kairinātāji izraisa pozitīvu reakciju, bet po­zitīvie nosacījuma kairinātāji — negatīvu reakciju. Tā, piemēram, ēdiena smarža var būt par cēloni pavājinātai siekalu izdalei.

Pēdējā miega fāze ir narkotiskā fāze, kad strauji pavājinās nervu sistēmas reakcija gan uz stipru, gan vāju kairinātāju; tomēr atšķirība starp reakcijām pastāv. Un, beidzot, miega padziļināšanās pārtrauc visus nosacījuma refleksus: kavēšana pilnīgi pārņem visu galvas smadzeņu pusložu garozu, un tā no refleksa loka atslēdzas. Visām miega fāzēm ir tiešs sakars ar parādībām, kas novēroja­mas hipnozes stāvoklī.

Hipnoze pēc būtības ir nepilnīgs, daļējs miegs. Miega hipnotiskās fāzes atbilst noteiktām hipnozes dziļuma sta­dijām. Hipnozē kavēšana visus galvas smadzeņu pusložu garozas nodalījumus nepārņem vienlīdz stipri. Tajā ga­rozas nodalījumā, kur nervu šūnu kavēšana sasniegusi vislielāko dziļumu, sakari ar noteiktiem ārējiem kairinātājiem pārtrūkst. Bet garozas nodalījumos, kuros nervu šūnu kavēšana nav tik dziļa, iestājas viena no hipnotis­kajām fāzēm, kas raksturīga parastam miegam.

Ar līdzīgām daļēja miega parādībām nereti var sastap­ties ikdienas dzīvē. Piemēram, māte, kas aizmigusi pie sava smagi slimā bērna gultas, nedzird ielas troksni, arī spilgta gaisma netraucē viņas miegu, bet, līdzko bērns klusi ievaidas, māte tūdaļ pamostas.

Cits piemērs, šoreiz no frontes ikdienas. Vairākas dienas no vietas sakarnieks ir dežūrējis pie telefona. Kaujas laikā viņš atklāj, ka sakari ir pārtrūkuši. Aizsūtījis kareivjus tos atjaunot, viņš acumirklī aizmieg. Visapkārt apdul­linošs kaujas troksnis, kliedzieni, kurus iemigušais sakar­nieks, šķiet, nedzird. Bet, līdzko telefona austiņas atskan vājš signāls, kas liecina, ka sakari atjaunoti, sakarnieks tūdaļ pamostas.

Tādu piemēru ir ļoti daudz, un visi tie liecina, ka no­teiktos apstākļos, kur daļu no galvas smadzeņu pusložu garozas šūnām pārņem diezgan stipra kavēšana, citi tas apvidi «neguļ». Tie ir saistīti ar noteiktu vāju kairinātāju, tomēr pietiekami stipru, lai arī visas pārejas smadzeņu pusložu garozas šūnas nonāktu nomoda stāvoklī. Pirmajā piemērā tāds kairinātājs bija tikko sadzirdamais bērna vaids, otrajā — signāls telefona austiņas.

Tātad, lai arī cik dziļā miegā cilvēks atrastos un lai arī cik plaša būtu kavēšana, atsevišķi smadzeņu garozas apvidi uztur organisma kontaktu ar ārējo vidi. Šajā laikā galvas smadzeņu pusložu garoza atrodas tādā stāvokli, ka stiprs kairinātājs neizraisa vai tikpat kā neizraisa gal­vas smadzeņu pusložu garozas šūnu reakciju, bet vājš kairinātājs izraisa spēcīgu reakciju (vispārēja ierosa). Noteiktas grupas «nomoda šūnu» saistīšanos ar noteiktu nosacījuma kairinātāju jeb, pareizāk sakot, noteikta galvas smadzeņu lielo pusložu garozas apvidus šūnu noskaņošanos uz noteiktu nosacījuma kairinājumu sauc par raportu.

Tātad miegs ir galvas smadzeņu pusložu garozas pil­nīga kavēšana, bet hipnoze ir daļējs miegs, kura laika kavēšanas procesa skartajā galvas smadzeņu pusložu garozā saglabājas «dežurējoši nomoda punkti» (šūnu grupas). Caur šiem punktiem realizējas raports — galvas smadzeņu pusložu garozas saikne ar kairinātāju — hipno­tizētāja balsi. Visbiežāk raports realizējas ar dzirdes ana­lizatora starpniecību. Nomoda šūnas veido tā saukto raporta zonu.

Atšķirībā no parasta miega hipnoze ir stāvoklis, kas aktīvi tiek uzspiests no ārpuses. Ir zināms, ka galvas smadzeņu pusložu garozas nervu šūnu kavēšana iestājas ātrāk, ja uz to iedarbojas vienveidīgi ārējie kairinātāji. Viens šāds spēcīgs kairinātājs ir hipnotizētāja teiktais vārds. Cilvēks hipnoze iemieg vardu ietekmē. Hipnotizētāja monotona balss veicinošos apstākļos (ērts stāvoklis, klu­sums, siltums, pustumsa) sekmē iemigšanu. Tomēr miegā cilvēks dzird hipnotizētāja balsi un pakļaujas viņa rīko­jumiem. Tā ir hipnozes galvenā īpatnība, ar ko tā atšķiras no parasta, normāla miega. Hipnotiskā miega stāvoklis ir galvas smadzeņu pusložu garozas šūnu nepilnīga kavēšana, kuras laikā dažos garozas punktos vai rajonos sa­glabājas «nomods». Caur šiem rajoniem ar dzirdes anali­zatora palīdzību realizējas raports — hipnotizētāja kontakts ar hipnotizēto cilvēku.

Ir izstrādātas īpašas suģestijas formulas, ar kurām hipnotizētāji zināma mēra spēj ietekmēt hipnotiski iemi­guša cilvēka iekšējo orgānu darbību, jo visiem ķermeņa orgāniem ir savi augstākie regulējošie centri galvas sma­dzeņu garoza.

Kāpēc hipnotizētāja vārdi tiek uzņemti bez ierunām, bet viņa pavēles izpildītas bez domāšanas un vērtēšanas? Cil­vēkam nomoda stāvoklī galvas smadzeņu pusložu garozā pastāvīgi saglabājas zināms līdzsvars starp ierosas un kavēšanas procesa pārņemtiem rajoniem, pie tam ierosa parasti ir pārsvara. Šis relatīvais līdzsvars ir dinamisks; tas visu laiku mainās — kavēšana pāriet ierosā un otrādi. Ja galvas smadzeņu pusložu garoza vienlaicīgi reaģētu uz katru ārējo vai iekšējo kairinātāju, tad organisma atbildreakcijas valdītu neiedomājams haoss. Pastāvot iero­sas un kavēšanas dinamiskajam līdzsvaram, galvas sma­dzeņu pusložu garozā pienākošie kairinātāji izraisa tādas reakcijas, kas netraucē organisma dzīvības procesus, ļauj saglabāties organisma spējai veikt tās vai citas apzinātās darbības.

Hipnotizētāja balss izraisa ierosu izolētā galvas sma­dzeņu pusložu garozas apvidū, bet pārējā garozas daļa, ko pārņēmusi vispārēja kavēšana, atrodas kādā miega hipnotiskajā fāzē. «Aizmigušās» nervu šūnas nevar izraisīt kavēšanu «neaizmigušajā» galvas smadzeņu pusložu ga­rozas apvidū. Tā tiek nodrošināts izolēts, norobežots ra­ports. Pa galvas smadzeņu garozas «dežurējošajiem» punktiem smadzeņu centros ar suģestijas vārdiem tiek izraisīta atbilstoša ierosa.

Hipnozes trīs stadijas ne vienmēr stingri norobežojas.

Pirmajā, letarģiskajā hipnozes stadijā (virspusējā hipnoze) pavājinās galvas smadzeņu pusložu garozas tonuss, zūd ierosas un kavēšanas relatīvais līdzsvars. Sajā stadijā hipnotizētajam cilvēkam novērojama miegai­nība un vispārējs muskuļu atslābums. Viņš izjūt mieru, vieglumu, bet saglabā jutību pret sāpēm, dzird apkārtē­jos trokšņus, uz jautājumiem atbild lēni vai arī neatbild nemaz. Cilvēks pamostas viegli un parasti ir pārliecināts,, ka būtu varējis pamosties pats.