Ilze Jansone - Dabas dziedniecība

Lai saprastu, cik kaitīgs organismam ir cukurs un baltie milti, ar šiem piemēriem, šķiet, pilnīgi pietiktu. Taču augstāk minētais nepa­visam nav viss. Cukurs un baltie milti ir tā saucamās tukšās kalori­jas, kas nedod organismam nevienu vērtīgu vielu. Toties, lai varētu notikt vielmaiņas process, lai cukurs tiktu pārstrādāts, tas mums vēl atņem pēdējo vitamīnu, pēdējo mikroelementu, pēdējo minerālsāli, kas organismā vēl atrodams. Bet arī tas vēl nav viss. Cukurs noārda cilvēka imūnsistēmu. Tieši šī iemesla dēļ bērni, kurus vecāki vēlīgi baro ar saldumiem un buljoniem, slimo ar visām slimībām, kādas vien tas savā ceļā sastop. Cukurs un baltie milti ir bioneaktīvi produk­ti, bet, lai vielmaiņas process varētu notikt, bioenerģija ir nepiecieša­ma, tāpēc cukurs un baltie milti to paņem no cilvēka, vēl vairāk sa­mazinot viņa jau tā nelielos biolaukus.

Pēc kādām pazīmēm var noteikt, ka mūsos dominē pūstošā mikroflora? (Šādas pat pazīmes ir arī cukurslimībai, aizkuņģa dziedzera disfunkcijai.) Nosaukšu jums pašas izplatītākās:

1. Nepārtrauktas mērenas galvas sāpes, kas dažreiz pārvēršas mig­rēnā.

2. Nepārtraukts mērens nogurums, it īpaši pēc ēšanas, kad klāt nāk vēl miegainība.

3. Nepārtraukti vai periodiski kaut kas niez — mugura, pleci, au­sis u.c., kņudina šur un tur.

4. Parādās ādas slimības.

5. Rodas krekšķis.

6. Smako mute (pat zīdainim).

Jā, pūstošā mikrofiora var būt pat zīdaiņiem, un par to "parūpējas" jau dzemdību namā, kur jaunpiedzimušais, pirmās dienas būdams at­šķirts no mātes, tās piena vietā tiek barots ar glikozi. Man nav gadī­jies ārstēt bērnu, kura māte neapgalvotu, ka pirmo reizi viņa ar krūti to barojusi trešajā, ceturtajā vai pat desmitajā dienā pēc dzemdībām. Un viņas nekādi nevar saprast, kāpēc bērnam, ja viņš ir slims, ne­drīkst dot paša mātes pienu, bet glikozi drīkst. Pēc glikozes bieži vien nav vairs zarnās lakto baktērijas un bērns mātes pienu nepanes - at­vemj vai sirgst ar caureju. Tad sāk bērnu barot ar kefīru, un aug de­bils. Taču tas jau ir pavisam cits temats, kam būtu veltāms atsevišķs raksts. Un tomēr gribu aicināt māmiņas būt modrām arī dzemdību na­mā, sekot, lai mazajam cilvēciņam jau pirmajās dzīves dienās netiktu radīti tādi apstākļi, kas veicina disbakteriozi, lai viņš netiktu ierauts tai apburtajā riņķa dejā, kas nereti ilgst visu mūžu. Bet atgriezīsimies pie temata, no kura atkal esam novirzījušies…

Cukurs un baltie milti pārsātina asinis ar skābēm, jo to noārdīša­nās galaprodukts ir neorganiskās skābes. Skābā reakcija notiek arī siekalās. Cukurs "zog" organismam fosforu un kaļķi, un tā rezultātā sākas kaulu deformācija.

īsumā par cukuru tas būtu viss, lai gan runāt par to varētu vēl ļoti daudz.

Pirmkārt, nebarojot postošās baktērijas. Tāpēc atgādināšu vēl­reiz — nelietojiet uzturā cukuru, baltos miltus, treknumus, buljonus, glikozi. Nepārēdieties! Otrkārt, disbakteriozi var "piebeigt", lietojot ar fitoncīdiem bagātus augus — ķiplokus, sīpolus, garšaugus, kā arī, dzerot fitoncīdus saturošas augu tējas. Jāteic, ka fitoncīdi, pretmikro- bu vielas, ir arī visos "maigākos" dārzeņos, ja vien tie nav termiski apstrādāti. Katrs barības kumoss ir labi jāsakožļā un jāsasiekalo, jo ari siekalās ir pretmikrobu vielas. Pretējā gadījumā mēs norijām vis­maz 100 miljardus baktēriju, t.i., aptuveni pusotra kilograma! Lieto­jot uzturā saldu vai treknu barību, mēs šo miljardu armiju "izluti­nām". Tā vairs nevēlas baroties ar skābekli, bet prasa cukuru. (Bī- deļmilti arī organismā pārvēršas cukurā). Cilvēks kļūst par šo baktē­riju vergu un līdz ar to — sadzīves narkomānu.

Ļoti akūtos gadījumos ir jālieto arī baktērijas, ko mums piedāvā mūsu mikrobiologi. Var, protams, rīkoties arī tā, kā savulaik mūsu senči. Un, proti — vienā glāzē piena izšķīdināt vienu tējkaroti svaigu govs mēslu, izkāst un dzert pa 100 g pirms katras ēdienreizes — tā­dējādi mēs saņemsim visas baktērijas, ne tikai lakto un koli vien.

Uzskatāmi cukura kaitīgo ietekmi uz cilvēka organismu var attē-

Shēmā parādīta galvenā cukura kaitīgā iedarbība, bet tai ir vēl daudzi desmiti apakšpunktu.

Esmu izārstējusi daudzus hroniskus alkoholiķus, toksikomānus, vairākus narkomānus, taču nekad nebūtu guvusi pozitīvu rezultātu, ja vispirms nebūtu viņus izārstējusi no sadzīves narkomānijas, t.i., ja vi­ņi nebūtu norobežojušies no cukura un baltajiem miltiem. To, ka cu­kurs ir kaitīgs, cilvēkam aptvert ir grūti, jo viņam nekādi negribas ti­cēt, ka tik saldas un garšīgas lietas var būt arī kaitīgas. Dānijā, Holan­dē, Skandināvijas valstīs ir aizliegts rafinētos produktus dot bērniem, kas nav sasnieguši skolas vecumu, jo tādā vecumā jau par sadzīves narkomānu kļuvušu cilvēku izārstēt ir grūti. Lai cik ļoti mēs arī cen­stos atveseļot bērnu, šīm pūlēm rezultātu nebūs, ja atveseļošanās pro­cesā neiesaistīsies arī māte vai pat visa ģimene. Tieši tajos gadījumos, kad par atveseļošanos sāk rūpēties visi ģimenes locekļi, rezultāti ir vislabākie. Piemēram minēšu kādu gadījumu no savas prakses.

Iecavā kāda meitenīte slimoja ar epilepsiju. Lēkmes viņu mocīja gandrīz katru dienu. Ārsti nekādas cerības uz izveseļošanos nedeva. Lai atvieglotu lēkmes, meitenītei katru dienu tika dots lumināls, un māte, pati būdama mediķe, itin labi saprata, cik kaitīgs šis medika­ments. Lekciju izbraukumos man gadījās būt arī Iecavā un visa ģime­ne bija atnākusi to noklausīties. Pēc lekcijas, cerībā, ka spēšu dot kā­du padomu, vecāki man izstāstīja šo savu bēdu stāstu. Ieteicu pamē­ģināt izslēgt no bērna uztura rafinētos produktus, lai tādējādi likvidē­tu zarnās pūstošo mikrofloru un atskābētu asinis. Visa ģimene ņēma vērā šo ieteikumu un vienprātīgi atteicās no cukura, sāls, buljoniem, vēlāk — arī gaļas, taukiem, balto miltu izstrādājumiem, toties dāsni papildināja savu ēdienkarti ar visdažādākajām sulām. Meitenītes ve­selība uzlabojās jau pirmajā mēnesi, un kopš tā laika, nu jau 15 ga­dus, viņai nav bijusi neviena lēkme. Viņa pabeidza skolu un paralēli arī mūzikas skolu. Ir dzīvespriecīga un laimīga.

Šī gadījuma spārnota, esmu izārstējusi vēl 18 epileptiķus, lai gan mediķi viņus uzskatīja par neārstējamiem, jo medikamentu šīs slimī­bas ārstēšanai nav. Pēdējos gados atveseļot slimniekus kļuva daudz vieglāk, jo talkā nāca no savvaļas augiem veidotais pulveris "Sal- veo". Tā sastāvā ir 27-81 dažādi augi. Šis pulveris ļoti ātri "restau­rē" organismu, taču ar noteikumu, ka paralēli netiek lietoti rafinētie produkti. Starp mūsu kluba biedriem ir daudz tādu, kas savulaik bez citu palīdzības nespēja pat apģērbties. Šodien viņi skrien un slēpo. Un neviens vairs viņus nepiespiedīs iet atpakaļceļu — lietot cukuru un baltos miltus. Viņi pārāk labi atceras visas savas kaites un nelaimes, lai pie tām atkal atgrieztos. Bet kāre pēc cukura pazūd, ja cilvēks lie­to uzturā tā atvietotājus. Tāpēc paskatīsimies, ar ko agrāk našķojās latviešu zemnieku bērni,

Daba ir visdažādāko našķu pārpilna. Piemēram, cukurzirņi. Bēr­niem cukurzirnis bija gardumu gardums! Un burkāni, rāceņi, kāļi… Nereti saimnieks nezināja, kā pasargāt dobes ar šiem dārzeņiem, lai tie visi nenonāktu bērnu kārajās mutēs. Toties šodien bērniem dārze­ņi vairs negaršo. Kāli viņi vispār nevēlas redzēt, nemaz jau nerunājot, ka viņi to neprot atšķirt no rāceņa. Vēl zemnieku bērniem garšoja arī svaigie kāposti. Protams, našķu sarakstā bija arī ogas un augļi. Gan svaigā, gan arī kaltētā veidā… Savulaik latvieši ogas un augļus kaltē­ja daudz, lai pietiktu visai garajai ziemai. Bet kā ir tagad? Ar to kal­tēšanu nodarbojas retais. Lielākoties visi vāra ievārījumus, klāt liekot ogām un augļiem krietnu daudzumu cukura.