Ilze Jansone - Dabas dziedniecība

Šodien cilvēki pārāk tālu aizgājuši no dabas, un sevišķi — no sav­vaļas augiem. Bet kādreiz viņi no tiem galvenokārt pārtika. Toties mēs pārtiekam tikai no gastronomijas precēm. Ja mēs varētu dzīvot pašā gastronomijas veikalā, ne viens vien to darītu. Noliktu salieka­mo gultiņu, kādu galdiņu un sāktu gaidīt — kad atvedīs piena produk­tus, olas, kad gaļu un desas, kad zivis un pelmeņus, kad svaigas bul­ciņas, lepnākas konfektes, klāt pievārot makaronus vai, labākajā ga­dījumā, kartupeļus. Bet to, kas aug aiz loga, dabā, kas aug pašu dār­ziņa dobēs — nez kāpēc neredzam.

Kā panākt, lai cilvēki atkal atgrieztos pie savvaļas augiem? Tas ir ļoti grūti izdarāms. Un diez vai mēs vairs iemācīsimies lietot uzturā koku mizas, ēdamās saknes, ne tikai kļavu un liepu, bet arī ceriņu, alkšņu un kārklu lapas, tos savvaļas augus, kuriem šodien vairs pat nosaukumu nezinām.

Mūsuprāt, šobrīd vienīgais reālais ceļš, kā panākt, lai cilvēka or­ganisms uzņemtu savvaļas augus, ir — pasniegt viņam tos pulvera "Salveo" un "Hodo" veidā, kurā ekstrasensoriski noteiktas proporci­jas. Šo ideju pārņēmām no Antona Baltā, kura veidoto savvaļas garš­augu pulveri ar panākumiem lietoja un lieto daudzi slimnieki. Jauno pulveri mēs nosaucām par "Salveo", tāpat saucas arī mūsu atveseļo­šanās salons un klubs. Savvaļas augu dziedniecība ir pats galvenais moments manā izstrādātajā atveseļošanās kompleksā.

Kā es izdomāju augu pulveri "Salveo"? Sākumā dziedēju sevi un citus ar zāļu tējām. Līdzēja, bet jālieto bija ilgstoši, — akūtos ga­dījumos sāku pielietot šo augu sulas un efekts bija zibenīgs, bet ko darīt ziemā? Izdomāju, piemēram, klepum, bronhītam, astmai, alerģi­jām, diatēzēm u.c. — māllēpju lapu pulveri — atkal ātrs efekts, kaut arī ne tik zibenīgs. Bet Antons Baltais pameta ideju jaukt dažādu au­gu pulverus kopā pēc garšas izjūtas — viņa pulveris "Hodo" ir gan garšīgs, gan veselīgs un ārstējošs. Man tāda izjūta nav kā šim unikā­lajam cilvēkam. Es tikai varu likt kopā pēc savu zināšanu līmeņa un sensoriskām spējām, pie kam uz sevi vien nepaļaujoties, konsultējo­ties vēl ar citiem kolēģiem -*- ekstrasensiem, jo galvenais efekts šajā sajaukumā ir biosaderīgajai proporcijai, kad jau veidojas viens vese­lums, kurš atjauno visu organismu kopumā. "Uz dullo" sajaukts tas pulveris arī ko dod, bet nekādi brīnumi gan nenotiek, bet, ja pieturas pie biosaderīgās proporcijas, brīnumi seko brīnumiem. Bez tam strā­dā jau arī programma, kuru es te ielieku.

Nākošais jautājums tomēr parasti ir — nu kas tad te par augiem ir iekšā? Tas nemaz nav noslēpums, kaut grāmatā es augus neuzskaitu, lai nejauktu jums galvas un nesāktu meklēt, ko kurš ārstē vai no ku­ra man ir alerģija un tad jau es to nevaru dzert. Atsevišķiem augiem te vairs nav nozīmes un alerģija līdz šim nevienam nav bijusi, ja ne- pārdozē savu individuālo dozu, ko mums daži ekstrasensi, piemēram, Zintis, ir spējīgi noteikt ļoti jūtīgiem cilvēkiem vai tipiem ar noslieci uz paradoksālām reakcijām, bet ar biorāmi noteiks jebkurš.

Ko es ņēmu par pamatu šim kompleksam? — Tos augus, kuri man kalpojuši visvairāk — no kuriem vasarā var spiest monosulu 200 g dienā, t.i., nātres, virza, gārsas, vārpata. Tad pēc svarīguma, otrkārt, nāk tie ēdamie savvaļas augi, kuru sulu šīm monosulām vēl pa pāris karotēm pievienojam, t.i., gaiļpiešu, balandu, balto nātru, liepu, kļa­vu, pieneņu lapas, pelašķu, burkānu lakstu, struteņu, gurķmētru, kā­ļu, rāceņu lapas, kliņģerīšu, lupstāju, pētersīļu, seleriju, apiņu lapu, kazeņu, aveņu, upeņu, māllēpju lapas.

Lieku klāt tos augus, kurus vairs sulā nespiežam un ēdienos arī ne­varam lietot negaršīguma dēļ — ceļmallapu, sarkano, balto āboliņu, dadžu lapas, saknes, tauksakni — lapas un saknes, ālantes — ziedus, lapas, saknes, vībotnes saknes, lapas, ziedus, vērmeles, ozolu mizas, lapas, zīles, kastaņu lapas, augļus, ziedus, alkšņu mizas, lapas, čieku­rus, vītolu lapas, mizas, ievu lapas, ogas, mizas, ziedus, brūkleņu, melleņu mētras, viršus, vaivariņus, ābeļu, ķiršu lapas, tūjas, kadiķu ogas, skujas, egļu, priežu skujas, auzu salmus, sēklas, ūdensmētras, kalmju lapas, saknes, pīlādžu lapas, ogas, ugunspuķi, mārsilu, ķime­nes, laukmētru, pieneņu ziedus, lapas, saknes, cigoriņu lapas, saknes, papeļu, bērzu lapas vai pumpurus, ūdens piparu, maura sūreni, su­nīšus, asinszāli, madaru, vīgriezi, biškrēsliņu, dzelzeni.

No šī klāsta var ņemt veidot 2 variantus vēl pēc skaitļu maģijas principa — palīdz gan vairāk, ja ņem

1. variantā — 9 zāles

2. variantā 3x9 — tātad trejdeviņas zālītes kopskaitā ir 27 — vai lielo pilno kompleksu, kad šīs trejdeviņas zālītes vēl reizina ar 3, tā­tad 81. Ja kādreiz kāda auga trūkst, liela nelaime jau nav, jo neba ti­kai tad tas pulveris strādā, kad sakrīt augu skaits ar maģiskajiem sau­les cilts cipariem. Galvenais — bioenerģētiskā saskaņa, proporcijas, domas spēka programma.

Augi jāvāc savā laikā, mēs jau nu tik precīzi to nedarām, kā es gri­bētu — pēc medicīniskās astroloģijas ieteikumiem, bet uz to mums ir jāiet, tas ir ideāls variants — augu vākšanu saskaņot ar planētu stā­vokli, bet vēl mums par to par agru sapņot pēc šī garā tumsas perio­da, kad augu dziedniecība vispār tika aizliegta. Paldies Dievam par to pašu, ka nu drīkstam iznākt no pagrīdes, kur mūs bija iespiedusi mū­su ķimizētā un politizētā medicīna. Necik sen vēl nedrīkstējām teikt, ka augi var ārstēt, ka "Salveo" ārstē.

Pašlaik pieturamies pie minimālajām likumībām, ka skujas vāc ziemā, tāpat arī alkšņu čiekurus, kadiķu ogas un skujas u.c., sak­nes — rudenī, pavasarī, mizas — pavasarī utt., nevācam augus slap­jā laikā, svelmē utt., nekaltējam tos, kā iesaka Antons Baltais — aug­stākā temperatūrā kā cilvēka miesas temperatūra — 42 grādiem, un maļot dzirnavas nedrīkst sakarst virs šiem 42 grādiem, jo tad sāk iet bojā enzīni un hlorofils, tātad bioenerģiju no šī pulvera vairs nesa­ņemsim, bet tas, ka šie pulveri palielina biolaukus, jau ir pats galve­nais moments!

Tas ir milzu darbs — savākt augus pareizos laikos, pareizi kaltēt, malt, tad sasvērt augu proporciju, savienot kopā un tad visa gatavā masa jāsasver un jāiedabū maisiņos, un maisiņi jāaizlodē. Ārzemēs tas viss ir automatizēts un tādi pulveri tiek saspiesti tabletēs un virsū rakstīts — dabiski vitamīni un minerālsāļi. Skaisti! Bet pēc tabletēm neilgosimies, jo tās visas ir brūnganas vai pelēcīgas, nevis zaļas kā mūsu pulveri, jo presēšanas procesā zūd hlorofils, tātad arī A vita­mīns un bioenerģija. Labāk pamokamies varbūt ar ne tik patīkamu

pulvera iedzeršanu, bet vērtība būs daudz lielāka par importa tabletēm.

Redzat — strādājošs cilvēks pats sev tādu pulveri nevar uztaisīt, tas prasa daudz darba visus 12 mēnešus gadā, lai dod Dievs savākt augus tējām visam gadam! Bet ko darīt ar tiem augiem, ko tomēr ir izdevies savākt un tējā nav garšīgi? Piemēram — pieneņu, cigoriņu, dadžu saknes, ālantes, tauksakne, zīles, kastaņi u.c. Sakaltējiet un dzeriet pa pus tējkarotei vai naža galam 3 x dienā pēc tā paša kopējā principa — pa nedēļai mainot citu, piemēram, šonedēļ dzeru zīļu pul­veri, nākošo — kastaņu utt., tad nekad augus nepārdozēsiet un tomēr iznāks tādas mini ārstnieciskās kūres pa nedēļai vai arī profilakse, ve­selības tiesai, tā teikt.

Tik daudz par pulvera tapšanu, sastāvu un ražošanas īpatnībām, bet tagad par tā iedarbību.