Ilze Jansone - Dabas dziedniecība

Piektā uzturkļūda ir kafijas lietošana. Kad latvieši iemācījās dzert šo melno un rūgto dzērienu? Šī gadsimta sākumā. Kafiju dzēra vācu kungi, un latvieši, gribēdami kaut ko no kungu galda pārņemt un tādējādi varbūt pat mazliet par kungu justies, ieviesa to arī savā ēdienkartē. Arī tad, kad lauku cilvēki sāka ieplūst pilsētā, viņi do­māja, ka inteliģentam cilvēkam ir jāpārņem arī pilsētnieku ieradumi. Un pārņēma arī — mazo pirkstiņu atstiepuši, cēla pie lūpām kafijas tasi. Taču darīja to ne jau kofeīna, bet gan "labā toņa" dēļ. Toties pa­liesi inteliģents cilvēks kafiju nekad nav lietojis un nelieto, un neļauj to darīt arī sev tuviem cilvēkiem. Kafijas dzeršana ir nevis inteliģen­ces, bet gan pseidointeliģences pazīme.

Taču ir cilvēki, kas kafiju tik tiešām lieto kofeīna radītā efekta dēļ, lai gan paties'bā tā ir tonusa īslaicīga imitācija. Zirgam, piemēram, tonusu var pacelt divējādi — ar auzām un ar pātagu. Uzšauj vienreiz ar pātagu, un lopiņš skrien, tramīgi atskatīdamies, vai nenāks vēl kāds "tonizējošs" sitiens. Ja pātagu liek mierā, zirgs riksi pārtrauc, tāpēc jāuzšauj atkal jauna "tonusa" deva. Un, jo tālāk brauc, jo biežāk un stiprāk zirdziņš ir "jāstimulē", līdz lopiņš jau tiktāl ir "uztonizēts", ka nogāžas zemē beigts. Vai tad gluži tāpat nav cilvēkam ar kafijas dzer­šanu? Bez kafijas sirdi var tonizēt arī ar hlorofilu. Taču atšķirība ir tā, ka hlorofils dod īstu tonusu, kas ilgi saglabājas, jo šis tonuss nāk no kosmiskās enerģijas un papildina cilvēka biolaukus, likvidē iekaisu­mus. Ja sirdi "pātago" ar kofeīnu, organisms to pieprasa arvien bie­žāk un vairāk, līdz beidzot sirds, tāpat kā nabaga zirdziņš, vairs neiz­tur un ir pagalam. Kafija veicina arī skābo reakciju. 11 tūkstoši skan­dināvu (visi lieli kafijas dzērāji), kas cieta no deformētiem asinsva­diem un sklerozes, tika "atslēgti" no kafijas, bet kofeīns viņiem tika injicēts. Tas pierādīja, ka asinsvadus bojā nevis kofeīns, bet gan kan- cerogēnās gruzdumvielas. Pārtraucot lietot kafiju, asinsvadu sašauri­nāšanās un deformācija likvidējās.

Kādēļ senie latvieši netiecās pēc mākslīga tonusa? Pirmkārt, kā jau minēju iepriekš, viņi nelietoja uzturā bioneaktīvos rafinētos pro­duktus, kas samazina cilvēka biolaukus, piesārņo organismu un rada nogurumu. Otrkārt, viņu uzturs bija bagāts ar bioaktīviem augiem — nevārītiem dārzeņiem un savvaļas zaļumiem. Līdz ar to organisms sa­ņēma hlorofilu. (Ir gan vairāk nekā skaidrs, ka bez savvaļas augiem mēs veseli nekļūsim un augu pulveri "Hodo" un "Salveo" ir vienīgais līdzeklis, kas dod iespēju nodrošināt organismu ar visām tam nepie­ciešamajām vielām.) Treškārt, mūsu senči prata ne tikai čakli strādāt, bet arī skaisti atpūsties. Strādāt svētdienās un svētku reizēs bija grēks. Pārmaiņas, ko dzīves ritmā ienesa atpūta, lieliski uzlādēja organismu ilgākam laikam. īpaša vieta tika ierādīta ne tikai darbam, bet arī mie­gam: pēc brokastīm — īss atmiegs, pēc pusdienām — diendusa. Ta­gad diendusa sen jau aizmirsta. Pat pārguruma brīžos domājam nevis par īsu atpūtas brīdi vai diendusu, bet gan meklējam kādu "stimulē­jošu pātagu", lai savu darba vezumu spētu vilkt tālāk. Ja vien jums ir kaut mazākā iespēja kaut reizīti dienā minūtes 10 vai 20 nosnaus­ties — dariet to. Šai laika sprīdī tik un tā nekādus kalnus neapgāzī­siet, toties pēc tam jūs būsiet daudz mundrāki un atlikušo cēlienu va­rēsiet strādāt daudz produktīvāk.

Tonizējošas zāļu tējas ir citronmētra, citronliāna, pelašķi, gaiļpie- ši, piparmētra. Būs daudz prātīgāk, ja mundrumam lietosim tējas no pašu zemītē augušajiem augiem — ievestā nestrādā.

Un tā, esmu jūs iepazīstinājusi ar piecām galvenajām uzturkļū- dām. Bet tagad palūkosim, kas un kā ir jādara, ja pašsaindēšanās jau ir notikusi.

Raksturojot pavisam vienkārši, varam teikt, ka visa augu valsts ir bāziska, bet dzīvnieku valsts — skābju radoša. Tātad — abām šīm pusēm būtu jābūt līdzsvarā. Ja šī līdzsvara nav, tad uz kādu laiku — līdz asinis atkal neitralizējas — jāizslēdz no uztura produkti, ko dod dzīvnieku valsts.

Kad notiek organisma atskābēšanās? Lielākoties — naktī. Bet kur gan tādā gadījumā tas ņem bāziskos minerālsāļus, ja uz nak­ti tos organismam neesat iedevis? Tad bāziskos minerālsāļus or­ganisms paņem pats — no zobiem, no skeleta. Man praktiski nav nācies sastapt nevienu cilvēku, kurš nesūdzētos par skeleta deformā­cijām, bojātiem zobiem, osteohondrozi, diskozi, koksartrozi u.c. Tā­tad, tuvojoties naktij, vajadzētu organismam kaut ko bāzisku "pa­sniegt", lai tas liek kaulus mierā. Pats vienkāršākais ir — 200 g jeb­kuru zāļu tēju, jo it visu tēju (ar maziem izņēmumiem) kopīgā īpašī­ba ir to bāziskums, bet klāt — 1 tējkaroti savvaļas augu pulveri "Sal­veo". Bāzisks ir arī medus vasks — to var kožļāt trīs reizes dienā pa 20 minūtēm. Tādā veidā caur mutes gļotādu no asinīm un siekalām tiek savākti sārņi, skābes, bet pretī doti fitoncidi, bioaktīvas vielas. Trīsreiz diena var pasūkāt arī eļļu. To sūkā tik ilgi, kamēr siekalas emulsējas baltas. Kad organisms ir atskābēts, šī baltā emulsija vairs neveidojas.

Organisma atskābēšanas metodes ir dažādas augu kūres, ūdens kūres, ekstrasensa seansi utt. To, kas katram cilvēkam ir piemērotāks, naturopāts vai ekstrasenss nosaka individuāli.

Līdz ar to pirmie divi lielie punkti galvenajos vilcienos ir iztirzā­ti, un tāpēc varam pāriet pie trešā lielā punkta — augu dziedniecības.

Šajā punkta galvena nozīme ir sauso augu komplektam "Salveo".

Seši gadi, kopš praksē lietojam savvaļas augu pulveri "Salveo", ir parādījuši un pierādījuši, ka tie ir bijuši daudzkārt efektīvāki par tiem 20 gadiem, kad šī pulvera mūsu rīcībā nebija. Rezultāti ir vairāk ne­kā pārsteidzoši, bet dažkārt tie ir pat neticami.

"Salveo" atjauno cilvēku kopumā, restaurē iekšējos dziedzerus, asinsvadus, kaulu šūnas asins sastāvu, nervus. Visus atveseļošanās gadījumus aprakstīt nav iespējams, iznāktu biezum biezs romāns. Taču ilustrācijai dažus piemērus minēšu.

Kāda ģimene sāka lietot "Salveo", taču 90 gadus vecajam tēvam, kas bija jau tik vārgs, ka vairāk gulēja gultā un cēlās reti, to nez kāpēc nedeva. Taču vectēvs, pamanījis pulveri, uzstāja, lai tas tiktu dots arī viņam. Pēc nepilna mēneša viņš ne tikai vairs negulšņāja, bet lūkoja jau pēc kādas izkapts un, visiem par pārsteigumu, pļāva visu vasaru.

Un, lūk, ko raksta kāda slimniece:

"Lietoju pulveri "Salveo", lai izārstētu koksartrozi. Pēc kādiem trim mēnešiem pēkšņi konstatēju, ka varu lasīt bez brillēm. Bet man jau ir 76 gadi."

Vēl kāda cita slimniece raksta šādas rindiņas:

"Kopš lietoju "Salveo", neesmu vairs slimojusi ar gripu, lai gan man tā bija ikgadēja "tradīcija". Un, neraugoties uz to, ka man jau ir 82 gadi, jūtos tik mundra, ka turpinu strādāt valsts darbā."

Līdzīgu vēstuļu un atsauksmju ir kaudzēm. Pārsvarā cilvēki stās­ta, ka ar mūsu atveseļošanās kompleksa un pulvera "Salveo" palīdzī­bu atjaunojušies sklerozes deformētie asinsvadi — artērijas, vēnas, ka viņiem izdevies "izbēgt" no gangrēnas, insulta, infarkta, uzlabojusies dziedzeru, iekšējo orgānu darbība, redze, dzirde, viņus vairs nemoka alerģijas, ādas slimības, astma utt.

Viens otrs te varētu domāt tā — norij tējkaroti pulvera un orga­nisms ir saņēmis visu no auga, ko tas ir spējīgs dot, un tāpēc zāļu tējas vairs nav nepieciešamas. Taču tā domāt ir aplam. Lietojot pulveri, glāze zāļu tējas tomēr ir jāuzdzer, jo arī organismam ir vajadzīgs "transports", kas savāc visus sārņus un izvada tos laukā.