Ilze Jansone - Pokaiņi

Tātad vārdi "Maha, Meka, Mekke" apzīmē izcilas, diža centra vietas Šī paša iemesla dēļ lāci dēvē par Miku (krievi - Mišku), Ērgļos pie Brāķiem ir Mikus kalns.

Pokaiņi bija Eiropas Meka, to apliecina no tālienes nestie baltie akmeņi un dižo svētvietu iekārtojums. Velkot ap Pokaiņiem iedomātu apli, kā rādiuss atbilst Mēness apkārtmēram, Pokaiņi iezīmējas kā Ziemeļu puslodes centrs.

Mēs jau pieminējām Letu, Apollonu un dažas sastības starp seno letu zemi un seno Grieķiju — Hellādu. Ne jau tikai vācieši mūsu zemi sauca par letu (Lētas) zemi. Tā Latviju par Lettonie vēl šodien dēvē Dienvideiropā. Tomēr pieminēsim vēl arī citas saistības

Latvijas ievērojamāko svētvietu, tostarp Pokaiņu, saistība ar seno Grieķiju ir tik pārsteidzoša, ka atļausim pašiem lasītājiem meklēt piemērotus vārdus. Grieķu mīti stāsta, ka mūsu senču sasaites izpaudās sekojošos veidos:

a) sevišķi svarīgos gadījumos grieķu varoņi, piemēram, Hērakls, devās uz letu zemi (Eridānu) pēc padoma;

b) letu zemes gudrajie ieradās senajā Grieķijā kā skolotāji;

c) Apollons ne reizi vien devās uz savas mātes dzimteni.

Bez tam grieķu ceļojumus uz letu zemi apliecina arī

Brēmenes Ādams. No šiem tekstiem rodas iespaids, ka tālajā senatnē, kad nebija auto, vilcienu un lidmašīnu, mūsu senču sakari ar seno Grieķiju — Hellādu bija lielāki un biežāki, nekā mūsdienās.

Tomēr pati pārsteidzošākā ir vēl cita ziņa — par Hellādas un Baltijas seno svētvietu saistībām.

Svarīgākās senās svētvietas atrodas uz viena meridiāna, t.i., senās Grieķijas svētvietas ir precīzi dienvidos no Baltijas svētvietām, pie tam ar neticamu precizitāti. Pie tam dažkārt sakrīt pat vārdi. Tā, piemēram, Zevs piedzima Idus kalna nogāzē. Tā ir svēta vieta, tur uzbūvēts Knosās templis. Arī Latvijā starp Rūjienu un Mazsalacu ir vieta Idus, kurai blakus ievērojamā Pantenes Pujēnu svētvieta. Abi Idus atrodas precīzi uz vienas Z-D līnijas, ģeogrāfiski tā izsakāma kā 25° 10' austrumu platuma meridiāns.

Vēl pārsteidzošāka ir sakarība starp jau minēto abu Apollona tempļu, dziedniecības tēva Asklēpija templi Grieķijā un Pokaiņu svētvietu vaiņagu Latvijā, kas atrodas vidēji uz 23 06' austrumu meridiāna. Tomēr šie objekti nedaudz atbīdīti.

Pokaiņu vaiņaga austrumu daļa — vieta, kur svētceļnieki sagaidīja pāri Tuntuļu kalnam lecošo Sauli, atbilst saules dievības Apollona tempļu meridiāniem Lakonijā.

Bet dziedniecības centra izvietojums, kas pieskaras Pokaiņu vaiņaga ZR daļai, ir precīzi uz viena meridiāna (t.i., precīzi Z) no Asklēpija tempļa Argolidā, 170 km Z no Apollona tempļiem.

Papildu pārsteidzošās sakarības sasaista šie 170 km. Dienvidos no jau minētiem Apollona tempļiem beidzas sauszeme, beidzas Grieķija. 170 km dienvidos no Pokaiņiem tek Nemuna, senāk Kronosa — Senlatvju civilizācijas atjaunotāja Kronosa vārdā nosauktā robežupe. Ziemeļos no tās sākas Senlatvju civilizācijas aizņemtā teritorija. Netālu no Kronosas grīvas bija un vēl ir pilsēta Kretinga, kas saistāma ar Krētas vārdu.

Mēģināsim īsumā apkopot galvenās ziņas par Hellādas sakariem ar Senlatvju civilizācijas valsti — Eridānu.

1. Grieķu mītā aprakstītā Zeva cīņa ar savu tēvu Kronosu. Pēdējo sakāva, pēc tam viņš ar sev uzticīgiem titāniem devās uz ziemeļiem, kur nodibināja jaunu valsti. Tajā dzīvoja gudri un laimīgi cilvēki. Šo mītu varētu ņemt par pamatu tālākām pārdomām Jādomā, ka Kronosa valsts vai valstība sākas ziemeļos no Nemanas (Nemūnas).

2. Ilgstošā laika periodā pastāvējusī saistība starp Hellādu un Eridānu (jeb hiperboreju valsti) un saistība starp svētvietām. Vecākajā laika periodā grieķi un, domājams, arī ēģiptieši zinības smēlās no Eridānas.

3. Pēc Eridānas iekarošanas un pagrimuma par galveno kultūras centru kļuva senā Grieķija. Tās mītos, rakstos, eposos

saglabātas gan mūsu seno zināšanu drumslas, gan ziņas par Eridānu. Katrai kultūrai savs laiks, vēl vēlāk par kultūras centru kļuva senā Roma.

1. Kā papildu apliecinājumu mūsu senči ilgstošiem sakariem ar seno Grieķiju, minēsim lielo valodu līdzību. Varbūt nemaz tik fantastisks nav uzskats, ka Augšzemes iedzīvotāji Latvijā un Augštaiči Lietuvā esot traķiešu pēcteči.

2. Pilnīgi neizskaidrojama paliek fantastiski lielā precizitāte seno svētvietu savstarpējā izvietojumā gan pašā Latvijas teritorijā, gan starp Latviju un Grieķiju. Lai to veiktu, vajadzīgi gan labi instrumenti, gan labas zināšanas matemātikā. Eiropā tādas no jauna uzplauka tikai 19.gs. Bet pirms 10 gadu tūkstošiem tādas taču laikam bijušas. Šī ir pati visnopietnākā senatnes mīkla. Par iespējamiem risinājumiem mēs varam tikai minēt.

Mēs pat varam atļauties uz mirkli nolaisties līdz pašu visskaudrāko skeptiķu līmenim un piekrist, ka tas viss ir tikai sagadīšanās. Bet arī tad tā ir fantastiski unikāla sagadīšanās, kas pati par sevi ir apbrīnas vērta. Bet vēl pareizāk būtu teikt, ka tāda sagadīšanās ir pārāk fantastiska, lai to varētu saukt tikai par sagadīšanos vien.

"Poga", kas turēja kopā visu Eiropu

Šī nodaļa veltīta vārda "Pokaiņi" jēgai. Tālā senatnē vārdus bez jēgas nelietoja, katram bija sava, rūpīgi pārdomāta nozīme. Skaņa, kādu radīja vārda izrunāšana, palīdzēja vārda iedarbībai.

Pēc pēdējā ledus laikmeta mūsu zemē ilgstošu laiku runātas valodas, kuras mūsdienās kļuvušas visai atšķirīgas, bet senatnē bija daudz līdzīgākas. Lai gan neviena no tām nespēj tieši skaidrot vārdu "Pokaiņi", tomēr līdzīgu vārdu nozīmes ir visai interesantas.

Tuvākais vārds latviešu valodā ir "poga". Mūsdienu pogas ir plakanas, senatnē pogas veidoja kā apaļus bumbufīšus. Ja tā padomā — vai gan Pokaiņi patiešām nepaceļas Zemgales līdzenumā kā apaļš bumbulis.

Līdzīgi zemteksti ir igauņu vārdam "pok" — savienojums, savienošana un indiešu "pudža" — dievkalpojums, svētais rituāls.

Enerģētiskais aplis ap Pokaiņiem 340 m diametrā, par ko nedaudz vēlāk, šķiet milzīgs. Bet tas garīgi saturēja kopā visu Eiropu no Grieķijas līdz Skandināvijai, no Spānijas līdz Urāliem.

Šī saturēšana nebija varmācīga fiziska spēka, bet gan garīgu vērtību ietekmē. Šo domu apliecina vārdam "Pokaiņi" līdzīgi vārdi citās seno tautu valodās, kuras savā laikā dzīvojušas tagadējās Latvijas teritorijā.

Šeit jāatzīmē, ka katram no Pokaiņu vārda skaidrojumiem gan ar igauņu, gan lietuviešu, gan arī latīņu valodas līdzīgiem vārdiem ir sava patiesības daļa. Vispirms atzīmēsim līdzību ar igauņu "pūha" — svēts. Lietuviešu "pokaitis" — diendusa. Vai tikai šis vārds nav saistāms ar Pokaiņu pagrimumu un aizmirstību?

Tomēr ar sevišķu interesi atzīmēsim latīņu vārdu "poculum" (izrunā "pokulum") — kauss. Daudzas īpatnās Pokaiņu ielejas ir speciāli veidotas līdzīgi kausam. Piebildīsim, ka šis skaidrojums liekas vienīgais, kuru var attiecināt uz visiem pieciem Pokaiņiem. Vienīgi varētu iebilst, ka piekto Pokaiņu tiešā apkārtne pati par sevi šo kausu neveido, bet toties šādu formu var redzēt tuvējā bramaņu kalnā — Bramberģē (berg — kalns). Šī kalna nogāze, kas vērsta uz tuvējo Pokaiņu pusi, veido kausam līdzīgu ieliekumu.

Piebildīsim, ka latīņu valoda nākusi no Latijas novada Itālijā. Latijā tā ienākusi no Ziemeļiem. Arī par to vērts padomāt. Skaidrojumu daļai vissenāko Latvijas vietvārdu dažkārt vērts meklēt latīņu vārdnīcā. Senatnē dažas skaņas bija nedaudz atšķirīgas no mūsdienu skaņām. Vēl šodien dažādos Latvijas novados vieni un tie paši vārdi skan nedaudz atšķirīgi.